Vai zini, ko jūt tavs bērns pēc pēriena?

Pēriens – vardarbība, kas problēmas nerisina
Pēriens, kas ir fiziska vardarbība, var radīt gan īslaicīgas, gan ilgtermiņa sekas ne tikai uzvedībā un domāšanā, bet arī sociālajā sfērā. Pēršana bērnam neiemāca, kā vajadzētu uzvesties nākamreiz, bet tikai parāda, kā nevajadzētu rīkoties. Pēriens nemainīs uzvedību, jo neveidojas kauna sajūtas par padarīto nedarbu, liksies, ka vaina jau ir izpirkta.

Ko jūt bērns?

Vaina un kauns

Bērni parasti jūtas vainīgi, ja viņus per. Viņiem ir viegli iegalvot, ka bijuši slikti, līdz ar to arī pelnījuši pērienu. Līdzās vainas sajūtai parasti ir kauns, kas mēdz saglabāties, arī cilvēkam pieaugot. Šīs izjūtas bieži kavē veidot attiecības ar citiem cilvēkiem.

Bailes un bezspēcība
Bērns, kurš regulāri saņem pērienu, izjūt bailes, ka vairs nevar uzticēties saviem tuvākajiem – mammai un tētim. Viņš neapzināti piedzīvo izjūtu, ka pasaule nav droša. Bērnam rodas bezspēcības sajūta, jo viņam nav resursu, kā izmainīt vidi ap sevi. Šī sajūta var saglabāties visu mūžu un apgrūtināt cilvēka spēju sevi aizsargāt arī pieaugušā vecumā.

Nodevība un zaudējums
Bērns jūtas nodots, jo viņam pāri ir darījuši cilvēku, kurus viņš mīl un kuri citās situācijās pret viņu izturas ļoti jauki un gādīgi. Bērns zaudē drošu vidi un emocionāli siltas attiecības, jo tajās vienmēr sajutīs arī piesardzīgumu un vēlmi noslēgties.

 

Nākotnes perspektīva pērtam bērnam

• Viņam var zust pašdisciplīnas, paškontroles iemaņas. Šāds bērns vairāk paļausies uz ārēju kontroles avotu, līdz ar to būs daudz grūtāk arī vēlāk pārvaldīt savu uzvedību gan attiecībās ar saviem bērniem, dzīvesbiedru, konflikta situācijās darbā, uz ceļa.

• Bērns var kļūt vardarbīgs pret vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem, jo būs iemācījies, ka jāsit, ja ir kļuvis dusmīgs.

• Viņam var būt grūtības nodibināt kontaktu un veidot attiecības ar citiem bērniem.

• Pusaudžu vecumā vieglāk pakļausies vienaudžu ietekmei, īpaši negatīvajai.

• Bērnam var izveidoties zema pašapziņa, kauns par sevi, bailes paust savus uzskatus un emocijas.

• Var būt tendence nerūpēties par sevi, izteikts pašcieņas trūkums un ļaušana sevi izmantot.

• Var rasties tieksme lietot atkarību izraisošas vielas, spēlēt azartspēles.

• Bērns var nespēt uzticēties cilvēkiem.

• Bērnam var veidoties tieksme sevi savainot un pašnāvības tendences.
   

Kā rīkoties vecākiem, ja rodas vēlme bērnu nopērt:

• Ja jūti, ka vari zaudēt savaldīšanos, ej uz citu telpu, lai nomierinātos.

• Brīdi paklausies nomierinošu mūziku, izkusties, izpildi dziļās elpošanas, muskuļu atslābināšanas vingrojumus, aprunājies ar kādu domubiedru pa tālruni.

• Nosauc vārdā savas emocijas, tai skaitā dusmas un bezspēcību.

• Apdomā, kāpēc tik ļoti dusmojies. Varbūt patiesībā vienkārši esi ļoti noguris, satraukts par citiem jautājumiem, neesi paspējis izdarīt kādu svarīgu darbu vai arī esi sastrīdējies ar partneri.

• Savas emocijas nosauc arī bērnam: „Es dusmojos, jo tu izmētāji mantas.” Saki to nopietnā balss tonī un ar stingru sejas izteiksmi. Runā par bērna uzvedību, nevis par viņu pašu.

• Ja lielu trauksmi piedzīvo regulāri, vērsies pie kāda speciālista.

3 uzdevumi vecākiem:

• Atbildi sev uz jautājumu: „Vai tavi vecāki bērnībā tevi pēra?” Ja jā, saraksti uz lapas atbildes, kā tu tad juties un ko domāji. Ja nē, atbildi, kāpēc tu šādu metodi lieto sava bērna audzināšanā un vai pēršana sniedz gaidīto rezultātu.

• Saraksti uz lapas sava bērna pozitīvās rakstura īpašības un labos darbus, ko viņš ir paveicis atbilstoši savam vecumam.

• Saraksti nedarbus, par kuriem bērns ir saņēmis pērienu. Mēģini atbildēt uz jautājumiem, kāpēc, tavuprāt, viņš/viņa šādi rīkojās un kādi varētu būt alternatīvi bērna uzvedību koriģējoši paņēmieni (par šo tēmu vairāk lasi xxxx. lpp.)

SVARĪGI! Ja bērnu noper, atvainojies viņam

Ja tomēr dusmu uzplūdā esi bērnu nopēris, uzreiz atvainojies, ka tā esi rīkojies, nobiedējis un sāpinājis viņu. Atgādini, ka joprojām mīli viņu, un apsoli, ka nākamreiz mēģināsi savaldīties.