Ieteikumi, kā organizētu Montesori apmācību mājās bērniem līdz 6 gadu vecumam

Marija Montesori bija pārliecināta, ka katrā bērnā jau kopš dzimšanas ir ielikti neizsīkstoši dabas doti resursi, kas ļauj izveidot spēcīgu, patstāvīgu personību. Labākais, ko var darīt pieaugušie, ir netraucēt dabiskajai attīstības gaitai. Atbilstoši bērna individuālajai attīstībai pieaugušais var atbalstīt un apmierināt bērna pausto interesi par kādu procesu vai prasmi, bet nekādā gadījumā nevajag iejaukties un pārāk palīdzēt, izdarot kaut ko bērna vietā. Ja mazais vēlas iemācīties ģerbties pats - neiejaucies, ātri sapogājot jaku un uzvelkot zeķītes. Ja mazulis pie galda "ķēpājas" ar karoti, mācoties ēst, nesteidzini viņu, pārņemot iniciatīvu. 
 

Trīs attīstības posmi

Montesori iedalīja bērna attīstību trīs nosacītos posmos. No dzimšanas brīža līdz 6 gadu vecumam; no 6 līdz 12 gadiem un jaunieša laika posms no 12 līdz 18 gadiem. Tieši pirmajā attīstības posmā līdz skolas vecumam veidojas bērna personības pamati un svarīgākās rakstura īpašības.
Vecuma posmā no 6 līdz 12 gadiem ir aktīvās intereses laika par apkārtējo pasauli, dabu, dzīvniekiem, lietu kārtību. 
No 12 līdz 18 gadu vecumam pusaudzis apgūst pieaugušo ciklvēku pasaules sociālās prasmes un mācās patstāvību un spāju dzīvot un aprūpēt sevi bez vecāku atbalsta. 
 

Sensitīvie periodi ir laika posmi, kad bērns ar īpašu interesi darbojas ar lietām, kuras ir nepieciešamas noteiktu spēju attīstībai. Tieši šajos laika posmos bērns visvieglāk un dabiskāk apgūst atsevišķas prasmes un iemaņas. 

Sensitīvie periodi ir: 

• Valodas attīstība no dzimšanas brīža līdz 6 gadu vecumam;
• Izpratne par kārtību - līdz 3 gadu vecumam
• Sensorā attīstība - līdz 5,5 gadu vecumam
• Prasme satvert un darboties ar sīkiem priekšmetiem, sīkā motorika no 1,5 līdz 2,5 gadu vecumam
• Lielās motorikas un ķermeņa koordinācijas attīstība no 1 līdz 4 gadu vecumam
• Sociālo prasmju apgūšana no 2,5 līdz 6 gadu vecumam.

Ieteikumi, kā organizētu Montesori apmācību mājās

Metodiku ļoti ērti var izmantot arī darbojoties ar bērnu mājās, bet, lai darbošanās būtu efektīva, svarīgi ir radīt bērnam ērtu un viņa augumam piemērotu vidi - atbilstoša izmēra galdiņš, krēsliņš, pakāpieni, darba materiāli, ar kuriem mazais var darboties bez pieaugušā aktīvas līdzdalības. 

1. Organizē mājas vidi tā, lai bērns pats var sasniegt, paņemt, atrast to, kas viņam ir vajadzīgs, nelūdzot vecāku iesaistīšanos. Rotaļlietas un darbošanās materiālus novieto bērnam pieejamā vietā. Visu, kas ir bīstams, novāc no redzesloka. 

2.  Iegādājies bērnu mēbeles, kas ir piemērotas bērna augumam.

3. Noliec virtuvē un vannas istabā pakāpienu, lai bērns pats var aizsniegties līdz izlietnei, nomazgāt rokas vai pats savus pusdienu traukus.

4. Ģērbtuvē piestiprini pakaramos, kuri ir pieejami bērna augumam. Tā viņš iemācīsies sakārtot savas drēbes pats. 

5. Pērkot apģērbu, padomā par to, lai viņš pats varētu apģērbties. Mazāk sarežģītu konstrukciju, šņorīšu un ļoti mazu, neaizsniedzamu podziņu.

6. Esi kritiska, pērkot rotaļlietas. Izvēlies konkrētas iemaņas attīstošas mantiņas, bet plauktā atstāj košas, spožas, skaļas skaņas izdodošas plastikāta mantas, kuras ir izveidotas pēc principa "Viss  vienā".

7. Nedod visas jaunās mantiņas uzreiz. Ne vairāk kā divas jaunas rotaļlietas vienā reizē, ļaujot tās kārtīgi izpētīt.

8. Izveido nodarbību sarakstu, tādējādi sakārtojot dienas režīmu un pieradinot pie disciplīnas. Vienā dienā kopējais nodarbību garums nepārsniedz vienu stundu.

9. Aicini bērnu iesaistīties mājas pienākumu veikšanā. Uztici vienkāršus darbiņus.