Montesori pedagoģija mājās un 3 attīstoši uzdevumi bērniem

Montesori pedagoģija mājas apstākļos 

Montesori principi balstīti tajā, ka pieaugušais seko bērna attīstības posmiem un nodrošina atbilstošu vidi to veicināšanai. Bērnam attīstīties ir dabiski. Vecākiem jāseko bērna interesēm, darbībām, lai noteiktu, kādas aktivitātes konkrētajā posmā ir vērts piedāvāt. 

Bērns vieglāk pārvar neveiksmes, ja pats nonāk pie secinājumiem. Savukārt pāragra palīdzība rada atkarības sajūtu. Nemitīgi aktivitāšu piedāvājumi nomāc bērna intereses. 

Lai bērns attīstītos, viņam pašam ir jāapzinās savas spējas. Bet saprast, ko pats prot, bērns var tikai tad, ja ir mēģinājis to darīt. Bērns vieglāk pārvar neveiksmes, ja pats nonāk pie secinājumiem. Savukārt pāragra palīdzība rada atkarības sajūtu. Nemitīgi aktivitāšu piedāvājumi nomāc bērna intereses. Patiesa interese rodas, ja bērna spējas ir nobriedušas.

Darot pats, bērns saprot, ka:

• Ar viņu viss ir kārtībā, bērns spēj izdarīt to pašu, ko visi/ vai arī ko īpašu;
• Vecāki viņam uzticas, ļauj darīt pašam;
• Viņam tiek dots laiks;
• Ir vērtīgs.
   

Praktiska darbošanās ietekmē intelektu

Attīstot sīko motoriku, tiek veicināta valodas attīstība (pogājot pogas, aizsienot kurpes, uzvelkot zeķes, griežot ar šķērēm, plēšot papīru, darbojoties ar karoti).

Lejot krūzē ūdeni (pilnu, pusi, mazlietiņ), tīrot galdu, slaukot putekļus, salokot drēbes, attīstās matemātiskā domāšana.

Attīstot sajūtas (oža, redze, garša, tauste, dzirde), tiek veicināta gan valodas attīstība, gan matemātiskā domāšana, gan veidoti pasaules likumsakarību izpratnes iedīgļi. 

 

Bērna gatavošana skolai

Esam pieraduši domāt, ka skolā galvenokārt ir nepieciešamas skaitļošanas, rakstīšanas un lasīšanas prasmes. Bieži vien pieaugušie pārāk daudz koncentrējas uz šo prasmju attīstību, piedāvā pārāk daudz stimulējoša materiāla pārāk agri. Diemžēl pārāk bieži pieaugušie piemirst, ka cilvēka attīstība sākas ar fiziskām sajūtām, šo sajūtu apzināšanos. Piemirstas, cik būtiska bērna intelektuālajai attīstībai ir sajūtu veicināšana. 

 

Gan valodas attīstība, gan matemātikas apguve veiksmīgāk norit caur sajūtu veicināšanu. Bērna intelektuālajai attīstībai visbūtiskāk ir veicināt sensomotorās spējas. Ikdienā varam lūgt bērnam ar tausti sajust dažādas materiālu virsmas un raksturot tās — mīksts, pūkains, raupjš utml., varam piedāvāt bērniem dažādus priekšmetus un lūgt nosaukt tos vārdā vai raksturot to formas — apaļš, galds, zaķis, pudele utt. Pieaugušā uzdevums ir līdzsvarot runāšanu (nosaukšanu) un iespēju bērnam pašam darboties. 

Zanes Višķeres grāmatā “Spēlējies un audz!” ir aprakstīts, kā veikt vingrinājumu sajūtu attīstīšanai. Pieaugušais aicina bērnu iztaustīt dažādus priekšmetus un pēcāk nosauc tos; vecākiem bērniem tiek nosauktas arī šo priekšmetu raksturojošas sajūtas, īpašības.

Rakstīšanas apguve

Montesori pedagoģijā pastāv uzskats, par kura patiesumu speciālisti pārliecinās arī praksē — bērns lasīs veiksmīgāk, ja sākumā apgūs rakstīšanu. Bet pirms mācīt bērnam rakstīt, ir jāpalīdz trenēt roku un pirkstu muskulatūra. 

