Apslimušus bērnus bērnudārzā neuzņem. Kā šī norma darbojas?
Kad 2014. gadā tika noteikts bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju pienākums pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm, daudzi neslēpa skepsi, vai to izdosies īstenot. Kā audzinātāja pratīs noteikt, vai bērns tiešām ir saķēris kādu vīrusu, vai arī iesnu un klepus iemesls ir alerģija? Ko pakalpojumu sniedzēji darīs, ja vecākiem nebūs, kur saaukstējušos bērnu atstāt? Jautājumu bija daudz. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šajā laikā regulējums ir pilnveidots un pie tā ir vairāk vai mazāk pierasts.
Pakalpojumu sniedzēji neslēpj, ka aizliegums uzņemt slimus
bērnus ir bijis pareizs, jo tam ir audzinoša nozīme, kas veicina
vecāku izpratni par viņu atbildību infekcijas slimību izplatības
ierobežošanā. Vienlaikus pat pie vislabākās gribas strādājošiem
vecākiem ne vienmēr ir iespējas šo normu ievērot.
Ko paredz noteikumi, lasi šeit: Apslimušus bērnus bērnudārzā var atteikties
uzņemt
Infekcijas slimību pazīmes vai alerģija
Higiēnas noteikumu 15.1 punktā ir uzskaitītas infekcijas slimību
pazīmes, kuru gadījumā vecākiem ir jārēķinās, ka bērns netiks
uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā:
- caureja,
- vemšana,
- ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte,
- paaugstināta (virs 37,5o C) ķermeņa temperatūru,
- infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).
Tomēr, lai izvērtētu, vai bērns ir saslimis ar infekcijas slimību,
nepietiek ar vienu simptomu, piemēram, izsitumiem vai paaugstinātu
ķermeņa temperatūru. Ja bērnam ir alerģiska rakstura izsitumi,
iesnas vai klepus, iespēja apmeklēt bērnudārzu var tikt liegta
nepamatoti.
Regulējumam ir audzinošs raksturs
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina
Kājiņa uzskata, ka, iepriekš izrunājot šādus jautājumus ar bērna
vecākiem, no pārpratumiem var izvairīties. "Bērnu ar alerģijām
patiešām ir arvien vairāk. Taču, bērnam uzsākot mācības pirmsskolas
iestādē, vecāki aizpilda anketu, kurā viens no jautājumiem ir, kas
bērnudārza darbiniekiem ir papildus jāzina par bērnu un viņa
veselību. Ja bērnam ir alerģijas, vecāki par to savlaicīgi informē,
lai mēs savukārt varētu meklēt dažādus risinājumus, kā
mazināt riskus un no šīm alerģijām izvairīties," stāsta D. Kājiņa.
Viņasprāt, viens no bērnudārza uzdevumiem ir rūpēties par pozitīvu
gaisotni, lai nodrošinātu labvēlīgu iekļaušanos un bērns emocionāli
justos labi. Tad arī imunitāte būs stiprāka un bērni mazāk
slimos.
Informācija iekšējos kārtības noteikumos
Katram pakalpojuma sniedzējam ir jāizvērtē savas iespējas
nodrošināt bērnu aizsardzību no iespējamiem inficēšanās riskiem un
jānodrošina vecākiem saprotama informācija par rīcību saslimšanas
gadījumos. Higiēnas noteikumu 15. punkts paredz, ka visi
pakalpojumu sniedzēji (izņemot fiziskas personas, kuras sniedz
pakalpojumu mazāk par 5 bērniem) izstrādā iekšējās kārtības
noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna
vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus
iepazīstina ar tiem bērna vecākus.
Uz papīra šī norma izskatās vienkārši īstenojama, taču realitātē
ievērot to arvien vēl esot diezgan grūti.
Vecāki cenšas noteikumus ievērot
Neskatoties uz bažām, kā normu izdosies iedzīvināt praksē, tā ir
veicinājusi atbildīgāku pieeju infekcijas slimību izplatības
problēmai, ar ko iedzīvotāji ik gadu saskaras, iestājoties rudenim
un ziemai. Piemēram, "aptaujājot bērnudārza vadītājus [Ķekavas
novadā], viņi atzīst, ka aptuveni 90–95% vecāku šo kārtību ir
pieņēmuši un savus apslimušos bērniņus uz bērnudārzu neved, un ļauj
tiem izveseļoties mājās, tādējādi pasargājot no saslimšanas arī
citus grupiņas biedrus", LV portālam zināja teikt Ķekavas novada
pašvaldības pārstāve Vineta Geka. Šajā Pierīgas pašvaldībā ir
noteikts, ka medmāsai, konstatējot slimības/infekcijas simptomus,
ir tiesības zvanīt vecākiem un lūgt braukt pakaļ savai atvasei.
Visu rakstu lasiet Latvijas Vēstneša portālā "Par likumu un
valsti"