Bērns ar saasinātu dvēseles jūtīgumu. Ko var darīt vecāki?

Rotaļāšanās un vēlāk arī mācīšanos bērnam var traucēt drudžaina izklaidība, nepietiekama izturība un koncentrēšanās grūtības. Ja koncentrēšanās spēju vājums vai uzmanības deficīts ir ģenētiski mantots, jau pavisam maziem bērniem novēro palēlinātu dažu uzdevumu izpildi, salīdzinot ar citiem bērniem.
 

Uzturs, vitamīni un minerālvielas
Koncentrēšanās spēju vājums un pastāvīgs nogurums var būt saistīts ar mikroelementa joda deficītu. Dienā ir jāuzņem 150-200 mikrogramu joda. Pirmkārt, ēdiena gatavošanai vēlams izmantot jodēto sāli. Otrkārt, biežāk ēdienkartē vajadzētu iekļaut jūras zivis un jūras veltes, kā arī Indijas riekstus, olas un pienu, kas satur daudz joda. Jāatzīmē, ka pienā un olās joda daudzums ir atkarīgs no govju un vistu barībā esošā joda daudzuma. 

Magnijs ir viena no svarīgākajāmminerālvielām organismā un piedalās vairākos vielmaiņas procesos. Magnija trūkums var izraisīt koncentrēšanās traucējumus un nogurumu. Denaturēti pārtikas produkti (slīpēti rīsi, rafinēts cukurs, augstākā labuma milti), samazināts augļu un dārzeņu daudzums uzturā nenodrošina pietiekamu magnija daudzumu, kā arī veicina tā pastiprinātu izvadīšanu no organisma. Tāpēc labāk izvēlēties pilngraudu produktus (miežus un auzu pārslas), riekstus (mandeles, valriekstus, lazdu riekstus), prosu.

B1 vitamīns tiek uzskatīts par “nervu vitamīnu”. Ja organismā tā ir par maz, rodas nervozitāte un nemiers.

B1 vitamīns (tiamīns) tiek uzskatīts par “nervu vitamīnu”. Ja organismā tā ir par maz, rodas nervozitāte un nemiers. B1 vitamīnu satur graudaugi (klijas, rupjmaize, auzu pārslas), aknas, nieres, saulespuķu sēklas, zemesrieksti, cūkgaļa, kaltēti zirņi, vistas fileja. Dienas devu var saņemt, apēdot, piemēram, 100 gramus liesas cūkgaļas vai izdzerot puslitru piena. Arī B5 vitamīns (pantotēnskābe) sekmē smadzeņu darbību. Tie paši produkti, kas satur B1, satur arī B 5 vitamīnu. B 5 vitamīns ir arī baravikās, kartupeļos, zivīs (skumbrijās, siļķēs), baltajās pupiņās.

Alergēna izslēgšana
Jaunākie pētījumi liecina, ka hiperaktīvas uzvedības cēlonis var būt arī alerģiska reakcija uz kādu pārtikas produktu. Tādēļ jāmēģina izslēgt uz laiku no bērna ēdienkartes produktus, kuri bieži mēdz izraisīt alerģiju: tomātus, zemenes, šokolādi, piena produktus. Arī fosfāti, kurus bagātīgi satur desu izstrādājumi, siers un rieksti, bieži izraisa alerģiskas reakcijas. Tomēr daudzi minētie (rieksti, piens) ir ļoti vērtīgi pārtikas produkti un satur organismam nepieciešamos proteīnus un taukus. Tāpēc vērts tos pārbaudīt atsevišķi pa vienam, uz laiku izslēdzot no ēdienkartes un vērojot izmaiņas bērna uzvedībā. Ja redzat uzlabojumu, iespējams, ir atrasta viela, kuras lietošana turpmāk nebūtu vēlama.
Starp sintētiskajām krāsvielām nekaitīgu praktiski nav un alerģiskas reakcijas no tām rodas biežāk nekā no konservantiem. Pētījumos konstatēts, ka tartrazīns (E 102) jutīgiem cilvēkiem izraisa alerģiju, kas izpaužas kā nātrene vai astmas lēkmes. Alerģiskas iedarbības dažādas izpausmes konstatētas arī saulrieta dzeltenajam (E 110).

