Bērna runas prasmes. No pirmajām zilbēm līdz sarežģītiem teikumiem + runas attīstības TABULA

Cik daudz un kā ir jārunā bērnam, lai uzskatītu, ka viņa valoda attīstās pareizi, stāsta logopēde, LOR klīnikas vadītāja Romēna Namniece.

Bērna valodas attīstība sākas jau no brīža, kad viņš piedzimst. Lai sāktu runāt, mazajam jāspēj ne tikai uztvert apkārtējās skaņas, bet arī jātrenē mutes un mēles muskulatūra. Pirmā it kā neko neizsakošā lalināšana un gugināšana ir viens no veidiem, kā zīdainis sazinās ar apkārtējo pasauli, klausoties un mēģinot atdarināt mammas un tēta teiktās skaņas un intonācijas, vērojot viņu mutes kustības un ieklausoties apkārt esošajos trokšņos un skaņās. 

Kā ir jārunā bērnam no 1,5 līdz 6 gadu vecumam

Sasniedzot apmēram pusotra gada vecumu, bērna vārdu krājumā jābūt vismaz 20 vārdiem. Tie ir vienkārši vienas vai divu zilbju vārdi, kas apzīmē kādu noteiktu ikdienā veiktu darbību vai priekšmetu. Zilbju krājumam ir jābūt daudzveidīgam, lai vēlāk, tās kombinējot, varētu sākt veidot vārdus un teikumus. 

Skaņu izruna šajā periodā parasti ir neskaidra, tās var izlaist vai aizstāt. Bērnam vajadzētu prast uz sava ķermeņa parādīt un mēģināt pateikt “joka” (roka), "kāja”. Par sarunu uzskatāms arī viens pateikts vārds, kam pievienots klāt žests. Piemēram, norāde, uz kurieni iet, ko darīt. Valoda var būt arī paša izdomāta, ko vecāki parasti saprot. 

Trīsgadnieks var runāt neskaidri, bet, ja šā vecuma bērns runā tik neskaidri, ka vecākiem "jāstrādā par tulku” starp bērnu un citiem cilvēkiem, ir jādodas pie logopēda.

Divu gadu vecumā bērns parasti jau spēj veidot īsus un vienkāršus teikumus, mācoties to darīt no pieaugušajiem, ar kuriem ikdienā ir kopā. Pirmās zilbes parādās pirms gada, bet pirmie vārdi – ap 1,2–1,3 gadu vecumu. Ja 1,5 gados zilbju krājums ir minimāls vai tās ir ļoti vienkāršas, piemēram, “ma-ma”, ”pa-pa”, "a-a”, vai dažādu priekšmetu apzīmēšanai bērns izmanto vienas un tās pašas zilbes, nevis izdomā jaunas, turklāt vecāki pamana, ka mazais tā vietā, lai mēģinātu izdomāt jaunus vārdus, izdomā jaunus žestus, tad ir jādodas pie logopēda. 

Vai bērna runu gaidīt līdz trīs gadu vecumam?

Anekdote stāsta, ka bērns līdz trīs gadiem neesot runājis un reiz pie galda skaidri un gaiši pateicis mammai: „Iedod sāli!” Izrādās, līdz šim viņam sāls zupā ir pieticis, tāpēc nemaz nebija vajadzības runāt. Tomēr dzīvē šādi joki nenotiek. Logopēde neiesaka gaidīt tik ilgi, bet gan konsultēties ar ģimenes ārstu vai arī pavērot, vai bērna valoda neatpaliek no vienaudžu runas prasmēm. Jo ilgāk mazais nepraktizē valodu, jo vairāk problēmu vēlāk var rasties gan skaņu izrunas traucējumu veidā, gan valodas attīstības aizturē. 

Svarīgi! Žestam 1–2 gadu vecumā jābūt kopā ar valodu. Nedrīkst būt tikai žests bez vārda. 

