Sešas vecāku kļūdas, audzinot pirmsskolas vecuma bērnu

Tomēr, lai būtu vieglāk sadzīvot ar pirmsskolnieka uzvedības īpatnībām, ņem vērā, ko labāk nedarīt.  

Rutīna ir laba 

Pieaugušajam sķiet, ka rutīna ir garlaicīga, taču, ja vēlamies, lai bērns turētos pie vecāku noteikumiem un nepārkāptu tos, tad nemainīgs dienas ritms ir tieši tas, kas vajadzīgs. Ja bieži pieļausi izņēmumus, bērns apmulsīs, un tad arī nāksies redzēt viņa temperementa spilgtākās puses. Amerikāņu pediatre, grāmatas „Mommy Calls: Dr. Tanya Answers Parent’s Top 101 Questions about Babies and Toddlers” autore Remera Altmanne norāda: „Ja savai atvasei kaut ko vienreiz ļausiet, bet nākamreiz to pašu jau aizliegsiet, viņš nesapratīs, kas notiek.” Būs neizpratne, kāpēc mamma vakar pēc bērnudārza ļāva spēlēties rotaļlaukumā, bet šodien saka, ka nevar un jāiet mājās. Vai arī - kāpēc iepriekš pirms gulētiešanas man lasīja pasaciņu, bet šovakar vairs nevar. Neizpratni pirmsskolnieks pauž ar dažādām emocijām - raudāšanu, kliegšanu un dusmošanos.

Kā rīkoties? Esi konsekvents un ievēro rutīnu gan bērna disciplīnā, gan gulētiešanas un maltītes ieturēšanas paradumos.  Bērns vislabāk jutīsies, ja viņa dienas režīms katru dienu būs par 90% nemainīgs. 
 

Par daudz negatīvā

Viena no kļūdām - daudz uzmanības pievērs bērna rīcībai, kas bijusi negatīva. Tā sadusmo un uzreiz bērnam aizrādam par sliktu rīcību. Var gadīties, ka tava atvase to vien dzird kā vecāku aizrādījumus un dusmas - nedari tā, kāpēc tu tā izdarīji. Un diemžēl par labajiem darbiem aizmirstam pateikties. Pēc pediatres Altmannes domām, vecāki pārāk bieži izmanto vārdus „nedrīkst” un „nevajag”, un bērnā rodas spīts rīkoties tā, kā vecāki negrib, jo tā vismaz pievēršu sev uzmanību.

Kā rīkoties? Biežāk uzslavē bērnu par to, ko viņš labu paveicis un ka labi uzvedies. Samīļo viņu par to. Bērns sapratīs, ka par labu rīcību saņem vislabāko dāvanu - vecāku prieku un mīlestību. Saki viņam visu labo, kas tev patīk: „Man patīk, cik labi tev sanāk sēdēt klusu un klausīties.” Vai arī: „Tas ir tik jauki, ka esi draudzīgs un spēlējies ar citiem bērniem.” Uzslavas pirmsskolniekus tiešām pozitīvi iespaido.

Runā laicīgi

Ar bērnu par viņa dusmu vai raudāšanas lēkmēm, būtu jārunā laicīgi - tad, kad viņš ir mierīgs. Izskaidrojiet, kā šāda uzvedība liek jums justies. Tad arī viņš klausās savos vecākos un cenšas pat ieklausīties. Kad mazais jau ir par kaut ko sadusmojies vai neapmierināts, vari viņam teikt „Nomierinies!”, cik gribi, bet tajā brīdī viņš jau vairs neklausīsies, jo niķis ir sācies.

Kā rīkoties? Vislabāk mēģiniet izvairīties no situācijām, kas padara jūsu bērnu nervozu un niķīgu. Visbiežāk tas ir izsalkums, nogurums un garlaicība. Tāpēc neej uz lielveikalu tad, kad bērns nav pagulējis diendusu vai nav ieturējis maltīti. 

