Šausmīga statistika: 40% gadījumu no apdegumiem un applaucējumiem cieš zīdaiņi un pirmsskolas vecuma bērni

„Bieži domājam, ka bērni dažādu traumu riskam visvairāk ir paļauti bērnudārzā, skolā vai pagalmā, bet mājas ir tā vieta, kur varam justies pārliecināti, ka bērnam briesmas nedraud. Diemžēl šis uzskats ir maldīgs, un to apstiprina arī statistika – 50% gadījumu traumas bērni gūst tieši mājās. Vēl vairāk – lielākoties šie negadījumi ir saistīti ar parastām ikdienas situācijām, kurās vecāki nav aizdomājušies par visiem ar bērnu drošību saistītajiem riskiem, piemēram, pārāk tuvu galda malai novietojot karstu tējas vai kafijas krūzi,” situāciju komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka tieši applaucējumi un apdegumi ir viens no biežākajiem traumu cēloņiem zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem. 

Šo apgalvojumu apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati – pērn Latvijā reģistrēti 333 negadījumi, kas saistīti ar applaucējumiem vai apdegumiem, un vairāk nekā 30% negadījumu cietušie ir bijuši bērni vecumā līdz četriem gadiem. Jānorāda, ka lūzumi (pērn – 110 gadījumi), applaucējumi un apdegumi (pērn – 102) ir visbiežāk reģistrētās traumas bērniem vecumā līdz četriem gadiem, liecina SPKC informācija.

Pat nelielais krūzes tilpums bērna mazajam augumam, ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam. 

„Esam novērojuši, ka atlīdzību pieteikumu skaitam, kas saistīts ar bērnu applaucējumiem un apdegumiem, ir tendence pieaugt, turklāt visbiežāk – 40% gadījumu, par kuriem tiek pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības, – cietušie ir zīdaiņi un bērni līdz trīs gadu vecumam,” skaidro S. Pietkēviča, norādot, ka applaucējumus un apdegumus kā vienu no galvenajiem riskiem bērnu drošībai norāda arī paši vecāki (60%), - tā liecina oktobrī veiktā BALTA sociālā aptauja. Apkopojot apdrošināšanas sabiedrības BALTA saņemtos pieteikumus, var secināt, ka pirmsskolas vecuma bērni visbiežāk no applaucējumiem un apdegumiem cieš, nejauši izgāžot uz galda noliktu verdošas kafijas vai tējas krūzi, pieskaroties karstai plītij, tējkannai, gludeklim vai apdedzinoties pie iekurta kamīna. Bet pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam raksturīgāki ķīmiski apdegumi, piemēram, uzspridzinot izsmidzināmu aerosolu, kā arī nelaimes gadījumi, gatavojot ēdienu vai pieskaroties uzkarsušam motocikla izpūtējam. 

„Bērnu applaucēšanās un apdedzināšanās ir milzīga problēma, ko vairāk vai mazāk ir pieredzējis jebkurš vecāks. Bērna āda ir ļoti jutīga un krasi reaģē pat uz 50 grādu temperatūru, tāpēc māmiņas karstā kafijas krūze bērnam var būt pat ļoti bīstama. Visvairāk nelaimes gadījumiem tiek pakļauti zīdaiņi un bērni līdz trīs gadu vecumam, jo šajā vecumā bērni ir ļoti aktīvi – nupat sākuši staigāt uz savām kājām, bet diemžēl vēl neapzinās, kuras lietas ir bīstamas un kuras ne. Lai bērnus pasargātu no nepatīkamām traumām, vecākiem svarīgi vienmēr novērtēt vietu, kur bērns atradīsies, un visas lietas, kas bērnam varētu radīt traumas, ir jāpārvieto pietiekami augstu, lai bērns tās nevarētu aizsniegt," norāda ārste Irēna Putniņa.

LASI ARĪ: Bērni iekrīt vārošā zaptes katlā... Pirmā palīdzība applaucējoties

Kā rīkoties apdegumu un applaucējumu gadījumā?

Kā izvārīts cīsiņš. Man applaucējies bērns...

Atceries!

Pat nelielais krūzes tilpums bērna mazajam augumam, ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam. Bērns var piekļūt arī katliem uz plīts vai plaukta un noraut tos. Bērns mēdz pavilkt galdautu, uzraujot sev virsū kafijas kannu vai krūzi. Nereti bērni applaucējas vāroša vai karsta šķidruma traukā, kas novietots bērnam uz grīdas vai krēsla, bērns tajā mēdz iekrist vai iesēsties. Ziemā bērni nereti apdedzinās, pieskaroties karstām sildierīcēm vai krāsns durvīm. Cepeškrāsns durtiņas būtu jānostiprina tā, lai tās nevarētu atvērt un apdedzināties.

Ja tomēr ir gadījies applaucēties rīkojies šādi:
* Ja cietušais ir bērns, vienmēr izsauc ātro palīdzību, jo pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas sekas.
* Līdz brīdim, kad ierodas mediķi, apdeguma vieta ilgstoši jādzesē zem vēsa (ne ledaina), tekoša ūdens - vismaz 15 - 20 minūtes. Pēc tam var turpināt dzesēt apdegušo vietu, apklājot to ar slapju vēsu dvieli.
* Gadījumā, ja apdegusī vai applaucētā ķermeņa daļa ir apsegta ar apģērbu, to nedrīkst atraut no ķermeņa - uz apģērba vai starp apģērbu un ādu lej dzesējošu ūdeni.
* Ja parādās tulznas, tās nedrīkst pārplēst. Ādas slānītis cietušo vietu pasargā no baktērijām. Ja apdegumu nepareizi kopj, var veidoties mīksto audu sastrutojums, infekcija var izplatīties dziļāk, un komplikācijas var rasties arī pat nelielam apdegumam.
* Līdz brīdim, kad ierodas mediķi, brūci nav ieteicams pārsiet. Vienīgais izņēmums ir speciāla pretapdeguma pārsēja uzlikšana. Pretapdeguma pārsējus var iegādāties aptiekās un ar to ieteicams papildināt mājas aptieciņas saturu. Nekādā gadījumā uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu vai ziedes un smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai.
* Pēc apdeguma dzesēšanas cietušā ķermenis var atdzist, tādēļ līdz brīdim, kad ierodas mediķi, jācenšas saglabāt ķermeņa siltums.