Desmit soļi bērna veiksmīgai audzināšanai un mieram ģimenē

1. Mīlestība ir vissvarīgākā bērna vajadzība. Tā ir arī ļoti svarīga disciplīnas sastāvdaļa. Jo vairāk tu spēsi apliecināt savu mīlestību bērnam, apmīļojot viņu, apskaujot un noskūpstot, un pasakot viņam: „Es tevi mīlu”, jo vairāk viņš vēlēsies tev pierādīt, ka ir tavas mīlestības cienīgs. Mīlestība ceļ bērna pašapziņu un pārliecību par sevi.

2. Uzmanīgi ieklausies, ko bērns tev saka. Izrādi interesi par to, ko viņš jūt un ko dara. Apliecini viņam, ka arī spēcīgas emocijas ir pieņemamas, – bet tikai tad, ja tās tiek izpaustas adekvāti. Jo vairāk to praktizēsi, jo mazāka būs vajadzība bērnu disciplinēt.

3. Ir svarīgi noteikt ierobežojumus pat tajās ģimenēs, kur valda vissirsnīgākās attiecības. Daļa no vecāku pienākumiem ir noteikt robežas. Atceries, ka bērniem ir raksturīgi šīs robežas pārbaudīt. Tas ir dabiski, un tā nav tikai nepaklausīšana, bet daļa no dabiskā mācīšanās procesa. Robežām jābūt saprātīgi noteiktām. 

Bērni jūtas daudz drošāk, ja noteiktās robežas tiek ievērotas, pat tad, kad viņi ir ar tām neapmierināti un par tām sūdzas.

4. Smiekli un jautrība var palīdzēt atvieglot saspringtu situāciju. Dažkārt vecāki kļūst pārāk nopietni un aizmirst par bērnu audzināšanas svarīgāko daļu – jautrību. Mēģini saskatīt, kur iespējams jautrību atjaunot, un ļauj sev smieties, kad vien iespējams.

5. Mēģini paskatīties uz lietām ar bērna acīm. Iedomājoties sevi bērna vietā un cenšoties saprast, kā bērns jūtas, mēs parasti labāk saprotam viņa uzvedību. Atceries, kāda bija sajūta, kad tu pats vēl biji bērns, un cik mulsinoša šķita pieaugušo pasaule reizēs, kad pret tevi izturējās netaisni.

6. Uzslavē un iedrošini savu bērnu. Sagaidi no bērna, ka viņš uzvedīsies labi, un uzteic visus viņa centienus. Uzslavē viņa labo uzvedību un centies ignorēt slikto uzvedību. Jo vairāk runāsi (burkšķēsi), jo mazāk bērns klausīsies.

7. Cieni savu bērnu, tāpat kā tu cieni pieaugušos. Iesaisti viņu lēmumu pieņemšanā, it īpaši, ja šie lēmumi attiecināmi uz bērnu. Uzklausi viņa viedokli. Ja tev ir vilinājums pateikt kaut ko sāpīgu, padomā, kā tas izklausītos, ja tu to teiktu kādam pieaugušam cilvēkam. 

Atvainojies reizēs, kad esi izdarījis ko nepareizi vai kļūdījies.

8. Izstrādājiet dienas režīmu. Mazi bērni jūtas daudz drošāk un konflikti ir mazāk iespējami, ja katrai dienai ir skaidrs režīms, kas tiek ievērots. Viņi jūtas laimīgi, ja ēdienreizes ir regulāras, ja gulētiešanas laiks ir noteikts konkrēti un ja viņi zina, ka katru dienu ir laiks, kad viņi var spēlēties.

9. Ir noteikumi, kuri svarīgi katrā ģimenē. Tomēr centies būt elastīgs pret maziem bērniem. Tad, kad esi izstrādājis noteikumus savā ģimenē, paliec konsekvents attiecībā uz šiem noteikumiem. Tas var būt bērnam ļoti mulsinoši, ja vienu dienu kāds no noteikumiem tiek ievērots, taču citā dienā atkal aizmirsts. Dažkārt ārpus mājas ir vajadzīgi citi noteikumi. Arī tos ir svarīgi bērnam izskaidrot.

10. Neaizmirsti pats savas vajadzības. Ja tev ir beigušies visi pacietības krājumi un viss šķiet kā ļoti smags darbs, atrodi laiku tikai sev. Izdari sev ko tādu, kas palīdzēs atkal justies labi. Ja rodas tāda situācija, kurā jūti, ka varētu sākt kliegt uz bērnu, sist viņam vai pazemot, aizej prom no šīs situācijas uz citu vietu, aizskaiti līdz desmit un nomierinies.