Kā darboties ar gadu vecu bērnu, lai attīstītu viņa runas prasmes

Ja vecākiem trūkst iemaņu un izdomas un līdzekļi atļauj, pāris reizes nedēļā var doties uz kādām attīstošām nodarbībām, kurās viena no būtiskajām lietām ir sociālie kontakti. Ja tādu iespēju nav, jāsastāda sev plāns – piemēram, pirmdienā mācāmies jaunus vārdus un paplašinām vārdu krājumu, otrdienā attīstām sīko pirkstu muskulatūru, trešdienā nodarbojamies ar matemātiku, ceturtdienā zīmējam, piektdienā līmējam. Brīvdienās atpūšamies. 

“Kādām jābūt mājas nodarbībām”? 

Nodarbībām nav jābūt ļoti garām – bērniem līdz 3 gadu vecumam divdesmit minūšu garas nodarbības būs pilnīgi pietiekamas. Turklāt daļai bērnu arī tas jau būs par daudz. Nodarbības ietvaros bērnam nav jāsēž pie galda kā skolēnam un jāmācās, bet jaunais jāapgūst dažādu spēļu veidā. Piemēram, kopā skatāties grāmatu, runājat par to, ko redzat – te liels vilciens, kaķītis sēž iekšā. Kur ir zaķītis, cik zaķīšu te ir? 
Sīko pirkstu muskulatūrai mamma vai tētis var uzzīmēt puķi, iedot bērnam aplikāciju papīru, palīdzēt izplēst nelielus gabaliņus un uzlīmēt uz ziedlapiņām. Uzdevumi pēc būtības ir ļoti vienkārši. Tik vienkārši, ka pieaugušajam ne vienmēr ienāk prātā, ka tas bērnam var būt attīstoši. Bet tieši tas šajā vecumā ir nepieciešams. 

Uzdevumi pēc būtības ir ļoti vienkārši. Tik vienkārši, ka pieaugušajam ne vienmēr ienāk prātā, ka tas bērnam var būt attīstoši.

Svarīgi sarunāties

Ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams dibināt sociālos kontaktus bērna vienaudžu vidū, svarīgi tomēr radīt iespēju bērnam runāt. Tas nozīmē – neteikt viņa vietā. Jautājumus uzdot tā, lai nav iespējams atbildēt ar jā vai nē, bet dot izvēli – kuras kurpes vilksi, ko ēdīsi, utt. Tādējādi liekot nosaukt lietas vārdos. Varbūt bērns pirmajā  brīdi šos vārdus nenosauks, bet iesākumā viņš par to domās. Un vienā brīdī sāks atbildēt. 
Vecākiem jāsaprot, ka viena no galvenajām bērnu nerunāšanas problēmām aptuveni trīs gadu vecumā ir nevis kādas bērna veselības problēmas, bet fakts, ka vecāki nedod bērnam iespēju runāt. Logopēde stāsta: “Piemēram, ienāk bērns un vecāks kabinetā, es jautāju bērnam - kā tevi sauc. Mamma uzreiz pasteidzas atbildēt viņu sauc..., viņš nerunā, viņam 4 gadi. Mamma ir visu izstāstījusi bērna vietā, viņam vairs nav iemesla kaut ko teikt. Turklāt bērnam var rasties sajūta, ja jau es nerunāju, tad arī nav jārunā.”
“Es vienmēr vecākiem stāstu šādu gadījumu: man reiz pirmajā klasē bija skolēns, par kuru skolotāja teica – bērnam kaut kas nav kārtībā. Viņš visu laiku raksta virsū uz līnijām, rūtiņām. Respektīvi – uz svītrām. Veicot pārbaudes, es viņam vaicāju, lai parāda rūtiņu. Un viņš rāda šo līniju. Viņam nekad neviens nebija iedomājies paskaidrot šādas elementāras lietas,” pieredzē dalās speciāliste. 

Saprast, kas bērnam ir jāmāk

“Daudzi vecāki, saka, piemēram, viņš man nezīmē. Kā jūs to domājat? Es viņam iedodu lapu, viņš to  nedaudz sašvīkā un viss. Bet tad jau viņš zīmē. Ja bērns šo darbību veic arī divas minūtes, tad viņš to dara, un vecāki ir tie, kas pavirza attīstību uz priekšu. Maziem bērniem (līdz 3 gadu vecumam) vajag kaut ko vienkāršu uzzīmēt priekšā, piemēram, lāci, lai viņš iezīmē acis,cilvēku, lai viņš piezīmē matus u.tml. Bērns var mammas vai tēta iesāktai zīmētai puķei piezīmēt lapiņas. Jo bērnam mazā vecumā vēl nav fantāzijas, tāpēc mudinājums – uzzīmē kaut ko, uz viņu nestrādā. 
Tāpat arī papīra plēšana un līmēšana  - lai nav bezjēdzīga darbība, vajadzīgs mērķis, piemēram, ir uzzīmēta puķe un tai tiek aizlīmētas ziedlapiņas,” stāsta speciāliste.  

Attīstošu uzdevumu idejas!

• Saber vienā traukā pupas un zirņus. Bērns ar vecāku palīdzību tos sašķiro un saliet atsevišķos traukos.
• Var uz aukliņas vērt makaronu krelles.
• Kā būvēšanas materiālu var izmantot kukurūzu nūjiņas. Tas notiek tā – bērns ar mēli saslapina kukurūzas nūjiņām galus un šos slapjos galus lipina kopā. Lai arī vecākiem nepatīk šāda “cūkošanās” un mēles bāšana ārā, ir jāsaprot, ka tas bērniem ir vajadzīgs.
• Ja vecākiem ir bērnudārza pieredze (vecāks bērns apmeklējis pirmsskolas izglītības iestādi vai bērnudārzā gājis kāds draugu bērns), tad var pašpikot idejas no turienes, un apmēram to pašu darīt mājās.
• Kopīga bilžu grāmatas skatīšanās un redzētā pārrunāšana.
• Kopīga klausāmpasakas klausīšanās. Svarīgi, lai pasaka tiešām būtu tikai klausāma. Ik pa gabalam pasaku var apstādināt un pārrunāt dzirdēto, - kas skrien, cik skrien, uz kurieni skrien, ko viņi tur darīs.
• Ņem kādu apsveikuma kartiņu, sagriež četros gabalos. Bērns to mēģina salikt.