Vai tavs bērnudārznieks būs gatavs skolai? Kas jāzina un jāspēj pirmklasniekam

Lai pārliecinātos, vai bērns gatavs skolai, iepazīstieties, kādus rezultātus plānots apgūt, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi. Šos rezultātus paredz «Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām».

Vadlīnijās pirmsskolas izglītības apguves plānotie rezultāti sadalīti trīs jomās:

Fiziskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:

• izpilda pamatkustības un orientējas telpā;
• notur līdzsvaru;
• attīsta roku sīko muskulatūru, mērķtiecīgi veic darbības ar sīkiem priekšmetiem;
• sev un apkārtējiem drošā veidā un tvērienā tur un lieto rakstāmpiederumus un darba rīkus;
• darbojas noteikta laukuma robežās;
• pauž pozitīvu attieksmi pret fiziskām aktivitātēm.

Psihiskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:

• klausās, uztver, stāsta, pauž attieksmi pret dzirdēto;
• saklausa, pareizi izrunā un diferencē skaņas vārdos;
• saprot saikni starp skaņu un burtu;
• pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
• lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
• saprot lasīto, atbild uz jautājumiem un pauž attieksmi pret to;
• iejūtas dažādos tēlos, attēlo ar kustībām, žestiem, mīmiku un runu, skandē tautasdziesmas un runā dzejoļus;
• saprot saikni starp skaitli un ciparu, raksta ciparus;
• saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā;
• pazīst ģeometrijas pamatelementus (punkts, līnija, riņķis, trijstūris, četrstūris);
• novēro pārmaiņas cilvēkā, dabā un sabiedriskās dzīves norisēs, stāsta par saviem novērojumiem, orientējas tuvākajā apkārtnē;
• saprot darbību loģisko secību un stāsta par to;
• raksturo, salīdzina un grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;
• klausās mūziku, dzied, dejo, muzicē un ritmizē;
• radoši izmanto dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus tēlotājdarbībā un rokdarbos;
• pazīst un pauž emocijas mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli;
• pieņem sevi un citus, jūt līdzi, lūdz un sniedz palīdzību;
• ir motivēts turpmākās izglītības apguvei.

Sociālajā jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:

• nosauc savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, valsti, kurā dzīvo;
• izsaka lūgumu, prot pateikties, jautā un atbild uz jautājumiem, stāsta par to, ko prot;
• sadarbojas ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem vai noraida ieteikumus, pamato savu viedokli;
• vērtē savu un citu rīcību, pauž attieksmi pret to;
• izrāda cieņu pret cilvēkiem, savu un citu darbu, saudzīgi izturas pret apkārtējo vidi;
• veic vienkāršus pašapkalpošanās darbus, ievērojot apgūtos ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus;
• zina, kā rīkoties dažādās situācijās, ja ir apdraudēta personīgā drošība mājās, uz ielas (ceļa) un dabā (pie ūdenskrātuvēm, saskarē ar dzīvniekiem, nezināmām vielām un augiem);
• ievēro personīgo higiēnu, lieto veselīgus pārtikas produktus un veic fiziskās aktivitātes;
• ir atbildīgs par uzticētajiem pienākumiem un personīgajām lietām.

Pedagogu domas par bērnu sagatavotību pirmajai klasei lasi pilnajā raksta versijā www.lsm.lv. 

Ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv logopēde Sandra Štrause uzsvēra, ka vecākiem ir jāpievērš uzmanība sava bērna runai. Kā bērns izrunā skaņas, kā veido vārdus un saista tos teikumos.

Ja ir runas traucējums, tas var būt kā primārais, gan kā saslimšanas sastāvdaļa, tādēļ runas traucējumu novēršanā palīdzībai bieži jābūt kompleksai - medicīniskai, psiholoģiskai, logopēdiskai, pedagoģiskai.

Speciāliste iesaka vecākiem neklausīt apkārtējos, kuri mēdz mierināt, ka vēl nav ko uztraukties, jo gan jau bērns runās pareizi. Jo ilgstošākas un dziļāk iesakņojušās novirzes no normas, jo grūtāk tās labot.