Spēles, pasakas un lietotnes. Idejas bērna fantāzijas veicināšanai
Fantāzija un iztēle ir brīnišķīgs rīks, ko izmantot lielu lietu sasniegšanai un plānu realizēšanai.
Fantāzija un iztēle ir brīnišķīgs rīks, ko izmantot lielu lietu sasniegšanai un plānu realizēšanai. Fantāzija ir nepieciešama skolā mācību procesā, rotaļās un arī vēlāk lielajā dzīvē. Tādēļ ir svarīgi attīstīt bērna fantāziju.
“Mūsu fantāzijas tēli ir mūsu dzīves, mūsu nākotnes programma.
Domas ir materiālas, un piepildās gan negatīvās, gan pozitīvās.
Mums ir ļoti jāuzmanās no savām domām, jādomā apzināti. Ja mēs
apskatāmies apkārt, viss, ko mēs redzam, kādreiz bijis kāda doma.
Arī mobilie telefoni un internets kādreiz bijuši kāda iztēles
auglis. Domu spēks, kas iemiesojies matērijā, veido mūsu apkārtējo
pasauli,” tā raksta Iveta Gēbele grāmatā "Pasaku dziedinošais
spēks". Viņa norāda, ka mēs nevaram radīt ko tādu, kā mūsos nav.
Tātad, ja mēs iztēlē radām to, kas mūsos jau ir, mēs to varam arī
īstenot. Pasakas, stāsti un fantāzijas, ko saceram, ne tikai
atspoguļo mūsu iekšējo realitāti un problēmas, kas mūsu nomāc, bet
arī aktivizē zemapziņas procesus, kas veicina personības attīstību
un spēju atrisināt grūtas situācijas.
“Vecāki bieži vien skeptiski skatās uz bērnu fantāzijām, nosaucot
tās pat par meliem. Mums, pieaugušajiem, ir grūti pieņemt
fantāzijas, jo esam pārāk iegrimuši sociālajā transā, savās
problēmās. Tāpēc cenšamies “novilkt” bērnus sev blakus, nereti
sakot, lai viņi nolaižas no savām fantāzijām,” norāda speciāliste.
Tāpēc mēs ejam citu ceļu un meklējam stratēģijas un veidus, kā
ļauties fantāzijas lidojumam.
Pasaka "Meli bez gala". Iesaka Iveta Gēbele
"Klausieties, ko stāstīšu. Redzēju divus ceptus gaiļus pa gaisu
skrienot, viņi skrēja ļoti ātri, un vēders bija pret debesīm un
mugura pret zemi.
Viena smēdes lakta un dzirnakmens pārpeldēja pār Daugavu gluži
lēnām, un varde, otrā malā tupēdama uz ledus gabala, apēda divus
lemešus, tas bija tieši Jāņu dienā.
Un tur trīs vīri – tie gribēja dzīvu zaķi noķert. Viņi gāja uz koka
kājām: pirmais bija akls, otrais mēms, bet trešais nevarēja ne
kājas pakustināt. Bet aklais pirmais ieraudzīja zaķi, mēmais
pateica klibajam, bet klibais viņu sagūstīja.
Citi gribēja pa sausu zemi ar kuģiem braukt, viņi brauca pa rudzu
un miežu tīrumiem, kamēr tika uz augsta kalna, tur tie visi
noslīka. Vēzis suņa vietā dzina zaķi, un uz jumta galā gulēja govs,
kas pati bija tur uzkāpusi.
Un tai zemē mušas tik lielas kā pie mums kazas.
Bet nu vajag logus attaisīt, lai meli var izskriet ārā."
Šis ir tikai viens piemērs, pēc kura parauga ļauties fantāzijas lidojumam, sacerot savu pasaku. Šādas pasakas ļauj fantazēt par lietām, kuru nav. Fantāzija atbrīvo cilvēkā uzkrājušos ikdienas spriedzi. Katrai pasakai ieteicams beigties ar vārdiem, ka vajag atvērt logus, lai meli tiek ārā. Tad līdz ar meliem pazūd arī uzkrājusies spriedze. Pasaka nosaka robežas: ir savs laiks fantāzijai, un tagad pietiks, veram vaļā logus - ir pienācis laiks kaut kam citam.