Hiperaktīvas uzvedības cēlonis var būt arī alerģiska reakcija uz kādu pārtikas produktu. Jāatceras arī tas, ka starp sintētiskajām krāsvielām nekaitīgu praktiski nav.

Televizors un elektroniskās rotaļlietas
Nervozitāti var izraisīt pārmērīgs redzes un dzirdes kairinājums. Vājas koncentrēšanās spējas var “tikt iemācītas” agrā bērnībā. Tas notiek, ja jau pavisam mazam bērnampiedāvā pārāk daudz rotaļlietu; bērns nevar izšķirties, ar kuru no tām rotaļāties, sniedzas pēc vienas un jau tūlīt pēc otras, nespējot ilgāk koncentrēties ne uz vienu no tām.Tāpēc nevajadzētu pirkt bērnam pārāk daudz rotaļlietu, bet dot priekšroku radošām rotaļlietām: zīmēšanas piuederumiem, plastilīnam u.tml.
Jāierobežo bērna pavadītais laiks pie televizora. Novērots, ka bērniem, kuri daudz skatās televīziju, ir grūtāk ilgstoši koncentrēties konkrētiem uzdevumiem. Tas pats attiecas uz datorspēlēm un videospēlēm. Ar laiku informācija bez vizuāla pavadījuma (piemēram, skolotāja stāstītais stundā), kas prasa pastāvīgu uzmanīgu klausīšanos, pārslogo un garlaiko bērnu, jo viņš ir radis pie pasīvas uztveršanas un straujas informācijas maiņas. Turklāt televizors pastiprina sociālo izolāciju – bērns “bēg” pie televizora, ja rodas problēmas skolā vai attiecībās ar draugiem. Tā veidojas patoloģisks cikls, un vecāku uzdevums  ir pārtraukt šo ciklu.

 

Vājas koncentrēšanās spējas var “tikt iemācītas” agrā bērnībā. Tas notiek, ja jau pavisam mazam bērnampiedāvā pārāk daudz rotaļlietu.

Ko vēl var darīt?

• Vairāk laika jāvelta bērnam. Bāršanās, bērna regulāra pamācīšana un vecāku nesavaldība bērna stāvokli tikai pasliktinās.
• Bērnam nevajadzētu dot kolu un citus kofeīnu saturošus dzērienus. Tā vietā piedāvāt psihi stabilizējošas tējas no melisas lapiņām, asinszāles, salvijas, fenheļa vai kumelītēm. Tējai var pievienot apelsīnu, citronu vai lavandas ziedus. Saldināt var ar medu.
• Bērnam ar pazeminātām koncentrēšanās spējām fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas vairāk nekā citiem bērniem. Ir pierādīts, ka fiziskas aktivitātes sekmē smadzeņu darbību. Būtu labi, ja tās būtu regulāras. Jāmudina bērnu iesaistīties kādā sporta veidā, piemēram, futbolā, peldēšanā. Papildus tas palīdzēs veidot saskarsmi ar citiem cilvēkiem, un tādā veidā tiks samazināts sociālās izolācijas risks.
• Šiem bērniem ir ļoti piemērotas radošās nodarbības – zīmēšana, dejošana. Ja bērnam patīk mūzika, var iesiastīties mūzikas terapijā. Mūzika un spēles palīdzēs atbrīvoties no spriedzes un nospiestības sajūtas. Dziedāšanas pozitīvais blakusefekts ir elpošanas treniņš, kas ļoti svarīgi hiperaktīviem bērniem. Ir pierādīts, ka dziedāšana sekmē arī endorfīnu jeb laimes hormonu izdalīšanos.
• Bērna garīgajām spējām ir nepieciešams, lai viņš saņemtu sev vajadzīgās miega stundas.
• Dažkārt koncentrēšanās traucējumi ir saistīti ar pazemināru muskuļu tonusu – bērns nespēj koncentrēties tāpēc, ka patērē daudz enerģijas, lai nosēdētu ar taisnu muguru. Šādā gadījumā svarīgi iegādāties bērna augumam atbilstošu krēslu un galdu. Labs efekts ir vingrojumiem ar gumijas (sēžamo) bumbu un spilvenu.
  
   

Rakstā izmantota grāmata "Tautas un dabas līdzekļi bērna veselībai", apgāds "Jumava", 2011.gads.