Bērnam augot, vecākiem ir jāpriecājas par katru viņa izteiktu zilbi un vēlmi komunicēt ar skaņu, pat ja sākumā šķiet, ka šie vārdi un zilbes ir ļoti nesaprotami un neskaidri. Ja iepriekš, spēlējoties ar mantām, bērns kaut ko savā valodā runāja, bet mamma tam nepievērsa uzmanību, toties noreaģēja tikai tad, kad mazais pienāca un paraustīja aiz svārku malas, tad ar laiku bērns secina, ka runāt nav jēgas. Žests, rīcība vai īdēšana ir efektīvāki. Tāpēc ir svarīgi novērtēt un reaģēt uz katru atvases pateiktu zilbi, pat ja sākumā vecākiem šķiet, ka tik vienkāršas skaņas kā „tete” vai „bebe” nemaz nav vārdi. 

Aspekti, kas ietekmē bērna runas attīstību

Vecāku monologs. Iespējams, bērnam viss ir kārtībā ar runas attīstību, bet, lai sāktu runāt, viņam ir jādod iespēja izteikties. Ir mērķtiecīgi jāveido dialogs. Piemēram, ir vecāki, kas vienā elpas vilcienā var izstāstīt divgadniekam, ka tagad viņi apģērbsies, dosies uz veikalu, tad gatavos pusdienas, bet pēc tam dosies gulēt diendusu. Šajā garajā monologā mazulis labākajā gadījumā var paspēt tikai pateikt "jā” vai pamāt ar galvu. Tāpēc ar bērnu ir jārunā tā, lai viņam ir iespēja atbildēt. Veido acu kontaktu, pajautā bērnam un sagaidi atbildi uz jautājumu, ļaujot teikumu papildināt. 

Runāšana mīļvārdiņu valodā. Sākumā mazulis iemācās uztvert vārda ritmu un zilbju skaitu, tāpēc ir labi, ja visi ģimenes locekļi runā tā, ka bērns var mēģināt atkārtot vārda skanējumu, ritmu, zilbju skaitu un struktūru. Sākumā tās ir 1–2 zilbes, bet ap 3–4 gadu vecumu jau krietni garāki un sarežģītāki vārdi. Tas nenozīmē, ka ar bērnu nevar runāt ar mīlināmiem vārdiem, bet nevajadzētu visu sarunu piesātināt ar vārdiem "Jānītis, kaķītis, zeķītes, konfektītes, mājiņa”. Jo vairāk vārdā zilbju, jo sarežģītāk tās atkārtot agrīnā vecumā.

Nesarunāšanās ar bērnu. Ja vecāki ar bērnu runā maz, toties mazais ilgu laiku pavada pie televizora vai planšetes, tad viņam nav, no kā runāšanu iemācīties. Tādēļ mazajam cilvēkam ir nepieciešamas rotaļas, kurās izpausties, piemēram, atdarinot dzīvnieku vai automašīnas braukšanas skaņas, jo tā viņš nodarbina mutes muskulatūru un gatavo runas aparātu darbam. Ja bērns nepraktizē skaņu izrunu mazākā vecumā, tad nevar sagaidīt, ka viņš sāks runāt pilniem vārdiem un teikumiem. 

Pārāk sarežģītu uzdevumu došana. Agrīnā bērna vecumā nevajadzētu mācīt sarežģītas figūras un parādības – taisnstūris, trīsstūris u. tml. Vēlams, runas un valodas apguves treniņus sākt ar darbību apskaņošanu, proti, vienkāršām darbībām, priekšmetiem un mantām piešķirot skaņu vai zilbes. Piemēram, metot prom bumbu, atdarināt tās radīto skaņu, sakot: "Bum-bum!” Bērns redz un dzird gan priekšmetu, gan skaņu, un tādā veidā apgūst vārda pirmo daļu. Ar skaņām var atainot katru darbību, mācot mazulim zilbi pēc zilbes. Sasniedzot divu gadu vecumu, bērns no apgūtajām zilbēm sāk veidot vārdus. 

Pāraprūpe. Pārāk lielā aprūpe bērnam neļauj pilnvērtīgi attīstīties. Tas attiecas arī uz valodas attīstību. Tiklīdz mazulis pastiepj roku, lai tiktu pie ūdens vai ābola, tā vecāki jau izpalīdzīgi to pasniedz savam lolojumam. Ja visas vēlmes tiek nolasītas no acīm, tad nav arī nepieciešamības runāt. Līdzīgi var būt, ja ģimenē ir vairāki bērni un pastarīti visi lutina. Ja pie logopēda atnāk bērns ar šādām runas problēmām, tad pirmais pusgads aiziet tikai, lai sakārtotu motivāciju, proti, vispirms jāmaina mammas ieradums atsaukties uz žestiem, tikai tad var ķerties pie bērna runas pilnveidošanas. 