Lūk, te lielisks materiāls, kā pašiem sacerēt savu pasaku.
Lomu spēles
Bērnu fantāzijas attīstīšanai ļoti vērtīgas ir lomu spēles, kas
parasti bērniem sagādā lielu prieku. Dažādu situāciju
izspēlēšana nav tikai pasaules attēlošana un fantazēšana, bet
arī veids, kā mazais var pilnveidot savas komunikācijas un sociālās
prasmes. Ir bērni, kuriem fantāzija ir daudz dzīvāk izteikta nekā
citiem, viņi savā iedomu pasaulē uzbur stāstus un paralēlās dzīves,
izdomā iedomu draugus. Un to vajag ļaut. Tāpat vajag atbalstīt, ja
bērns personificē savas rotaļlietas – lielo lāci, mīļo suņuku,
pūkaino zaķi.
Spēles ar fantāzijas elementiem
Ir daudzas spēles, kuru spēlēšanai jāizmanto attapība un fantāzija.
Lūk, dažas no tām:
“Še tev dālderis!”. Viens no dalībniekiem saka:
„Še tev dālderis, pērc par to, ko gribi, tik vien nesaki ne jā, ne
nē, ne melns, ne balts!” Pēc kāda brīža dālderu devējs sāk
iztaujāšanu: „Ko nopirki par savu dālderi? Vai tevi nepiekrāpa?
Kādā krāsā tas ir?” Uz jautājumiem atbildot, jāsargās no vārdiņiem
jā, nē, melns, balts. Un pamazām veidojas neparasts stāsts, kas
prasa lielu izdomu.
Iedomājies, kā būtu, ja… Lai rosinātu bērnu iztēli
un fantāziju, var izmantot nepabeigtos teikumus – kā būtu, ja…,
piemēram:
Ja es mācētu lidot;
Ja es būtu viens pats pasaulē;
Ja pēkšņi nebūtu mašīnu.
Savas fantāzijas var izstāstīt arī vecāki, vecvecāki un citi
ģimenes locekļi.
Kuģu lādēšana. Spēles dalībnieki sasēžas aplī.
Kāds met vieglu priekšmetu citam dalībniekam, sakot kādu vārdu, ar
ko kuģis pielādēts. Tas met tālāk, sakot kādu citu vārdu, kas sākas
ar to pašu burtu, utt. Ja kāds laikā nepasaka vārdu vai teic tādu,
kas jau atkārtojas, tam jādod ķīla.
Interneta resursi fantāzijas veicināšanai
Vērtīga lietotne latviešu valodā, ko izmantot fantāzijas
veicināšanai, ir Pasakas.net. Mūsdienās bērni biežāk pieraduši
klausīties skaņu kopā ar vizuālo materiālu (multfilmas, videoklipi,
īsfilmas). Taču liels izaicinājums iztēlei ir klausīties skaņu bez
jau piedāvātās vizualizācijas. Pēc pasakas noklausīšanās varat
dzirdēto pārrunāt, arī ilustrēt (cits citam nerādot zīmējumu darba
procesā) un pēc tam salīdzināt, kā katrs ir iztēlojies, piemēram,
princesi, galvenā varoņa māju, pili vai kādu no
dzīvniekiem.
Lielisks fantāzijas treniņš ir dzejoļa rakstīšana. Lai dzejolis patiešām izdotos, ieteicams meklēt neparastus vārdus un izteiksmes formas. Lūk, interneta resurss, kur smelties idejas, kā katrs var sacerēt savu dzejoli.
Zīmēšanas lietotne Paper by FiftyThree, kas ir virtuāla zīmējumu un skiču klade, būs piemērota fantāzijas veicināšanai, jo ļauj veidot pašiem savu zīmējumu praktiski bez ierobežojumiem. Daži rīki ir bezmaksas, bet par dažiem jāsamaksā. Lejupielādējamas Android un iOS telefonos.
Dziesmu zīmēšana. Izmantojot interneta vietni Youtube.com, varat ieslēgt kādu nejauši izvēlētu dziesmu, kuras video neskatieties. Dziesmai skanot, zīmējiet asociācijas, kas raisās. Pēc tam varat aplūkot zīmējumus un pārrunāt, ko esat sajutuši dziesmas laikā.