Jādomā par bērnu drošību arī bērnudārznieka vecumā. Bīstamākās riska vietas
Mediķi ir satraukti par Latvijas bēdīgo statistiku bērnu traumatisma jautājumā. Bērnu slimnīcā 2012. gadā palīdzība tika sniegta 21 125 bērniem, kuri guvuši dažādas traumas, 2013. gadā – 23 477, savukārt pērn, 2014. gadā, – 20 826 bērniem. Vidēji 10% bērnu no kopējā traumas guvušo skaita ir ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu.
Statistika liecina, ka vairāk nekā pusi no traumām bērni gūst
mājas apstākļos – 54%, brīvā dabā – 15%; skolā – 8%; transportā vai
satiksmes zonā – 7%. Jāuzsver, ka ap 70% cietušo bērnu ir vecumā
līdz 5 gadiem.
Biežākās traumas bērnudārznieka vecumā
Apdegumi
Šajā vecumā bērni visbiežāk apdedzinās, mēģinot sev pagatavot tēju,
lejot zupu, rīkojoties ar uguni. Karstus katlus nedrīkst likt tuvu
plīts malai, lai mazais cilvēks tos nevarētu uzraut sev virsū. Ja
bērns guvis apdegumu, neatkarīgi no tā, cik plašs un dziļš ir
apdegums vai applaucējums, cietusī vieta vismaz 10–20 minūtes jātur
zem vēsa, tekoša ūdens, tādā veidā samazinot termisko bojājumu.
Bērns steidzami jānogādā pie ārsta gadījumos, kad apdegums ir
lielāks par viņa plaukstu vai kad aizdegšanās bijusi ar liesmu un
stipru piedūmojumu, kā arī ja applaucējums ar karstu šķidrumu
skāris tā sauktās šoka zonas – seju, rokas, pēdas, starpeni.
Mājdzīvnieku kodumi
Katru dienu Latvijā no dzīvnieku kodumiem un skrāpējumiem cieš 2–5
bērni. Visbiežāk dzīvnieks ir zināms, un vairumā gadījumu tas ir
mājas mīlulis. Suns parasti iekož, kad bērns, dzīvniekam ēdot,
pieiet pie bļodas vai kaitina viņu. Ir bijuši gadījumi, kad bērnam
norauj skalpu un sakož tik stipri, ka ar zobiem salauž galvaskausu.
Nepieciešamas vairāku stundu operācijas, lai mazulim sašūtu kostās
brūces. Bērnu var apdraudēt arī mājas kaķis. Pat pēc neliela
skrāpējuma un koduma jādodas pie ārsta, jo jāievada vakcīna pret
trakumsērgu, kas mūsdienās ir neārstējama slimība, ja ar tādu
saslimst.
Drošība mašīnā
Pirmsskolas vecumā bērnam nav izpratnes par drošību, tāpēc
atbildība jāuzņemas vecākiem. Mazie jāpiesprādzē visos gadījumos,
pat ja vecāki „labi brauc” un brauciena maršruts – „nav tālu”.
Bieži no traumām, ko bērni gūst ceļu satiksmes negadījumā, varētu
izvairīties, ja vecāki vienmēr ievērotu ceļu satiksmes noteikumus.
Piemēram, šogad uz ceļa notika avārija, mašīnā bija
piesprādzējušies visi, izņemot divus brāļus (2 un 4 gadus veci),
kuri abi pēc trieciena tika izsviesti caur mašīnas priekšējo stiklu
un guva smagas traumas. Neviens cits no automašīnā braukušajiem
negadījumā necieta.
Drošība uz ielas
Ik gadu vismaz trīs simti bērnu cieš satiksmes negadījumos. Tiklīdz
mazais sāk staigāt, ar viņu jārunā par ceļu satiksmes noteikumiem,
kas jāievēro gājējam. Turklāt pašiem pieaugušajiem jārāda labs
piemērs. Jāpaskaidro, ka bumbai, kas izripojusi uz ielas braucamās
daļas, nedrīkst skriet pakaļ. Bērna klātbūtnē nekad nedrīkst iet
pāri brauktuvei neatļautā vietā.
