Lai bērni neaugtu par sušķiem!

Ja ikdienā kārtojam lietas bērna vietā, mēs neļaujam viņam attīstīt svarīgas iemaņas. Zinot savus pienākumus un tos veicot, bērni mācās organizētību un attīsta atbildības sajūtu. Bet ko darīt, kā ar bērnu sarunāt, ja jūtat, ka kontrole slīd ārā no rokām un katra saruna ar bērnu par nesaklātu gultu kļūst par konfliktu? Skaidro “Grite” tīrības eksperts, psihologs Eligijus Jokubaitis.

Pozitīvs piemērs
Ģimene un tuvākie līdzcilvēki ar savu uzvedību veido bērna skatījumu uz kārtību un higiēnu. Bērni lieliski modelē pieaugušo uzvedību, un līdz noteiktam vecumam tas ir viens no galvenajiem veidiem, kas palīdz viņiem mācīties. 

Ja atvases ikdienā redzēs kārtību un darbu, kas tiek ieguldīts, lai māja būtu tīra, domājams, viņi šo paradumu pārņems arī paši. Tādēļ ir svarīgi ļoti konkrēti izskaidrot, ka māja pati nesakārtojas un rotaļlietas plauktos nesakāpj. Kārtība ir nepieciešama, lai dzīvotu mājīgi un ērti, tāpēc kārtība jāievieš katru dienu. 

Tāpat pievērsiet uzmanību tam, kā paši uztverat faktu, ka ir laiks sakārtot māju. Ja pastāvīgi rādāt, ka šis darbs jūs nogurdina un nesniedz nekādu prieku, visticamāk, arī bērnam tas nekļūs par patīkamu nodarbi.

Ja atvases ikdienā redzēs kārtību un darbu, kas tiek ieguldīts, lai māja būtu tīra, domājams, viņi šo paradumu pārņems arī paši.

Soli pēc soļa
Lai izveidotu ieradumu ieviest kārtību, šajā nodarbē bērnu iesaistiet pēc iespējas agrāk. Mazulis, kurš ir sācis staigāt, ir spējīgs mācīties un var nolikt savu rotaļlietu tai paredzētā kastītē. Nedaudz paaudzies – jau var būt atbildīgs par visa rotaļlietu plaukta sakārtošanu.

Svarīgākais ir sadalīt kārtošanas procesu konkrētos mazos uzdevumos, lai bērnu nepārņemtu bezspēcīguma sajūta, kas bieži mēdz būt iemesls asarām un niķiem. Negaidīti saņemts uzdevums sakārtot istabu un liels daudzums dažādu darbu izraisa aizkaitinājumu, un bērns vairs nezina, ar ko sākt. Par to, ka nāksies kārtot istabu, informējiet iepriekš, noskaņojiet un motivējiet bērnu šim darbam, bet par paveikto uzdevumu piedāvājiet atalgojumu, kuru viņš patiešām gribētu. 

Svarīgākais ir sadalīt kārtošanas procesu konkrētos mazos uzdevumos, lai bērnu nepārņemtu bezspēcīguma sajūta, kas bieži mēdz būt iemesls asarām un niķiem.

Gudrības
Radiet bērnam priekšnosacījumus priecāties par kārtību un to novērtēt tā vietā, lai uzstādītu tos kā mājas noteikumus. Piešķiriet viņam svarīgā mājas vietā esošu plauktu vai atvilktni, par kuru viņš būs atbildīgs. Tas, ka būs sava vieta, par kuru ir jārūpējas, var veicināt atbildību, kā arī pozitīvu skatījumu uz kārtošanu.

Svarīgi ir arī tas, lai katrai lietai mājās būtu sava vieta un visi ģimenes locekļi zinātu, kur šī vieta ir. Parūpējieties, lai bērniem būtu kastes, kas paredzētas viņu lietu uzglabāšanai, izskaidrojiet un apzīmējiet, kur un kādas lietas tiks uzglabātas. Tādā veidā izvairīsities no apjukuma un palīdzēsit atvasei tikt galā ar kārtošanas procesu.

Jo vairāk lietu, jo ilgāk nākas ieviest kārtību, tāpēc piedāvājiet bērnam ievērot maiņas noteikumus. Tas nozīmē, ka jaunu rotaļlietu drīkstēs pirkt tikai tādā gadījumā, ja vecā būs kādam atdota vai uzdāvināta. Tas ļaus kontrolēt rotaļlietu daudzumu un mācīs bērnam dalīties. Zinot, cik laika aizņem ar lietām pilnas istabas kārtošana, bērns piekritīs šādiem spēles noteikumiem. 

Prieks
Padariet mājas kārtošanu par ģimenes rituālu: vienojieties par konkrētu nedēļas dienu un laiku, kad mājās tiek izsludināts spodrības laiks. Bērnam kārtošana būs krietni interesantāka, ja darīsit to kopā. Ieviesiet šim procesam savas tradīcijas – klausieties visas ģimenes locekļu iecienīto mūziku, ģērbieties kārtošanas drēbēs (lai tās ir smieklīgas un īpašas) un spodrības dienu padariet par īstu prieka dienu.