"Palīgā! Mans bērns - mazēdājs" Sliktas apetītes iemesli bērniem no 1 līdz 6 gadiem

Sliktas ēšanas iemesli taču ir tik dažādi! Konsultē sertificēta BKUS uztura speciāliste Olga Ļubina un pediatre Vizma Meikšāne. 
 

Ar ēdienu bērni uzņem visu, kas ir nepieciešams augšanai un attīstībai, tāpēc ir saprotamas vecāku bažas un uztraukumi, ja izrādās, ka viņu atvasei ir it kā slikta apetīte, jo viņš ēd izvēlīgi (attiecībā uz produktiem), slikti pieņemas svarā (un lēni aug). 

Vecumposma īpatnība

Visbiežāk līdz gada vecumam mazuļa apetīte ir lieliska, ēšanas paradumi vecākiem ir saprotami un ēšanas režīms ir samērā kontrolējams process. Mazais labi pieņemas svarā un aug griezdamies. Viņš labprāt ēd, jo šis ir straujākais augšanas un attīstības posms, kādu piedzīvo bērna organisms dzīves laikā. Pēc viena gada vecuma straujā augšanas kļūst lēnāka, savukārt intelektuālā attīstība norit pilnā sparā. Ap gada vecumu, kad bērns sāk staigāt, ir iestājies jauns attīstības posms, kad mazais pats grib piedalīties visur, arī ēšanas procesā. Viņš ir pagaršojis gandrīz visu, kas atrodas arī uz vecāku šķīvja. Tad vecāki parasti sāk sūdzēties, ka bērns sliktāk ēd savu ēdienu, viņu ir grūtāk noturēt pie galda, ēd mazas porcijas, bet, kad ir izsalcis, meklē kārumus. Šajā vecuma posmā ir īstais laiks noteikt robežas un ievērot disciplīnu, īpaši tas attiecas uz ēdienreizēm. 

Izvērtējot ēšanas ieradumus, svarīgi ņemt vērā ne tikai vidējās normas, bet arī bērna fizisko, garīgo un emocionālo attīstību. Ja tā neatpaliek, tad, iespējams, ka mazajam pilnīgi pietiek ar to, ko viņš apēd. 

Par bērna veselību atbildīgi ir vecāki, arī par to, kas atrodas uz galda un bērna vēderā. Pēc gada vecuma mazulis dažus mēnešus tiešām mazāk ēd, bet par to nav jāuztraucas, ja viņš jūtas labi, ir enerģijas pārpilns un nav vēdera izejas traucējumu. Lai veidotu labus ēšanas paradumus, tieši no gada vecuma jāsāk ēšanas režīma un ritma ievērošana. Ēšanas process nedrīkstētu noritēt ar negatīvisma pieskaņu. Tāpat bērnam pieejamā vietā nevajadzētu atrasties našķiem.
 

Mācās formulēt savas vēlmes

Apmēram 1–3 gadu vecumā bērns mācās formulēt, ko viņš vēlas un ko ne. Tā ir iespēja iesaistīt bērnu viņa ēdienkartes veidošanā, uzklausot viņa vēlmes par to, ko viņš gribētu ēst. Vecāki varētu ņem vērā, ka atvase dod priekšroku dalītam uzturam, ēdot maizi un zupu vai gaļu un kartupeļus atsevišķi. Vai arī dodot priekšroku ar dakšu saspaidītam, nevis blendētam ēdienam. Bet vecāki joprojām ir tie, kas nosaka, ko bērns ēdīs. Ja izdodas šajā vecuma posmā disciplinēt mazo, tad vēlāk nebūs ēšanas traucējumu.

Iespējams, šajā periodā bērns nelabprāt gribēs pagaršot jaunus un nepazīstamus ēdienus, priekšroku dodot tam, ko ēd katru dienu. Te var izpausties vecāku radošums, izmēģinot neparastākus veidus, kā sabalansēt uzturu un „iemānīt” tos produktus, kurus mazais nevēlas pagaršot. 
 

