Bērns lielveikalā sabojā preci. Kam jāsedz zaudējumi?

Juriste Kristīne Krēsliņa skaidro, ka atbilstīgi Civillikumam vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Turklāt 1780. pantā paredzēts, ka zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, jāatlīdzina no bērna mantas, ciktāl tas neatņem viņam uzturlīdzekļus. Taču, ja kādu neuzmanību pieļāvuši tie, kuriem pienākas bērnu uzraudzīt (vecāki, vecvecāki, aizbildņi u.tml.), par nodarītajiem zaudējumiem atbild pieaugušie ar savu mantu.
 

Civillikums nosaka vairākus zaudējuma veidus:

1) tiešs, kad tas ir prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas;

2) netiešs, kad tas radies, sagadoties īpašiem apstākļiem vai attiecībām;

3) nejaušs, kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.

! Nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina.

Civillikumā paredzēts arī cietušā pienākums pēc iespējas izvairīties no situācijām, kas var nodarīt zaudējumus, t.i., cietušajam zaudējumu novēršanai konkrētajos apstākļos jāveic saprātīgi pasākumi. Ja tas nav izdarīts, tiesību aizskārējs var pat prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam), varēja zaudējumus novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā.

Tātad katra situācija jāizvērtē individuāli. Piemēram, ja bērns, ejot garām veikala plauktam ar pavirši novietotām precēm, kādu nogrūdīs uz grīdas, to var uzskatīt par nejauša zaudējuma nodarīšanu. Arī gadījumā, ja no iepirkuma groza ar bojātu rokturi izkritīs un sabojāsies prece, pircējam par to nebūtu jāatbild, jo par iepirkuma grozu stāvokli atbildīgs ir veikals.

SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris skaidro, ka gadījumos, kad prece bojāta netīši, zaudējumus sedz uzņēmums. Kopējo statistiku par šādā veidā bojātām precēm tirdzniecības uzņēmums neapkopo, taču laiku pa laikam tādas situācijas rodas. Parasti nekādi būtiski konflikti starp pircēju un pārdevēju gan neizceļas.

Arī “Rimi Latvija” sabiedrisko attiecību vadītājas Ingas Bites komentārs ir līdzīgs: – Mēs apzināmies, ka veikals ir vide, kurā vienuviet apkopots plašs preču sortiments, un dažkārt, kad ģimenes iepērkas kopā ar savām mazākajām atvasēm, bērniem gadās netīšām sabojāt preces – nogrūst tās no plauktiem, sabojāt rotaļlietas vai arī neatļauti nogaršot kādus našķus. Taču kopumā ģimenes ar bērniem ir gana disciplinētas. Ja veikalos tomēr rodas kāds starpgadījums, visbiežāk vecākiem kopā ar veikala darbiniekiem situāciju izdodas pārrunāt un atrisināt.

SVARĪGI

Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt viņu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Avots: