Bērns vecumā no viena līdz diviem gadiem. Prasmes, domāšana, emocijas

Ja līdz viena gada vecumam mazuļa pasaule bija mamma, tētis un, iespējams, brāļi, māsas un vecvecāki, tad, tuvojoties pusotra gada vecumam, mazā bērna pasaule strauji plešas plašumā. Tajā parādās vieta jauniem draugiem, bērnudārzam vai auklītei. Pusotrgadnieks kļūst arvien neatkarīgāks un patstāvīgāks, tomēr mammas un tēta klātbūtne vēl ir ļoti svarīga. Pat aizrautīgi spēlējoties, ik pa brīdim viņš var aizskriet pie vecākiem un ierausties klēpī. 

Prot pats noģērbties, tāpēc var novilkt drēbes un skraidīt pliks. Pat ja autiņbiksītes ilgāku laiku ir sausas, apgūt podiņu mazulis diez vai jau ir gatavs. Bērns sāk iepazīt savu ķermeni, tai skaitā arī dzimumorgānus. Ir pavisam normāli, ka viņš tiem pieskaras. Mazajam vēl ir vājas dusmu kontroles spējas, tāpēc viņš no sirds smejas, skaļi raud, nikni dusmojas. Vecākiem ir svarīgi šajā brīdī saglabāt mieru, kamēr dusmas dabīgi pāriet.

Patīk izjaukt vai salauzt lietas. Tas nav aiz ļauna prāta. Tā mazais iemācās saprast, kā mantas salūst. Patīk ar vecākiem spēlēt vienkāršas spēles, piemēram, slēpšanos.

Vēl ne pārāk viņam tīk spēlēties ar citiem bērniem. Dara to tikai attiecīgajā noskaņojumā. Joprojām svarīga precīza dienas kārtība un režīms, kas dod drošības sajūtu. Eksperimentē ar savām kustībām: skrien, rāpjas, met zemē visu, ko vien var atrast. Tā pamazām bērns kļūst aizvien izveicīgāks.

Šajā vecumā mazulis vēl neprot saprātīgi domāt. Iespējams, viņam nav skaidrs, ko vecāki vēlas pateikt, sakot: „Nesit savam brālim, jo viņam sāp. Ja viņš sitīs tev pretī, tev arī sāpēs.” Vienkārši pasakiet „nē” un pārceliet viņu citā vietā.

Mazulis ir impulsīvs, mēģina paķert to, ko redz un kas šķiet interesants, – istabas augu, vāzi, suņa asti. Ja vien ir iespēja, var, daudz nedomājot, izskriet uz ielas. Vecākiem jābūt vērīgiem, pieskatot mazuli, lai viņš neķeras pie bīstamu sadzīves lietu pētīšanas, pārmeklējot mammas kosmētikas maku, revidējot trauku mazgājamo mašīnu vai sadzīves ķīmijas skapīti. 

Bērna nepieciešamība kustēties un iepazīt vidi liek vecākiem īpaši padomāt par bīstamām lietām un to atrašanās vietu. Lai arī cik rūpīgi esat nodrošinājuši visu māju, atcerieties, ka mazais drīz sāks izdomāt variantus, kā nokļūt pie viņu interesējošās lietas, piemēram, kaut kur pakāpjoties. Tas nozīmē, ka vecākiem jābūt modriem visu laiku!

Ņem vērā!

• Mazais baidās no dažādām līdz šim viņam nesaprotamām parādībām – pērkons, lieliem suņiem, tumsas.
• Iepazinis kustēšanās prieku, bērns skrien, kāpj un tiecas uz priekšu, parasti neapzinoties, ka tā var ieskriet sienā vai nokļūt bīstamā situācijā. Vecākiem jābūt vērīgiem! 
• Mazulis ēd mazāk, toties sāk iepazīt ēdiena sastāvu un struktūru. Tā vietā, lai apēstu visas pupiņas uz šķīvja, dažas no tām viņš var mēģināt iebāzt degunā. 
• Necel bērnu uz objektiem, uz kuriem viņš pats nevar uzkāpt un nokāpt. Ja mazais kaut kur ir uzkāpis, vecāka uzdevums ir iemācīt, kā iespējams nokāp, nevis vienkārši nocelt. 
• Sākas periods, kad bērns jautā: „Kas tas?” Prot atšķirt ķermeņa daļas, var atrast attiecīgus priekšmetus un dzīvās būtnes grāmatu attēlos.
• Vēlams iemācīt „stop” komandu, lai tā darbojas tad, kad līdz bērnam nepaspēsi tikt, piemēram, gadījumā, kad viņš skrien ielas virzienā.

Lasi arī: 
Drošs pirmais dzīves gads. Emocionālā un fiziskā attīstība
Bērns vecumā no viena līdz diviem gadiem. Prasmes, domāšana, emocijas
Bērnam trīs gadi. Ko viņš prot, no kā baidās, kā jūtās
Bērns vecumā no trim līdz četriem gadiem. Tas jāzina vecākiem par drošību šajā vecuma posmā
Četrgadnieks - pārdrošais robežu pārbaudītājs. Prasmes, iemaņas un uzvedības riski šajā vecumā
Rāmais piecgadnieka. Ko iemācīt bērnam par drošību šajā vecumā
Lielais sešgadnieks. Domāšanas īpatnības, uzvedība un emocijas