Francijā ar likumu aizliedz pērt bērnus
Francija kļuvusi par 52. valsti pasaulē, kurā ar likuma spēku ir aizliegts kā audzināšanas metodi izmantot miesassodus, proti - bērnus vairs nedrīkstēs pērt.
Likumprojektu parlamentā 2016. gada 22. decembrī iesniedza partija "Egalité et citoyenneté" ( "Līdztiesības un pilsonība") un faktiski tas jau ir apstiprināts. Projektā iekļauta sadaļa, kas aizliedz vecākiem veikt miesassodu, jo tas "nežēlīgi, degradējoši un pazemojoši".
Tiesa, atšķirībā no iepriekš piedāvātā varinata, miesassodi kā
noziedzīgs nodarījums pārcelti no Krimināllikuma uz Civillikumu,
tādējādi vecāki, kurus apsūdzēs šādos pāridarījumos, nebūs
uzskatāmi par kriminālnoziedzniekiem. Lai arī sods, ko var
saņemt par šādu nodarījumu, ir mīkstināts, advikāti un tieslietu
speciālisti uzskata, kas tas ir principiāli svarīgs pagrieziens,
lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iepēršanu audzināšanas
nolūkos.
Bērni, kas ir pērti, biežāk izrāda agresiju, viņiem ir saskarsmes un uztveres problēmas, kā arī garīgās veselības problēmas. Viņi arī biežāk konfliktē ar saviem vecākiem.
"Šis likums ir ļoti spēcīgs simbolisks akts, lai vecāki saprastu, ka vardarbība var kaitēt bērnam," komentē franču advokāts Žils Lazimi (Gilles Lazimi) izdevumam "Telegraph". "Pirmām kārtām, tas nodzēš robežu starp jēdzieniem par lielu un mazu vardarbību. Ir tikai vararbība un tā nav pieļaujama nekādās izpausmēs".
Nesen žurnālā "Journal of Family Psychology" tika publicēti
vērienīga 50 gadus ilguša pētījuma dati, kurā tika iesaistīti
vairāk nekā 16 0000 bērnu. Viņu dzīves tika analizētas no bērnības
līdz par dzīves brieduma laikam. Konstatēts, ka bērni, kas bija
pērti, biežāk pieļāva antisociālu uzvedību, agresiju, saskarsmes un
uztveres problēmas, kā arī cieta no garīgās veselības problēmām.
Viņi arī biežāk konfliktēja ar saviem vecākiem.
Zvērināta advokāte Iveta Bumbiere, komentējot
situāciju Latvijā, norāda, ka arī pie mums ir padomāts par bērnu
(un ne tikai) interesēm vardarbības gadījumā, un likumā noteikti
pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, kuri uz tiesas
noteikto laiku stingri jāievēro.
Proti, no 2014. gada ar Civilprocesa likuma 30.5 nodaļu ieviesta tiesību norma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ja pret personu vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, Civilprocesa likumā 250.44 minētajam personu lokam ir tiesības griezties tiesā ar lūgumu nodibināt pagaidu noregulējumu pret vardarbību.
Šajā gadījumā bērna pēršana (un nav svarīgi, kur tā notiek) ir
fiziska vardarbība ar mērķi sodīt un atbilst pagaidu noregulējuma
pret vardarbību piemērošanai. Persona, pret kuru stājies spēkā
nolēmums par pagaidu noregulējumu pret vardarbību, nav noziedznieks
krimināllikuma izpratnē, bet, ja persona nepildīs šo nolēmumu,
iestāsies kriminālatbildība.
Bumbiere gan atzīst, ka savā praksē un tiesā nav saskārusies ar bērna pēršanu audzināšanas nolūkos. Latvijas tiesās nonāk daudz smagāki gadījumi.