Nepareiza attieksme pret ēšanas procesu

Ēšana ir emocionāls un izzinošs process. Sasniedzot divu gadu vecumu, ēšana bērna dzīvē vairs nav galvenā dienas sastāvdaļa. Ir sākusies pasaules izzināšana. Ēšana kā process ir kļuvis garlaicīgs, kas atņem laiku spēlēm. 

Mamma ir centusies, visu rītu gatavojot kādu īpašu maltīti, lai viņas mazēdājs kaut pagaršotu. Bet viņš atsakās! Protams, šādos brīžos mammai paliek žēl pašai sevis. Ja mazais redz, ka mamma ļoti uztraucas par to, ka viņš neēd, cenšas pagatavot arvien jaunus ēdienus, noformēt tos arvien interesantāk, viņš saprot, ka šis ir veids, kā ar mammu manipulēt. Te var sākties gluži vai apburtais aplis – jo vairāk mamma cenšas, jo mazāki rezultāti. 

Tādēļ, lai neveidotos bērnam negatīvs ēšanas rituāls, ēdienreizei vajadzētu būt tad, kad mazais ir gatavs ēst, kā arī nespiest izēst tukšu šķīvi. Mazēdāji var dienas laikā ēst nedaudz, bet vakarā izēst divas porcijas. 
 

Ēd tikai to, ko grib

Saldumi, saldi augļi, baltmaize un cīsiņi, iespējams, vienmēr būs iecienītāks ēdiens nekā veselīga putra, barojoša zupa vai dārzeņu sautējums. Ja bērns vairākas reizes atsakās no, pēc mūsu uzskatiem, normāla ēdiena, bet starp ēdienreizēm tiek pie nevērtīgiem našķiem, tad var rasties priekšstats, ka viņš slikti ēd. Patiesībā bērns grib ēst, taču vajadzīgo kaloriju skaitu viņš, iespējams, uzņem ar nevērtīgu uzturu, bet organisms nesaņem minerālvielas un vitamīnus, kas vajadzīgi pilnvērtīgai augšanai. Lai izsekotu, cik īsti bērns apēd, ārsti iesaka rakstīt uztura dienasgrāmatu, kurā fiksē visu, kas apēsts pa dienu, ieskaitot katru cepumu un konfekti.

Ko darīt? Strikti noteikt, ka šorīt brokastīs ir putra, bet, ja bērns nevēlas, var neēst. Vienas ēdienreizes ilgumam nevajadzētu būt garākam par 30 minūtēm. Nākamā reize, kad bērns tiek pie ēdiena, būs pēc aptuveni četram stundām pie pusdienu galda. Starplaikā svarīgi nodrošināt, lai nav pieejami našķi un uzkodas. 

Iespējams, ka bērns ne tikai negribēs ēst brokastis un pusdienas, bet pat atteiksies no vakariņām, taču bada nāve pie pilna galda tiešām nedraud. Nodrošiniet pieeju tīram dzeramajam ūdenim. Svarīgi atcerēties, ka ne piens, ne sula, ne kefīrs nav dzēriens, bet gan ēdiens, tāpēc arī tos starplaikos starp ēdienreizēm neēdājiem dot nevajadzētu. 
 

Ēšanas ieradumu trūkums ģimenē

Svarīgi zināt, ka ēšanas kultūru bērns mācās, skatoties uz vecākiem. Ja ikdienā pieaugušie ēd, skrienot uz darbu vai skatoties televīziju katrs savā dīvāna stūrī, tad arī bērns pieņems šo ģimenes modeli. 

Augšanas un organisma īpatnības 

Augšanas temps un īpatnības katram cilvēkam atšķiras. Augšanas periodos mazais ēd vairāk, viņam ir izteiktāka bada sajūta. Raksturīgi, ka līdz trīs gadu vecumam mazuļi ir apaļīgāki, jo tas, ko viņi apēd, aiziet „platumā”, bet vēlāk ir straujāka garumā augšanas fāze, tāpēc bērns stiepjas garumā un izskatās, ka ir vājš. 

