Septiņas nodarbes, ko vecāki var darīt kopā ar bērniem erudīcijas veicināšanai

Visticamāk, ikviens vecāks vēlas, lai viņu atvases būtu gudras un erudītas. Labā ziņa ir tā, ka ir virkne jauku lietu, ko darot kopā, tiek attīstītas prāta spējas un veicināta erudīcija. Piedāvājam septiņas lietas, ko vecāki var darīt kopā ar bērniem, lai tas notiktu. 

Pirms ķeramies pie konkrētām lietām, gribas atgādināt, ka ikviena nodarbe nesīs augļus, ja bērniem (un arī pieaugušajiem) tā sagādās prieku, interesēs un neliks justies ierobežotiem. Tāpat jāapzinās, ka ikviens nodarbe, pat, ja tā šķiet vien izklaide, pilnveido kādas iemaņas, attīsta prasmes, ļauj iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, līdz ar to kopumā paplašina redzesloku. 

Kopīga atbilžu meklēšana uz jautājumiem
Jau pavisam mazā vecumā bērni sāk uzdot jautājumu – kāpēc. Kāpēc aug koki? Kāpēc lidmašīna lido? Kāpēc mājai ir seši logi? Sākumā vecāki ir priecīgi par jautājumiem, kas šķiet zinātkāres pilni, mazliet amizanti un bezgala aizkustinoši, jo mazais cilvēks ir izaudzis tik liels, ka interesējas par pasauli un tās lietu kārtību. Bet pēc laika vecāki var nogurt un atrunāties – ak, pajautāsi vēlāk. Tā pamazām jautājumi var palikt neatbildēti. Taču vēlme jautāt (un vēl svarīgāk – atrast atbildes) ir ļoti būtiska pasaules izzināšanas sastāvdaļa, ko vecāki var palīdzēt bērnam attīstīt. Parādot grāmatas, daloties savās zināšanās, iemācot, ka lielu daļu atbildes var atrast internetā. Padariet atbilžu meklēšanu par savas ģimenes tradīciju!

Arī praktiskā darbošanās veido erudīciju
Meklējot atbildes uz bērna jautājumiem, jūs varat izmēģināt lietas praktiski. Kā izdīgst pupas? Kās izskatās pulksteņa mehānisms? Kā darbojas spiežamā pildspalva? Cik smagu priekšmetu var pacelt ballītē piepūstais hēlija balons? Šie ir tikai daži no neskaitāmajiem jautājumiem, uz kuriem atbildes varam meklēt kopā ar bērniem. Un tas var būt ļoti interesanti un vienlaikus arī izzinoši arī pieaugušajiem.

Lasīšana – fantastisks zināšanu avots
Par lasīšanas pozitīvo ietekmi uz cilvēka kā personības attīstību ir runāts daudz – lasīšana sniedz ne tikai faktu bagātību, bet arī atšķirīgu kultūru pieredzi un plašāku emociju bagātību. Tāpat lasīšana paplašina vārdu krājumu, kas sniedz bezgalīgas iespējas izteikties. Tas nozīmē tikai to, ka vakara pasaciņas lasīšana ir nevis vēlams, bet ļoti, ļoti ieteicams ģimenes rituāls. Un arī citās situācijās grāmata var būt ļoti labs draugs. Dažkārt vecāki uztraucas, vai kāda no viņu izvēlētajām grāmatām nebūs pārāk sarežģīta mazam klausītājam, jo tajās ir vārdi, kas vēl nav mazā cilvēka vārdu krājumā. Nē, sastapšanās ar jauniem vārdiem kādā pasakā vai stāstā dod lielisku kontekstu, ar kura palīdzību iepazīt jaunas lietas un parādības, un noskaidrot, kur ir to vieta šajā pasaulē. 