Drošība sportojot un dabā
Diezgan tipiska ir situācija, kad vecāki nopērk bērnam skrejriteni,
velosipēdu vai skrituļslidas, bet aizmirst iegādāties
aizsargķiveri, ceļgalu un elkoņu sargus. Vēlos atgādināt un
piekodināt, ka uz bērna veselības rēķina nevajadzētu taupīt: ja
reiz mazajam pērk velosipēdu, tad vajag iegādāties arī pārējo
nepieciešamo aprīkojumu.
Svarīgi! Galvenais ne tikai pieskatīt bērnus un noteikt dažādus aizliegumus, bet arī runāt ar mazajiem un skaidrot, kāpēc kādas no lietām vai darbībām ir bīstamas.
Bērniem ļoti patīk lēkāt pa batutu, un tā visai bieži gūst smagas
traumas – krītot salauž apakšdelma kaulus, pārsit ādu, gūst
smadzeņu satricinājumu. Vecākiem ir jāraugās, lai bērni batutā
lēkātu pa vienam. Ap batutu vajadzētu būt aizsargsietam, kas
pasargā no kritiena no augstuma.
Neatstāj bērnu bez uzraudzības pat pie seklas ūdenskrātuves, jo
viņā var noslīkt arī peļķē.
Atgādini bērnam, ka augus un ogas bez vecāku ziņas nedrīkst
nogaršot un pat aiztikt ar rokām, piemēram, mušmires.
Aizrīšanās un saindēšanās draudi
Bērnam jāiemāca, ka jāēd un jādzer, tikai sēžot pie galda,
nespēlējoties, nelēkājot, neskrienot un nemetot kūleņus. Ārstu
pieredze rāda, ka visbiežāk nelaimes notiek, starp ēdienreizēm
našķējoties ar riekstiem, sausiem cepumiem, maizi, burkānu u.
c.
Svešķermeņi vidēji gadā tiek konstatēti: 70 – gremošanas traktā, 40
– elpceļos, 15 – ausīs, 20 – acīs un nereti arī uroģenitālajā
sistēmā.
Tāpat nelej kodīgus šķidrumus pārtikas traukos, jo bērns vai cits
mājinieks tos var iedzert, radot neatgriezenisku barības vada un
plaušu bojājumu. Šādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, jāsauc
neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas cietušo nogādās
specializētā medicīnas iestādē.
Drošība mājās
Bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības vannā, jo viņš var noslīkt
pat desmit centimetru dziļā ūdenī. Mazie mēdz paslīdēt uz mitrām
flīzēm vai slidenā vannā, tāpēc ieteicams vannas istabā novietot
neslīdošu paklājiņu. Iemāci bērnu, ka, gatavojoties mazgāties,
vispirms atgriež auksto un tikai tad karsto ūdeni.
Logiem jābūt labi noslēgtiem, lai bērns tos nevarētu atvērt un
saspiest starp tiem pirkstus vai pat izkrist ārā.
Arī bērnudārznieka vecumā ir aktuāls jautājums par bateriju
norīšanu, kas ir ļoti bīstami. Tās satur kodīgu sārmu – apmēram 40
minūtēs siekalu ietekmē baterijas apvalks izšķīst un saēd barības
vadu un traheju vai arī lielos asinsvadus, un tad bērns var
noasiņot. Ja radušās aizdomas, ka mazais norijis bateriju,
steidzami jāsauc ātrā palīdzība. Šajā vecumā bērni joprojām mēdz
rotaļājoties vilkt galvā plastikāta maisiņus, tādējādi sevi
pakļaujot nosmakšanas riskam.
Uz durvju malām jāuzliek uzmavas, lai nevarētu savainot pirkstus,
kas visbiežāk notiek, ja mājās ir divi trīs bērni – viens virina
durvis, bet otrs iebāž to spraugā pirkstus.
Mājas aptieciņa jāglabā bērnam nepieejamā vietā, jo viņu vilina
dažādas krāsainas tabletes.
Autors: Roberts Meikšāns, Rīgas veselības centra Imanta filiāles
bērnu ķirurgs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs
Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem", ko izdevis Rīgas domes Labklājības departaments