Uzšaušana pa dupsi nav pieņemama audzināšanas metode. Jāveidot citi audzināšanas modeļi, uzskata eksperti
Vai tu per savu bērnu? Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dupsi. Vēl pirms pāris gadiem teju puse aptaujāto atbildēja pozitīvi uz šādu jautājumu. Tas nozīmē, ka joprojām ir aktuāls bērna fiziskas iespaidošanas jautājums. Kā izskaust miesas sodu praksi mazu bērnu audzināšanā?
46% Latvijā aptaujāto pirms pāris gadiem atzina, ka uzšaušana pa
dupsi nav pēriens, liecina aptaujas. Tomēr eksperti turpina
skaidrot, ka pēriens nav pieņemama audzināšanas metode. Kāpēc? Un
kā labāk rīkoties? Latvijas radio - 1 raidījumā "Ģimenes studija"
par šiem jautājumiem diskutē centra "Dardedze"
pārstāve psiholoģe Inese Sadauska, Latvijas vecāku organizācijas
"Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa un
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās
nodaļas vadītāja Inga Millere.
Situācija joprojām ir skarba, jo izpratne par pēršanu un fizisku
vardarbību lielākajai daļai cilvēku joprojām saistās ar sišanu ar
siksnu vai žagaru. Uzšaušana pa dibenu, stipri saspiesta roka vai
dusmīga sapurināšana neskaitās tiek uzskatīta par pieļaujamu
audzināšanas metodi. Tomēr arī tas ir uzskatāms par fizisku
vardarbību, norāda Akmentiņa - Smildziņa. Turklāt šo kļūdainos
priekšstatu pastiprina un it kā akceptē sabiedrībā zināmi
cilvēki, kas dalās savā pieredzē un atzīst, ka tieši šādi
audzina savus bērnus.
Lasi arī:
Nepērt bērnu dažreiz ir grūti; kā iemācīties jaunu uzvedību
attieksmē pret bērnu
Profesore Ancāne: Ar pērieniem audzina kalpus jeb brīnišķīgus
pacientus vārda sliktākajā nozīmē
"Žagarus nežēloju", bet kārtīgs cilvēks neizauga!
Šim novērojumam piekrīt Bērnu Tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere: "Mūsu sabiedrībā ir nesamērīgi augts tolerances līmenis pret vardarbību pret bērnu un lielākā sabiedrības daļa uzšaušanu pa ausi un ielikšanu kaktā uzskata par akceptējamām metodēm."
Bērns ir jāaudzina, neizmantojot fiziskus sodus, uzskata ekspertes.
Lai to izdarītu, ir svarīgi piedāvāt instrumentus jeb metodes, kā
bērnus var audzināt savādāk, mācot to, ka katram vecuma posmam ir
savas uzvedības un attīstības īpatnības. Šīs zināšanas būtu
jāiemāca jau topošajiem un jaunajiem vecākiem, lai brīdī, kad bērns
sāk niķoties, būtu skaidrs, ka šī ir pavisam normāla uzvedība, kas
nav jāizskauž, uzšaujot pa dupsi.
Audzināšanas metodes no pašu bērnības
Dominējošais cēlonis vardarbīgām metodēm ir tas, ka paši vecāki
bērnībā ir audzināti ar iepēršanu. Viņi uzskata, ka ir izauguši
normāli, tāpēc šīs metodes ir izmantojamas arī pašu bērnu
audzināšanā. Turklāt vardarbīgas audzināšanas metodes un uzskatu,
ka miesas sodi nav nekas ļauns, par akceptējamām atzīst arī trešā
daļa "Dardedzes" aptaujāto pirmsskolas iestāžu pedagogu.
Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja
Inga Akmentiņa - Smildziņa gan ikdienas praksē ir
novērojusi, ka vecāki ir sadzirdējuši un uztvēruši ziņu, ka
vardarbīga audzināšana nav labākā metode. Par šo tēmu sākts
runāt jau pirms vairākiem gadiem, organizējot kampaņu “ Necel
roku!”.
"Tas ir lielais darbs - mainīt sabiedrības uzskatus. Mans
novērojums ir tāds, ka vecāki zina, ka nedrīkst pērt, bet nezina,
ko darīt savādāk. Tāpēc pazūd robežas, nav skaidrs, kā rīkoties
pareizāk un bērnu audzināšana aiziet pašplūsmā. Mēs nepiedzimstam
ar zināšanām, kā audzināt, bet to var apgūt.”
Organizācijas "Glābiet bērnus" vadītāja Inguna
Ēbela ne vienreiz vien veikalos ir redzējusi situācijas,
kurās ir skaidri redzams - vecāki nezina, kā izturēties pret
bērniem. "Redzu, ka bērnu rauj aiz rokas vai aiz ausīm. Es eju klāt
un to aizrādu. Tomēr ir nepieciešama publiski redzama un pieejama
informācija, kas konkrēti informē, kurš likuma punkts aizliedz
vardarbību pret bērnu, kur vērsties un kā rīkoties, ja šādu rīcību
redz cilvēki no malas. Cilvēkiem ir jāiesaistās šādās situācijās,
tās nepieļaujot".
I. Millere atgādina, ka saskaņā ar Bērnu tiesību likumu, katra
iedzīvotāja pienākums ir ziņot par aizdomām vai klaju vardarbību
pret bērniem. Dažkārt nav skaidrs, ko īsti nozīmē aizdomas.
"Ja spējam noformulēt, kas liek domāt par vardarbību, tad ir
jāziņo. Pašlaik varu teikt, ka cilvēki jau salīdzinoši aktīvi ziņo
gan sociālajiem dienestiem, gan bāriņtiesām par iespējamām
aizdomām, ka kaimiņu dzīvoklī bērnam nav labvēlīga vide, piemēram,
ja dzird, ka bērns raud naktī un kliedz..."
Kā rīkoties, ja bērns mierīgu runāšanu
ignorē
Protams, ka uzšaušana pa dupsi ir ātrākais un it kā efektīvākais
veids, kā novērst nevēlamo darbību. Neviena cita tik ātra veida, kā
panākt to, kas vajadzīgs vecākiem - tūlītēju darbības pārtraukšanu,
nav. Bet, lai darbotos metodes, kas nav miesas sodi, bērns savādāk
ir jāsāk audzināt jau no dzimšanas brīža, norāda "Dardedze"
psiholoģe Inese Sadauska. "Vecākiem ir jāsaprot bērna attīstības
posmi un to īpatnības. Kā izpaužas normāla vecumposmam atbilstoša
uzvedība, uz kuru īsti nevar dusmoties. To zinot, var pieslēgties
ar prātu un sākt domāt, kā bērnu disciplinēt atbilstoši viņa
vecumam."