Kristīne Garklāva: Veidot tradīciju ēst dārzeņus ir svarīgi katrai ģimenei

“Kad tik liels cilvēks kā es bija mazs, viens no lielajiem bērnības kārumiem bija ābolu biezenis puslitra burciņā. Burciņas saturs pazuda pāris minūšu laikā. To bērnības īpašo garšu atceros joprojām. Tā jau arī ir – mūsu garšu pasauli veido tik daudz dažādu smaržu, krāsu un formu, un tieši tās vēlāk mūsu apziņā atsauc dzīves svarīgos mirkļus,” savu stāstu par to, kā veidot bērna pieredzi ar dažādiem pārtikas produktiem, iesāk Kristīne. Viņa uzsver, ka tieši no vecākiem ir atkarīgs tas, kā veidojas bērnu sajūtas un viedoklis par dažādiem ēdieniem un to garšām.

“Sākumā tā ir mammas smarža un viņas piens, vēlāk svētdienas pankūkas un svētku kanēļmaizes. Taču katras ģimenes ēdienkartes pamatā ir svarīgi par tradīciju padarīt arī dārzeņu ēšanu – tie ir uztura piramīdas būtiska daļa,” uzsver Kristīne. 

Katras ģimenes ēdienkartes pamatā ir svarīgi par tradīciju padarīt arī dārzeņu ēšanu – tie ir uztura piramīdas būtiska daļa.

Jau ar pirmo dēlu Kristīne Garklāva savā ikdienā ieviesa tā dēvēto bērna vadīto ēšanu. “Mēs piedāvājam un ļaujam bērniem pašiem sajust un izzināt dārzeņu garšas un krāsas. Mājās vienmēr bērniem pieejamā vietā stāv gan dārzeņi, gan augļi, un puikas paši, kad vēlas, var tos ēst, pasmaržot, kaut vai spēlēties. Uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā veidot bērna pieredzi, – ļaut viņam pašam izzināt produktus un izvēlēties, kas vislabāk mazajam vēderiņam tīk,” tā Kristīne. 
 

Protams, būtiski ir nodrošināt, lai mazais uzņem visas nepieciešamās uzturvielas, bet, ļaujot ēst tikai to, ko bērns pats izvēlas, ne vienmēr varam būt par to droši. Te talkā var ņemt gan dažādus trikus, kā iemācīt bērniem ēst arī citus dārzeņus, ne tikai tos, kas viņiem tīk, gan arī jau gatavus risinājumus, piemēram, dārzeņu un augļu biezeņus, kas, kā jau šī stāsta sākumā apliecina arī Kristīne, daudziem tiešām ir kārums, ko atcerēties visu mūžu. 

Talkā var ņemt gan dažādus trikus, kā iemācīt bērniem ēst arī citus dārzeņus, ne tikai tos, kas viņiem tīk, gan arī jau gatavus risinājumus, piemēram, dārzeņu un augļu biezeņus.

Viņa deva “Milupa” biezeņus gan Ernestam, gan Fricim, un abiem zēniem vēl joprojām kādreiz tos kārojas. “Īpaši novērtēju to, ka “Milupas” biezeņos nav pievienots sāls un tie satur tikai dabisko augļu cukuru. Ernestam vislabāk patīk ķirbis, bet Friča favorīts ir burkāns,” stāsta Kristīne. 
 

Turklāt Garklāvu ģimene daudz laika pavada ārpus mājām. Īpaši brīvdienās viņi visi kopā ļoti bieži dodas uz kādu dabas parku vai iet pārgājienā. Nakšņošana teltīs ir gandrīz ikdiena. Dodoties tālākās ekskursijās, daudz laika jāpavada gan automašīnā, gan kempingos. “Tāpēc gatavie biezenīši ir neatņemama sastāvdaļa mūsu pārtikas somā joprojām. Tā es varu būt droša, ka mani bērni saņem pilnvērtīgu un savam vecumam piemērotu uzturu, lai kur mēs atrastos – mājās vai pārgājienā, vai, piemēram, piknikā tepat kādā no Rīgas parkiem,” stāsta Kristīne. 
 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina:
Ir ļoti svarīgi, lai bērnam jau no pašas bērnības iegaršotos augļi un dārzeņi. Tie ir viens no veselīga uztura pamatpostulātiem. Sākot piebarot bērniņu, vispirms ir jāizvēlas dārzeņi, nevis saldie augļi. Pretējā gadījumā bērns atteiksies ēst dārzeņu biezeņus, kam nav tik izteiktas garšas. 
 

Ja bērnam netiek iemācīts lietot uzturā dārzeņus un augļus jau no pašas bērnības, tad arī turpmāk viņa dzīvē šai produktu grupai būs maza piekrišana. Es bieži redzu bērnus, kuri uzturā lieto tikai viena vai divu veidu dārzeņus un viena veida augļus. Nereti dzirdu, ka vecāki saka – viņu bērns ir ļoti izvēlīgs un neēd dārzeņus, augļus, zupas. Diemžēl saldumus gan viņš ēd visus pēc kārtas. Ir svarīgi saprast, ka saldumus bērni ēd tāpēc, ka tie viņiem garšo, nevis tāpēc, ka viņi ir izvēlīgi.
 

Ja bērni pamatēdienreizē neēd dārzeņus, to vietā parasti viņiem tiek dots kaut kas cits – kartupeļi, graudu produkti un miltu izstrādājumi, kas papildināti ar mērcēm, vai pārmērīgas gaļas ēdienu porcijas. Rezultātā tiek apēsts vairāk, nekā ir nepieciešams, un ar laiku var attīstīties gan liekais svars, gan vitamīnu un minerālvielu deficīts. 

Gatavojot ēdienu visai ģimenei un piedāvājot bērnam to, kas kopējā katlā, vienmēr ir jāpadomā, vai tas, ko ēdam mēs, pieaugušie, atbilst mazā bērna vajadzībām. Vai tas nav pārāk sāļš, ass vai trekns? Ja atbilde ir jā, tad ēdiens bērnam ir jāgatavo atsevišķi. Bieži šādos gadījumos mammas izvēlas jau gatavos biezeņus, kas ir labs variants, jo gatavie dārzeņu un augļu biezeņi visdažādākajās situācijās nodrošina gan pilnvērtīgu pusdienu maltīti bērnam, gan lielisku desertu tās noslēgumā. Lai gan vislabākais ēdiens, protams, vienmēr būs tas, ko mamma gatavojusi.