Kad ir augšanas pauze, ēstgriba var samazināties. Arī vielmaiņa katram ir atšķirīga. Viens ēd maz, bet ir mazkustīgāks un mazāk sadedzina apēsto, cits bērns ir kustīgs un ļoti aktīvs, tāpēc, pat labi ēdot, liekas, ka viņam ir tikai kauli un āda. 

Nozīme ir tam, cik lieli ir vecāki. Ja mamma un tētis ir maza auguma un ar smalku kaulu uzbūvi, no bērna nevar gaidīt, ka viņš augs lielāks par saviem vecākiem, lai arī par apetīti nevarētu sūdzēties. Mazajam var būt ļoti laba apetīte un mazs svars vai otrādi – arī apaļīgi bērni var būt mazēdāji. Ne vienmēr mazēdājiem ir slikta apetīte, viņi vienkārši ēd mazas porcijas, un tā arī ir katra bērna individuālā nepieciešamība. Tāpēc, izvērtējot ēšanas ieradumus, svarīgi ņemt vērā ne tikai vidējās normas, bet arī fizisko, garīgo un emocionālo attīstību. Ja tā neatpaliek, iespējams, bērnam pilnīgi pietiek ar to, ko viņš apēd. 
 

Fiziskā slodze un mazkustīgums

Fizisko slodze – dejošana, sports, peldēšana un pat skriešana pa pagalmu no rīta līdz vakaram – būtiski ietekmē apetīti. Jo aktīvāks ir bērns, jo mazāk ir iemeslu sūdzēties, ka viņš slikti ēd. 
Tāpat ir novērots, ka, ēdot kolektīvi, bērni paēd labāk. Bērnudārzā vai sporta nometnē, sēžot pie viena galda ar vienaudžiem, pat neēdājs bieži apēd to, par ko mājās viebjas. 
 

Piespiedu barošana

Tie laiki, kad neļāva piecelties no galda, kamēr nav izēsts viss šķīvis, par laimi, aiziet pagātnē. Tomēr joprojām ir ģimenes, kas mēģina piespiest ēst pierunājot, draudot, motivējot, piesolot pēc kārtīgām pusdienām kaut ko garšīgu vai gluži otrādi – sodu, ja nebūs izēsts tukšs pusdienu šķīvis. No normāli funkcionējoša organisma fizioloģijas viedokļa šī taktika ir postoši neveselīga. Emocionāli tā ir vardarbīga attieksme un turpmāk var izsaukt tikai vēl lielāku nepatiku pret ēdienu vai pat vemšanas refleksu. Piespiežot ēst ar varu, organisms nav gatavs ēdiena uzņemšanai, kuņģa sula neizdalās un apēstais netiek pārstrādāts. Toties garšīgs izskats, kārdinoša ēdiena smarža, glīts noformējums un kopā būšana rosina gan apetīti, gan kuņģa sulas izdalīšanos. 
 

Veselības problēmas

Bērns ar ēdienu uzņem visas attīstību veicinošās un svarīgās uzturvielas. Tāpēc viena no pirmajām pazīmēm, ka ikdienā apēsto kaloriju daudzums ir nepietiekams, ir slikts svara pieaugums un nestiepšanās augumā, kā arī slikta pašsajūta, bērnam netipisks nogurums, miegainība, vēdera izejas traucējumi. Sliktu apetīti var radīt ne tikai stress un nepareizi ēšanas ieradumi, bet arī veselības problēmas. Ja mazais slikti aug un arī slikti ēd, ir jākonsultējas ar pediatru vai ģimenes ārstu, kas izvērtēs bērna stāvokli un nepieciešamības gadījumā nosūtīs veikt sīkākus izmeklējumus. 