Garīgās attīstības aizture. Jebkuram bērnam, kuram aizkavējas runas attīstība, nedaudz aizkavējas arī garīgā attīstība. Arī pilnīgi veselam bērnam, kas ir pavadījis daudz laika pie datora vai ir pāraprūpēts, var būt problēmas uzsākt runāt. Viņš visu saprot un var izdarīt, bet nav bijusi vajadzība izmantot valodu.  

Dzirdes traucējumi. Vidēji no katriem 1000 jaundzimušajiem divi trīs piedzimst ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. 17 jaundzimušie no 1000 piedzimst ar sliktu dzirdi. Ja bērnam jau dzemdību namā neveic dzirdes pārbaudi, tad līdz 2–3 gadiem vecāki pat var nenojaust, ka viņu atvase ir ar dzirdes defektiem. Parasti aizdomas par vājdzirdību rodas tad, kad sāk aizkavēties runas attīstība. 

Savukārt, veicot dzirdes pārbaudi jaundzimušajam, dzirdes traucējumi var tikt atklāti ļoti laicīgi. Latvijā dzirdes pārbaudi zīdaiņiem izdara ceturtajā dzīves dienā. Ja bērns nereaģē uz skaņu, piemēram, skaļu putekļusūcēja darbošanos, tad tā var būt viena no pazīmēm, ka ir dzirdes traucējumi. Trīs mēnešu vecumā zīdainim ir jāsāk gugināt un lalināt. Ja mazulis tikai raud vai klusē, tad arī tā ir viena no pazīmēm, kurām jāpievērš uzmanība.  Atsevišķas logopēdiskās mācību programmas ir bērniem, kuriem ir redzes problēmas.

Runa un valoda līdz 6 gadu vecumam

Šodienas bērniem esot sarucis vārdu krājums, teikuma veidošanas spējas kļuvušas mazākas. Logopēdi to saista ar tālruņa un datora ietekmi, vecāku aizņemtību. Nereti vecāki minimāli sarunājas ar saviem bērniem, sakot: mēs ģimenē tādi „klusētāji”. Zēni runāšanas ziņā parasti ir slinkāki, tāpēc runāt var sākt nedaudz vēlāk, tomēr nobīde no vidējās normas varētu būt ne vairāk kā pusgads. Novērots, ka ar pirmajiem bērniem vecāki runā vairāk, jo viņiem ir vairāk laika ar mazuli nodarboties. Kad ģimenē jau ir vairāki bērni, dažreiz vecāki spēlēšanos uztic brāļiem un māsām, ar kuriem komunikācija nav līdzvērtīga kā ar pieaugušajiem. Arī tas var ietekmēt valodas attīstību.

Agrāk uzskatīja, ka bērnam līdz 5 gadu vecumam ir jāspēj izrunāt pilnīgi visas skaņas, arī veidot pareizu teikuma struktūru. Tagad atzīst, ka skaņu izruna var pilnveidoties mazliet ilgāk, tomēr līdz skolas gaitu uzsākšanai visu skaņu izruna ir jāapgūst. Grūtā "r” burta izrunu var gaidīt līdz pat piecu sešu gadu vecumam. 

Dodoties uz skolu, bērnam vajadzētu brīvi spēt komunicēt ar apkārtējiem, pārliecināti apmainīties ar informāciju. Savas domas vajadzētu spēt paust sakarīgi un pārliecinoši. Parasti šajā vecumā sāk izmantot abstraktus jēdzienus. Vārdu krājumam 6 gadu vecumā jābūt vismaz 3000–5000 vārdu. Jāprot pareizi izmantot apstākļa vārdus, prievārdus, īpašības vārdus. Ja bērns nepareizi veido teikumu, vecākiem vienmēr ir jāizlabo pareizi.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

Lejuplādēt PDF formātā
Atvērt lasīšanai online