Mazulis ēdot rīstās. Kā rīkoties vecākiem?
Mums visiem ir rīstīšanās reflekss - tā ir automātiska ķermeņa reakcija, kas aizsargā no aizrīšanās. Zīdaiņiem un maziem bērniem šis reflekss ir vēl izteiktāks nekā pieaugušajiem, jo viņu rīšanas muskulatūra vēl nav tik trenēta un tā daba pasargā bērnu no aizrīšanās.
FOTO: Shutterstock.com
Bērns, kurš mācās ēst, rīstās, jo tādējādi tiek apgūts, cik daudz ēdienu var likt mutē, cik daudz tas jākošļā un kā tas jāvirza pa muti.
Ir bērni, kuriem rīstīšanās reflekss saglabājas ilgāk un izpausties
tad, kad mutē ir pārāk daudz ēdiena, viņam nepatīk produkta garša
vai konsistence. Receptori, kas atbild par rīstīšanos,
vispirms ir mutes priekšā un augot, lēnām atvirzās dziļāk
mutē.
Kā pareizi rīkoties vecākiem, kuru bērnam pat sasniedzot gada
vecumu, ir ļoti izteikts rīstīšanās reflekss.
Portāls parenting.com iesaka nespiest
bērnu ēst vairāk nekā viņš grib.
Lasītākais
- Ņemot vērā to, ka mutes un mēles muskulatūra vēl ir ļoti jūtīga, nedrīkst ļaut bērnam skraidīt apkārt ar ēdienu mutē. Tas palielina aizrīšanās risku.
- Sagrieziet ēdienu mazākos gabaliņos, bet neblenderē to līdz viendabīga biezeņa konsistencei.
- Izvairies no tādiem produktiem kā veselas vīnogas, rozīnes, olīvas, rieksti un popkorns.
- Māciet bērnu ņemt ēdienu pa vienam gabaliņam un lieciet to pirms norīšanas kārtīgi sakošļāt.
- Nekad neatstāj bērnu vienu, kamēr viņš ēd. Ja bērnam ir
tendence rīstīties, kad viņš padzeras, dod viņam dzērienu pēc
ēšanas.
Lasi arī:
Bīstamo produktu tops bērniem: aizrīšanās un citu traumu
risks
Kā sagatavot bērnu pārejai no puscieta uz cietu
ēdienu
Ja rīstīšanās nepāriet un notiek regulāri, sazinies ar bērna
pediatru. Tam var būt arī fizioloģiski iemesli.