Neiekrīti lamatās 

Trīs četri gadi jau ir vecums, kad bērns saprot, ar kādiem līdzekļiem panākt to, ko viņš vēlas. Neiekrīti mazā rakara izliktajās lamatās! Zinām, cik nervus kutinoši ir tie brīži, kad tava atvase izdomā visneiedomājamākās prasības tieši visnepiemērotākajā brīdī. Piemēram, tieši tad, kad vakariņas ir galdā, bērns uzstājīgi lūdz iet ciemos pie drauga no bērnudārza vai sagrib iet laukā.  Vecāku kļūda ir tā, ka, neizturot čīkstēšanu,  iesaistās šajā diskusijā, protams, visbiežāk ar vārdu „Nē”. Tomēr pat ar to bērns ir panācis savu - viņš ir piesaistījis sev uzmanību un kļūs vēl uzstājīgāks. Gudrais pirmsskolnieks zinās arī nākamreiz, kuras „pogas jāuzspiež”, lai vecāki atbildētu uz viņa iegribām. 

Kā rīkoties? Neizpildāmus lūgumus ignorējiet. Ja bērns neuzvedas agresīvi, bet tikai dīc, cik ļoti gribētu to un to, tad vislabāk, ka vispār nepievēršat tam uzmanību. Kuru katru brīdi čīsktēšana pāries, bērns sāks darīt ko citu un sapratīs, ka ar šādām metodēm neko nevar panākt. 

Laiks, lai nomierinātos

Vēlēdamies attīstīt sava bērna talantus, nereti pārspīlējam ar aktivitātēm pēc bērnudārza - vedam mazo uz dziedāšanu, dejošanu, zīmēšanu, sporta nodarbībām… Un, atgriežoties mājās vēlu vakarā, brīnāmies, kāpēc pēc tādām aktivitātēm bērns uzstājīgi atsakās iet gulēt. Vai tad viņš nav noguris? Problēma ir tā, ka aktīvas nodarbības bērnu uzlādējušas un pēc tām nepieciešams laiks, lai nomierinātos un relaksētos. Tikai tad viņš ir gatavs doties gulēt. 

Kā rīkoties? Nepārslogojiet savu atvasi. Ļaujiet viņam pēc bērnudārza vai nodarbībām vismaz stundu paspēlēties tā, kā viņš to vēlas. „Caur brīvu spēlēšanos, ļaujot vaļu fantāzijai, bērns attīstās pat vairāk nekā kādās speciālās nodarbībās,” ir pārliecināts ģimenes psihologs Laurenss Kohens. 

Trūkst uzmanības

Sākot ar trīs gadu vecumu, bērns labprāt spēlējas pats. Viņš pats ir spējīgs izdomāt savas spēles un kā sevi nodarbināt. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka mazais vairs nealkst vecāku uzmanību. Viņš ir laimīgs tajos brīžos, kad arī mamma un tētis apsēžas uz grīdas, lai parotaļātos kopā ar viņu. Diemžēl ir tik daudz ikdienas traucēkļu pieaugušo dzīvē, kas neļauj notikt šādiem mirkļiem. Visbiežāk - kāds telefona zvans, svarīgs epasts vai darbi, ko vecāki steidz izdarīt. „Bērni nav muļķi, viņi ļoti labi saprot, vai vecāki viņiem pievērš uzmanību vai nē.”

Kā rīkoties? Savā dienas režīmā ieteicams ieplānot arī to laiku, ko pavadīsi kopā ar savu bērnu tikai un vienīgi ar viņu spēlējoties un darbojoties, nepievēršot uzmanību nekam citam. Atceries - pusstunda, ko pavadi kopā ar savu atvasi, pievēršot viņam visu savu uzmanību un aizmirstot par saviem darbiem, ir daudz vērtīgāka nekā tad, ja esi kopā ar bērnu visu dienu, bet velti viņam tikai pusi savas uzmanības.

Avots: http://www.webmd.com