Vai bērna audzinātājai atklāt savu viedokli? Vai tas nebūs par sliktu bērnam?

Mans bērns gāja parastā bērnudārzā - grupiņā 22 bērni, 1 audzinātāja, 1 auklīte. Biju jauna, nepieredzējusi, un pat neiedomājos, ka vairākas, manuprāt, būtiskas lietas būtu ar audzinātāju jāpārrunā. Vai ka varbūt pat jāmeklē cits dārziņš. Jo teorētiski nekas traks jau nenotika, un tāpat jau uz dārziņu rindā gaidījām divus gadus. 

Kad bērni rotaļājās ārā, audzinātāja nekad neiesaistījās rotaļās - stāvēja, savu punci izgāzusi, pļāpāja ar citām audzinātājām, pļāpāja ar vecākiem. Arī, esot grupiņā, bērnus nekad klēpī neņēma, spēlēties negāja. 

Piemēram, kad bērni rotaļājās ārā, audzinātāja nekad neiesaistījās rotaļās - stāvēja, savu punci izgāzusi, pļāpāja ar citām audzinātājām, pļāpāja ar vecākiem. Arī, esot grupiņā, bērnus nekad klēpī neņēma, spēlēties negāja. Tagad esmu pārliecināta - lai mazs bērns gribētu iet dārziņu un justos tur labi un droši, viņam ir vajadzīgs ciešs kontakts ar audzinātāju. Ja agrāk situāciju attaisnoju ar to, ka viena audzinātāja nespēj aprūpēt 22 bērnus, tad tagad domāju - pag, bet spēlēties ar bērniem taču varēja!
Tagad mans bērns iet skolā, parastā valsts skolā - klasē 32 bērni, 1 audzinātāja. Nu jau esmu mamma ar pieredzi. Jau iekrājušās pāris situācijas, par kurām gribētu ar klases audzinātāju parunāt, bet… baidos, ka “uzbāzīgās” mammas pārrunas nenoved pie tā, ka audzinātājas attieksme pret bērnu sāk mainīties. Lūdzu, padalieties savā pieredzē un viedoklī par šo. Nerunāt un mierināt sevi ar domu, ka no visām bēdām savu bērnu nevarēšu pasargāt? Vai tomēr runāt un cerēt uz veiksmīgām pārmaiņām?

Autors: Mammamuntetiem.lv lasītāja Daira