Biežākie iemesli, kāpēc bērns nepieņemas svarā, ir gremošanas sistēmas problēmas. Piemēram, gastroezofageāla refluksa slimība (GERs) jeb barības atvilnis no kuņģa barības vadā. Barības vadā rodas iekaisums, un bērns atsākas ēst, jo ir pastāvīga pilnuma sajūta. Ir specifiskas gremošanas trakta sistēmas slimības, piemēram, celiakija un cistiskā fibroze, kuru dēļ var būt gan sliktāka apetīte, gan arī nepieņemšanās svarā. Izplatītas ir pārtikas alerģijas, govs piena alerģija vai laktozes nepanesamība, kas ietekmē vēdera izeju un uzturvielu neuzsūkšanos organismā. Pie ārsta jādodas arī tad, ja ir pēkšņs svara zudums un krasa apetītes samazināšanās. 
 

Noderīgipadomi mazēdāju vecākiem

• Pieturieties pie noteikta ēdienreižu režīma – konkrētos laikos brokastis, pusdienas, launags, vakariņas. Starplaikos sekojiet tam, lai netiktu ēstas uzkodas un dzertas saldinātas sulas vai saldināti dzērieni.
• Mierīgi, emocionāli nosvērti, pacietīgi vecāki, kas rūpējws par bērna ēdināšanu, ir ļoti svarīgi!
• Ja mazēdājs atsakās no mājās pagatavotā ēdiena, mierīgi ļaujiet viņam neēst NEKO līdz nākamajai ēdienreizei.
• Pacentieties ēdienu noformēt tā, lai bērnam tas izskatītos kārdinošs. Izvēlieties kopīgi skaistus traukus un galda piederumus, kas iedvesmos ēst.
• Parūpējieties, lai pie pusdienu galda bērns apsēstos labā garastāvoklī. Ja ir bijis niķis vai slikts garastāvoklis, pirms tam palīdziet viņam nomierināties.
• Ir cilvēki, kuriem no rīta nav apetītes. Tā var būt arī bērnam, kas pamodināts, lai dotos uz dārziņu, bet patiesībā vienīgais, ko viņš grib, ir gulēt. Tādā gadījumā mājās piedāvājiet tēju vai pienu kā pirmās brokastis, bet otrās brokastis ļaujiet ēst dārziņā.
• Karstā laikā vasarā bērns var atteikties no ēdiena. Nevajag viņam spiest ēst, nodrošiniet iespēju padzerties un kādu vieglu ēdienus – biezpienu, kefīru vai augļus.
• Slimošanas laikā, kad ir paaugstināta temperatūra, ir normāli, ja ir samazināta apetīte. Šajā laikā svarīgākais ir dzert, nevis ēst.
• Nekad un nekādos apstākļos nemēģiniet bērnu barot ar varu!

Kā pabarot mazēdāju sātīgi un veselīgi

Palieliniet porciju, ko liekat pusdienu un vakariņu galdā. Sākumā nedaudz – tikai par 1/4 daļu. 
Palieliniet kaloriju daudzumu porcijā. Pievienojiet 1 tējkaroti vērtīgas eļļas. Derēs olīveļļa, vīnogu kauliņu eļļa, govs piena sviests vai kokosriekstu sviests. Pie putras var likt klāt saldo krējumu vai kokosriekstu pienu. 

Pacienājiet mazo ar mājās gatavotu veselīgu kokteili uz sulas vai piena bāzes, kam pievienoti augļus, blendēti rieksti un sēklas.

Kā uzkodu piedāvājiet kalorijām bagātos un vērtīgos riekstus un sēklas, kurās ir gan olbaltumvielas, kas nepieciešamas augšanai, gan taukos šķīstošie vitamīni un nepiesātinātās taukskābes. 

Pievērsiet uzmanību tam, vai bērns uzņem pietiekami olbaltumvielu ar gaļu, zivīm, olām un piena produktiem. 

Papildu infomācija: 
1. The ‘picky eater’: The toddler or preschooler who does not eat. Pieejams šeit.
2. Changing children's eating behaviour – A review of experimental research. Pieejams šeit.
3. Picky/fussy eating in children: Review of definitions, assessment, prevalence and dietary intakes. Pieejams šeit.