Uzšaušana pa dupsi nav pieņemama audzināšanas metode. Jāveidot citi audzināšanas modeļi, uzskata eksperti

Vai tu per savu bērnu? Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dupsi. Vēl pirms pāris gadiem teju puse aptaujāto atbildēja pozitīvi uz šādu jautājumu. Tas nozīmē, ka joprojām ir aktuāls bērna fiziskas iespaidošanas jautājums. Kā izskaust miesas sodu praksi mazu bērnu audzināšanā? 

Kāda vīrieša viedoklis: Kā dēls zinās, ka kaķītim sist nedrīkst, jo sāp, ja patd nebūs šīs sāpes izjutis. Pērienu vajag, lai sajustu robežas...

FOTO: Shutterstock.com

Kāda vīrieša viedoklis: Kā dēls zinās, ka kaķītim sist nedrīkst, jo sāp, ja patd nebūs šīs sāpes izjutis. Pērienu vajag, lai sajustu robežas...

46% Latvijā aptaujāto pirms pāris gadiem atzina, ka uzšaušana pa dupsi nav pēriens, liecina aptaujas. Tomēr eksperti turpina skaidrot, ka pēriens nav pieņemama audzināšanas metode. Kāpēc? Un kā labāk rīkoties? Latvijas radio - 1 raidījumā "Ģimenes studija"  par šiem jautājumiem diskutē centra "Dardedze" pārstāve psiholoģe Inese Sadauska, Latvijas vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Millere.
 

Situācija joprojām ir skarba, jo izpratne par pēršanu un fizisku vardarbību lielākajai daļai cilvēku joprojām saistās ar sišanu ar siksnu vai žagaru. Uzšaušana pa dibenu, stipri saspiesta roka vai dusmīga sapurināšana neskaitās tiek uzskatīta par pieļaujamu audzināšanas metodi. Tomēr arī tas ir uzskatāms par fizisku vardarbību, norāda Akmentiņa - Smildziņa. Turklāt šo kļūdainos priekšstatu pastiprina un it kā akceptē sabiedrībā zināmi  cilvēki, kas dalās savā pieredzē un atzīst, ka tieši šādi audzina savus bērnus.
 



Lasi arī: 
Nepērt bērnu dažreiz ir grūti; kā iemācīties jaunu uzvedību attieksmē pret bērnu
Profesore Ancāne: Ar pērieniem audzina kalpus jeb brīnišķīgus pacientus vārda sliktākajā nozīmē
"Žagarus nežēloju", bet kārtīgs cilvēks neizauga!
 


 

Šim novērojumam piekrīt Bērnu Tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere: "Mūsu sabiedrībā ir nesamērīgi augts tolerances līmenis pret vardarbību pret bērnu un lielākā sabiedrības daļa uzšaušanu pa ausi un ielikšanu kaktā uzskata par akceptējamām metodēm."


Bērns ir jāaudzina, neizmantojot fiziskus sodus, uzskata ekspertes. Lai to izdarītu, ir svarīgi piedāvāt instrumentus jeb metodes, kā bērnus var audzināt savādāk, mācot to, ka katram vecuma posmam ir savas uzvedības un attīstības īpatnības. Šīs zināšanas būtu jāiemāca jau topošajiem un jaunajiem vecākiem, lai brīdī, kad bērns sāk niķoties, būtu skaidrs, ka šī ir pavisam normāla uzvedība, kas nav jāizskauž,  uzšaujot pa dupsi. 

Reklāma
Reklāma


Audzināšanas metodes no pašu bērnības
Dominējošais cēlonis vardarbīgām metodēm ir tas, ka paši vecāki bērnībā ir audzināti ar iepēršanu. Viņi uzskata, ka ir izauguši normāli, tāpēc šīs metodes ir izmantojamas arī pašu bērnu audzināšanā. Turklāt vardarbīgas audzināšanas metodes un uzskatu, ka miesas sodi nav nekas ļauns, par akceptējamām atzīst arī trešā daļa "Dardedzes" aptaujāto pirmsskolas iestāžu pedagogu.  

Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv"  vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa gan ikdienas praksē ir novērojusi, ka vecāki ir sadzirdējuši un uztvēruši ziņu, ka vardarbīga audzināšana nav labākā metode. Par šo tēmu  sākts runāt jau pirms vairākiem gadiem, organizējot kampaņu “ Necel roku!”.
"Tas ir lielais darbs - mainīt sabiedrības uzskatus. Mans novērojums ir tāds, ka vecāki zina, ka nedrīkst pērt, bet nezina, ko darīt savādāk. Tāpēc pazūd robežas, nav skaidrs, kā rīkoties pareizāk un bērnu audzināšana aiziet pašplūsmā. Mēs nepiedzimstam ar zināšanām, kā audzināt, bet to var apgūt.”


Organizācijas "Glābiet bērnus" vadītāja Inguna Ēbela ne vienreiz vien veikalos ir redzējusi situācijas, kurās ir skaidri redzams - vecāki nezina, kā izturēties pret bērniem. "Redzu, ka bērnu rauj aiz rokas vai aiz ausīm. Es eju klāt un to aizrādu. Tomēr ir nepieciešama publiski redzama un pieejama informācija, kas konkrēti informē, kurš likuma punkts aizliedz vardarbību pret bērnu, kur vērsties un kā rīkoties, ja šādu rīcību redz cilvēki no malas. Cilvēkiem ir jāiesaistās šādās situācijās, tās nepieļaujot".


I. Millere atgādina, ka saskaņā ar Bērnu tiesību likumu, katra iedzīvotāja pienākums ir ziņot par aizdomām vai klaju vardarbību pret bērniem. Dažkārt nav skaidrs, ko īsti nozīmē aizdomas.  "Ja spējam noformulēt, kas liek domāt par vardarbību, tad ir jāziņo. Pašlaik varu teikt, ka cilvēki jau salīdzinoši aktīvi ziņo gan sociālajiem dienestiem, gan bāriņtiesām par iespējamām aizdomām, ka kaimiņu dzīvoklī bērnam nav labvēlīga vide, piemēram,  ja dzird, ka bērns raud naktī un kliedz..."


Kā rīkoties, ja bērns mierīgu runāšanu ignorē 
Protams, ka uzšaušana pa dupsi ir ātrākais un it kā efektīvākais veids, kā novērst nevēlamo darbību. Neviena cita tik ātra veida, kā panākt to, kas vajadzīgs vecākiem - tūlītēju darbības pārtraukšanu, nav. Bet, lai darbotos metodes, kas nav miesas sodi, bērns savādāk ir jāsāk audzināt jau no dzimšanas brīža, norāda "Dardedze" psiholoģe Inese Sadauska. "Vecākiem ir jāsaprot bērna attīstības posmi un to īpatnības. Kā izpaužas normāla vecumposmam atbilstoša uzvedība, uz kuru īsti nevar dusmoties. To zinot, var pieslēgties ar prātu un sākt domāt, kā bērnu disciplinēt atbilstoši viņa vecumam."