Ģimenes izklaižu pieskaņošana skolas tēmām
Ģimenes nereti veido savu brīvdienu izklaižu plānu – dodas uz muzejiem, apmeklē kādu koncertu vai teātra izrādi, brauc tuvākos vai tālākos ceļojumos. Visas šīs aktivitātes lieliski var pieskaņot skolas mācību vielai, tādējādi palīdzot bērnam nostiprināt iegūtās zināšanas un papildināt tās ar jaunām. Ja bērns skolā mācās par kādu latviešu autoru, varbūt brīvdienās ieplānot viesošanos šī cilvēka dzimtajās mājās? Ja aktuāla ir kāda fizikas tēma, iespējams varat doties uz kādu no zinātnes centriem tepat Latvijā vai pat Igaunijā. Savukārt zīmēšanas stundas kontekstā var doties uz Latvijas Mākslas muzeju. Bet papildinājumu anatomijas stundās iegūtām zināšanām var smelties Medicīnas muzejā.

Sadarbības spēju un komunikācijas prasmju attīstīšana
Speciālisti ir uzsvēruši, ka faktoloģiskajām zināšanām bez cilvēka spējas komunicēt vai sadarboties, ir maza vērtība. Ja cilvēkam ir zināšanas, ar to ir par maz – mūsdienās ir jāmāk par tām pastāstīt citiem saprotamā veidā, diskutēt un strādāt komandā kādas idejas attīstīšanai. Un šīs prasmes bērniem vecāki var palīdzēt pilnveidot vairākos veidos. Viens no tādiem - spēlēt ar bērniem dažādas galda spēles. Turklāt spēles ir dažādas. Visvienkāršākās ir balstītas uz veiksmi. To lielākais pluss (papildus kopīgai laika pavadīšanai) ir prasmes uzvarēt un zaudēt veidošana. Tāpat ir dažādas faktu spēles, kas dod reālas zināšanas, un spēles, kur jādomā stratēģiski un jāsadarbojas ar citiem spēlētājiem.

Fizisko aktivitāšu nozīme kognitīvo spēju attīstībai
Ja skatāmies uz bērna kustībām un to, kā tās ietekmē bērna kognitīvo spēju attīstību, tad saikne ir ļoti cieša. Ir pierādīts, ka bērniem, kuriem fiziskās aktivitātes tiek nodrošinātas vismaz piecas reizes nedāļā vismaz stundas garumā, spējas mācīties ir daudzas reizes augstākas. Tas skaidrojams ar to, ka sportošana un izkustēšanās uzlabo asinsriti, līdz ar to uzlabo smadzeņu apgādi ar skābekli, kas ir ļoti nepieciešams domāšanai. Tādēļ nevajadzētu žēlot laiku, ko pavadām ar bērniem ārā – pastaigās, skrienot, braucot ar riteņiem, slidojot vai vienkārši dauzoties spēļlaukumā. 

Dejošana un muzicēšana
Īpaši jāizceļ mūzikas nozīme cilvēka prāta attīstībai. Dziedāšana attīsta muzikālo dzirdi un tādējādi arī dzirdes uztveri, bet, attīstoties tai, savukārt attīstās dzirdes atmiņa. Savukārt mūzikas instrumentu, piemēram, klavieru, ģitāras, akordeona spēlēšana liek darboties abām smadzeņu puslodēm, kā arī attīsta sīko motoriku. Dejošana, līdzīgi kā sportošana, veicina asiņu pieplūdi smadzenēm, kā arī ļauj izjust un piedzīvot ritmu, ļauj izpausties radoši. Būtu lieliski, ja vecāki izstāstītu, ka deja un dziesma ir vienas no senākajām cilvēku izpausmes formām. Tām ir bijusi liela nozīme cilvēka attīstībā cauri gadsimtiem. Deja un muzicēšana ir izcilas izteiksmes formas, tādēļ jauki, ja vecāki bērnus ne tikai ved uz kādiem deju pulciņiem vai mūzikas skolu, bet arī paši ļaujas priekam kopā ar bērniem dziedot dziesmas vai izgatavojot kādu mūzikas instrumentu. 

Jau būsiet sapratuši, ka nav svarīgi, kādu muzeju apmeklējat, kādas dziesmas dziedat vai kuras spēles spēlējat. Nav nozīmes, kāda ir jūsu grāmatu izvēle vai aizraušanās. Svarīgākais, lai ikdienā jūs būtu patiesi ieinteresēti tajā, ko darāt kopā ar bērniem, jo tā varēsiet dot labāko bērna (un arī savas) erudīcijas attīstīšanai un pilnveidošanai.