Sišana pa dibenu apliecina, ka īstenībā mamma ir bezspēcīga

Lai bērns augtu drošā vidē, vajadzīga gan mīlestība, gan noteikumi. Bez mazajiem ģimenes likumiem neiztikt! Ja šķiet, ka sīcis manipulē, solot sūdzēties bērnu aizstāvjiem, inspektoriem un organizācijām, rodas jautājums – kur viņš to iemācījies?

Varbūt ar viņu manipulē vecāki, piesolot konfektes par paklausību vai jaunu datorspēli par iešanu gulēt. “Ja mamma kliedz un uzšauj pa dibenu, tas nozīmē, ka viņa situāciju spēj atrisināt tikai ar agresiju.

Ir tikai normāli, ka bērns reizēm izraisa dusmas. Tomēr iekšēji līdzsvarots cilvēks apzinās savas dusmas un spēj izvēlēties, kā rīkoties

Miesas sods apliecina, ka īstenībā mamma ir bezspēcīga. Šajā gadījumā problēma slēpjas nevis tajā, ka bērns zina savas tiesības, bet gan faktā, ka mamma neprot regulēt sešgadnieka uzvedību. Un bērns reaģē…”

Psiholoģe prāto, ka varbūt Ralfa mammas dzīvē ir par daudz lomu, kurām viņa grib perfekti atbilst. Viņai jābūt skaistai, veiksmīgai sievietei, labai saimniecei un mammai, jāveido karjera un jāpelna nauda. Viņā ir sakrājusies spriedze, tāpēc, lai atgūtu līdzsvaru, vajadzīgs atbalsts. “Ir tikai normāli, ka bērns reizēm izraisa dusmas. Tomēr iekšēji līdzsvarots cilvēks apzinās savas dusmas un spēj izvēlēties, kā rīkoties.”

Lai gan audzināšanas recepšu ir pārpārēm, tas, kādas piedevas pievienot, lai attiecības ar bērnu būtu savstarpēji baudāmas, katram jāatrod pašam. Arī triju dēlu mamma, dzemdību dūla, rebozo lakatu metodes lietpratēja Ilze Veske atklāti atzīst, ka viegli nav un ne viss ar pirmo reizi izdodas. “Mēs neesam nekāda paraugģimene un audzinām bērnus, kā jūtam. Bērni skatās uz to, ko darām mēs. Es mācu bērniem sajust to, ko sajūtu es pati.

Piemēram, kāds negrib darīt savu darbu, bet es negribu gatavot ēst. Ja viņš nemācās, es negatavoju. Ir grūti, bet pēc vairākām reizēm puika saprot un tomēr grib garšīgi paēst. Savukārt uz bērnudārzu, kas atrodas mūsu daudzdzīvokļu nama pagalmā, ziemā mēdzu vest bērnus šortos un biezajā jakā, lai nav jāķēpājas ar pārģērbšanu.

Sabiedrība uz to raugās visādi. Un, ja man dārziņā norāda, ka kādam no puikām nav apgriezti nagi, es viņiem saku, ka mūsu ģimenē ir simt nagu, no kuriem astoņdesmit ir manā apgādībā. Skan daudz, un tā arī ir. Toties ir lietas, ko es nedarītu. Nekad nesmēķētu savu bērnu klātbūtnē un nesēdētu telefonā, veltot bērniem paviršu uzmanību. Bērni sākumā ņem piemēru no vecākiem, bet pēc tam – pēc izvēles.

Ja zem kājām nav droša pamata, nav arī, kur atsperties. Vardarbība ir neiedot bērnam pamatu, sainīti, ar ko tālāk doties ceļā. Kā latviešu tautas pasakās – labais komplekts, ko likt lietā, lai atvērtu durvis un paēstu. Domāju, visi vecāki gaida, ka bērni būs labāki par viņiem. Tikai – vai ir gatavi ieguldīt darbu?”

Lai nu kā, bet mūsdienās ir muļķīgi bezspēcībā kratīt rokas pret debesīm. Ir jāmeklē izeja. Piemēram, centrā Dardedze ir speciālas apmācību grupas – Bērnu emocionālā audzināšana pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem un Ceļvedis, audzinot pusaudzi pusaudžu vecākiem. Inese Ruka tās slavē kā efektīvas.    

Teksts: "Patiesā dzīve"
Informācija no ziņu portāla Kasjauns.lv