Ikdienā varam ļaut bērnam plēst papīrus, darboties ar plastilīnu, apvilkt figūras ar dažādu krāsu zīmuļiem. Mazākiem bērniem varam piedāvāt dažādu sīku priekšmetu bēršanu, ielikšanu trauciņos. Labs piemērs tam ir grāmatā “Spēlējies un audz!” aprakstītie vingrinājumi “Makaroni pudelē”, “Rotaļas ar pupām”

Uzdevums: Makaroni pudelē

Šī nodarbe līdzīga nodarbībai ar pupām burciņā, bet ir vairāk piemērota jaunākiem bērniem, jo makaroni ir lielāki un pudeles kakliņa caurums arī, kas padara šo uzdevumu vieglāk īstenojamu! Turklāt ar piepildīto pudeli var izmantot kā šeikerīti un uzspēlēt kādu meldiņu!

Nepieciešams:
1) makaroni;
2) neliela bļodiņa;
3) caurspīdīga plastmasas pudele.

Darba gaita:
1) nolieciet bērnam priekšā bļodiņu ar makaroniem un plastmasas pudeli, kurai noskrūvēts korķītis;
2) aiciniet bērnu satvert makaronu pirkstiņos un iemest to pudelē. Darbojieties, līdz bērna interese par aktivitāti ir zudusi, aizskrūvējiet pudeli un nodemonstrējiet, kā tā skan.

Sausā laikā varam ļaut bērnam ar krītiņiem zīmēt uz asfalta, akmeņiem. Maziem bērniem būs nozīmīgi, ja tie iemācīsies krītiņu noturēt un uzvilkt kaut vienu strīpiņu. 

Ikdienas darbā ar bērniem esmu novērojusi, cik būtiski ir mācīt vilkt līnijas — gan apļveida, gan vertikālas, gan horizontālas. Bērna rociņu rakstīšanai sagatavo arī iespēja aizpogāt savu vai lelles jaciņu, iemācīties aizvērt somu vai jaku ar rāvējslēdzi un, protams, aizsiet aukliņu. Šie vingrinājumi ne tikai sagatavo bērnu rakstīšanai, bet arī pastarpināti veicina valodas attīstību. 
 

Lasīšanas apguve

Bērnam jau laicīgi jātrenējas uztvert dažādas formas. Vēlāk šīs prasmes nāksies pielietot, lai vizuāli spētu nolasīt burta izskatu. Tādēļ ikdienas darbā ar bērnu vecāki var izmantot grāmatā attēlotās radošās spējas attīstošās rotaļas.

Tāpat lasīšanas prasmju attīstībai būtiski iemācīties atpazīt dažādas skaņas. Ejot pa ielu, varam trenēt skaņu uztveri un apzinātu ieklausīšanos, sākumā stāstot par to, ko dzirdam, vēlāk jautājot bērnam, ko viņš sadzird. Skaņu uztvere un nosaukšana vārdos ir ļoti būtiska.

Mācīt bērnam burtus var sākt no 3,5 gadu vecuma. Taču būtiski ir pamanīt, kad pats bērns sāk izrādīt interesi par burtiem. Citi bērni ir gatavi tos apgūt ātrāk, citi vēlāk, daži tikai pēc 4,5 gadu vecuma. Montesori pieejā mums ir jāseko bērna interesēm, jo tās atklāj, kad bērniņš ir gatavs apgūt konkrētās prasmes. Burtu atpazīšanas treniņam varam zīmēt tos uz smiltīm, papīra.
 

Matemātikas prasmes

Bērna iesaistīšana ikdienas darbībās un dažādu sajūtu materiālu iepazīšana netieši veicina matemātisko domāšanu. Kad bērns slauka istabu, loka drēbītes, mazgā galdu, ielej krūzē šķidrumu, pārber dažādus priekšmetus no viena trauka otrā, bērns iemācās likumsakarības, ģeometriju. Ir ļoti būtiski, lai no mazotnes bērniņš trenējas šķirot pēc dažādām pazīmēm. Piemēram, varam mācīt sašķirot knaģus pēc krāsām un salikt tos pēc krāsām uz groziņa malas. Grāmatā “Spēlējies un audz!” ir aprakstīts līdzīgs vingrinājums — “Zīļu un kastaņu šķirošana”. 

Rokas koordinācijas attīstīšanai un vizuāli telpiskās izpratnes treniņam labs vingrinājums ir “Ēnu rotaļas”, kad uz lapas tiek novietotas mazas figūras vai rotaļlietas, piemēram, dzīvnieku formā. Blakus tiek ieslēgta gaisma, lai no priekšmetiem veidotos ēna. Bērnam lūdz ar zīmuli apvilkt ēnas.