Mans dēls bērnudārzā kaujas. Ko darīt?

Atbild klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte: "Pirmkārt, ieteiktu nesatraukties un neprātot par to, kur dēliņš iemācījies kauties. Vairāk vai mazāk kaujas visi bērni, un divgadnieki jo īpaši. Dusmoties ikvienam ir dabiski. Tā ir viena no pamata emocijām, ar ko cilvēks piedzimst. Jautājums ir - kā cilvēks pauž dusmas. Vecāku uzdevums līdz skolai ir iemācīt bērnam dusmoties tā, lai no dusmām neciestu citi. Svarīgi būtu bērnam mācīt teikt ar vārdiem to, kas nepatīk vai to, ka viņš ir dusmīgs. Protams, tas prasa laiku un ir atkarīgs no tā, cik labi viņš runā. Jo mazāk attīstīta valoda, jo vairāk emocijas bērns izpaudīs fiziski. Būtiski, lai pieaugušie ''runātu bērna'' vietā stāstot par, ko viņš dusmojas. Pieļauju, ka viņš ļoti labi zina, ka nedrīkst sist, līdz ar to daudz un ilgi par to runāt vakarā nevajadzētu. Aizrādīt var konkrētā brīdī - tad, kad tas notiek. Tas, kā viņi šo situāciju risina, ir pedagogu kompetencē.  
 

Lasi arī: 
Trīsgadnieks kaujas. Rīcības scenārijs vecākiem
Bērns kaujas un kož. Vai sist pretī?
Bērna pasaule no viena līdz diviem gadiem
 

Viņām vajadzētu pavērot, kas notiek grupiņā, pirms bērniņš sāk kauties. Gan vecākiem, gan pedagogiem vajadzētu koncentrēties uz to, ko viņš citu var darīt tad, kad grib kādam sist. Piemēram, teikt, ka ir dusmīgs, sist spilvenam, palēkāt, palīdzēt audzinātājai u.tml, fiziska aktivitāte viņam noteikti vairāk palīdzēs nomierināties nekā  teikums "Nesit vai stāvi mierā". Tik mazam bērnam emociju regulācija vēl nav attīstījusies tā, lai viņš sevi varētu tik vienkārši nomierināt. 
 

Otrkārt, vajadzētu padomāt, kas pēdējā pusgadā ir mainījies bērna dzīvē, kas varētu radīt dusmas, stresu. Ir  jāmeklē iemesli šādai uzvedībai. Varbūt kaut kas bērnudārzā ir mainījies, uz grupiņu ir atnācis kāds jauns bērns, varbūt kāds provocē, varbūt kāds pirms tam ir bijis/ir agresīvs grupiņā. Iespējams, ka tas ir veids, kā viņš iegūst uzmanību, jo vēl nemāk draudzēties. Bet varbūt kaut kas ir mainījies ģimenē? Izprotot uzvedības iemeslus un mērķus, noteikti būs vieglāk atrast veidu, kā bērniņam palīdzēt.