Kā rotaļāties ar bērnu. Psihologa ieteikumi

Spēlēšanos nevajadzētu izmantot, lai bērnam mācītu, piemēram, krāsas vai burtus, jo tad tā kļūst par piespiedu spēlēšanos. Spēlēšanās ir aktīvs process ar klātesošo līdzdalību, kad bērns dara savu lietu, kaut ko iepazīstot un spēlējoties, izdomājot savus noteikumus, un vecāks vai nu vēro, vai nu komentē, taču iesaistās tikai tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams, nepārtraucot bērna darbības. "Reizēm vecākiem tas ir grūti, jo tas saistās ar ilgu gaidīšanu, īpaši attiecībā uz mazākiem bērniem. Taču ir svarīgi, lai vecāks velta laiku bērna vērošanai, tāpat ir būtiski padomāt, ar kādu sejas izteiksmi tas tiek darīts. Var gadīties, ka aizdomājoties mēs saraucam pieri vai kļūstam skumji, un šajā brīdī bērns var nolasīt, ka kaut kas ar viņu nav kārtībā," skaidro psiholoģe Gunita Kleinberga (attēlā). 

Svarīgi, lai vecāks velta laiku bērna vērošanai, tāpat ir būtiski padomāt, ar kādu sejas izteiksmi tas tiek darīts. 

Vēl jāpievērš uzmanība tam, lai bērnam tiktu nodrošināti dažādi spēlēšanās veidi. Ja, piemēram, vecāki novēro, ka bērnam patīk viena konkrēta lieta, svarīgi veicināt spēlēšanos ar dažādām rotaļlietām.

Bērni iedalās divās grupās: bērni, kuri ļoti iesaistīsies fantāzijas spēlēs un bagātinās savu fantāzijas pasauli, un ir bērni, kuri spēlējas ar konkrētiem priekšmetiem. Bērniem, kuri vairāk iesaistās fantazēšanas spēlēs, ir daudz labākas konflikta risināšanas prasmes, viņi daudz labāk tiek galā ar dusmu un neapmierinātības situācijām, un spēj būt daudz radošāki savā ikdienas dzīvē.

Jo kvalitatīvāk bērns spēlējas, jo vairāk tiek veicināti bērna mācīšanās procesi un bērna pašcieņa, kā arī tas mazina bērna agresivitāti.

Kāpēc ir svarīgi spēlēties ar bērnu un viņu nepārtraukt, veidot acu kontaktu, gaidīt uz bērnu? Jo kvalitatīvāk bērns spēlējas, jo vairāk tiek veicināti bērna mācīšanās procesi un bērna pašcieņa, kā arī tas mazina bērna agresivitāti. Spēlēšanās mazā vecumā veicina arī valodas attīstību. Vecāki var nosaukt darbības kuras bērns veic, piemēram: “Tu aiztiec grāmatu!”, neuzdodot jautājumus, jo mazā vecumā bērns vēl nevar atbildēt uz jautājumiem. Ja nosaucam to, ko dara bērns, mēs veicinām bērna valodas krājumu un bērna “es” izjūtu – kur viņš atrodas un ko viņš dara.

Vecākam ir jāļauj bērnam pabeigt darbību un jāļauj spēlēties ar vienu mantiņu, cik ilgi bērns vēlas, nepiedāvājot jaunu, jo tas veicina bērna koncentrēšanos.

Vecākam ir jāļauj bērnam pabeigt darbību un jāļauj spēlēties ar vienu mantiņu, cik ilgi bērns vēlas, nepiedāvājot jaunu, jo tas veicina bērna koncentrēšanos. Spēlēšanās veicina arī bērna emocionālo attīstību. Ja mēs redzam prieku, mums tas jānosauc – redzu, ka tu esi priecīgs, liekot klucīšus, vai redzu, ka tu esi dusmīgs. Lai bērns savā attīstībā saņemtu to, kas viņam ir vajadzīgs, nevajag daudz, taču nepieciešama kvalitāte, tādēļ jāvelta bērnam laiks, kurā nedalīti spēlējamies ar bērnu viņa vadībā. Dienā tām vajadzētu būt 15– 30 minūtēm, ja runājam par vismaz 1,5 gadus vecu bērnu.

1-2 gadus veca bērna attīstībai nepieciešamās lietas rotaļām ir krūzītes, koka karotīte, riņķīši piramīdai, velkamās rotaļlietas, rotaļu telefons, mūzikas instrumenti.

Katram bērna vecumposmam ir nepieciešamas savas raksturīgākās rotaļlietas, piemēram, 1-2 gadus veca bērna attīstībai nepieciešamās lietas rotaļām ir krūzītes, koka karotīte, riņķīši piramīdai, velkamās rotaļlietas, rotaļu telefons, mūzikas instrumenti, krāsas, trīsriteņi, bilžu grāmatas, slidkalniņi, šūpoles, mazās automašīnas, ziepju burbuļi, kastītes, kurās likt dažādas lietas.