Kas īsti uzrauga privātos un pašvaldības bērnudārzus? Jautā vecāki

"Vienā no Rīgas centra bērnudārziem esmu novērojusi šādu ainu: kāpņu telpā ir tualete, tās durvis stāv vaļā. Tur stāv piečurāti mazie podiņi, regulāri čurekļi ir arī uz grīdas. Protams, tā maziem bērniem var gadīties, tomēr ir sajūta, ka uzkopšana nenotiek regulāri, jo visa kāpņu telpa regulāri smako pēc urīna. Visticamāk pārējie bērni, kas apmeklē labierīcības, pēc tam pa šo slapjumu izbradā," novērojumos dalās mamma Inga, atzīmējot, ka šādu ainu nekad nav novērojusi tajos divos pašvaldību bērnudārzos, kur gadījies būt, " stāsta mamma Agnese. 
 

"Kad manam bērnam bija nepieciešams privātais bērnudārzs Rīgā, saskāros ar vairākām problēmām. Pirmkārt, bērnudārzu telpas, atrašanās vietas – daudzi bērnudārzi ir iekārtoti mājās, kas pēc būtības nav paredzētas šim mērķim. Ir pat redzēts, ka parastā ikdienišķā daudzdzīvokļu nama dzīvoklī ir ierīkots bērnu pieskatīšanas centrs. Līdz ar to nav norobežotu pastaigu/rotaļu laukumu, bieži vien ieejas durvis ir tieši vērstas uz ielu, kur ir intensīva satiksme, un, izejot pa durvīm, nav ne vārtiņu, ne sētas, kas norobežo ielu no bērnudārza. Pastaigās bērni tiek vesti uz tuvākajiem parkiem, bērnu laukumiem, un tas uzreiz aktualizē bērnu drošības un arī pilnvērtīgas attīstības jautājumu. Vai bērnam pietiek ar pastaigu pa parku, turoties pie striķīša? Vai nevajag tīru smilšu kasti un brīvību paskriet?" vaicā mamma Vita. "Arī dažas lietas, ko novēroju attiecībā uz bērnu ēdināšanu, mani neiepriecināja. Piemēram, ir saprotams, ka ne visur var ēdienu gatavot uz vietas, taču mani kā vecāku uztrauc šie ēdieni, kas tiek vesti termosos. Vai vedējs ievēro visas sanitārās normas? Vai viņam tīras rokas, kad viņš ēdienu ieliek/izņem no mašīnas? Vai vasaras karstumā, mašīnai stāvot Rīgas sastrēgumos, produkti nesāk bojāties? Un, ja vēl redzi, ka bērnu pusdienām paredzētie cīsiņi tiek atvesti plastmasas maisiņā… Vai situācija, kad bērnudārzs ir tikko atvērts, līdz ar to nav kur mazgāt traukus, un bērni ēd no plastmasas traukiem. Visas šīs situācijas ķīlnieks patiesībā ir tas mazais ķipars, par kuru uztraucas vecāki. Jā, arī pašvaldības bērnudārzos ne viss iet gludi, bet tagad vedot savu bērnu uz pašvaldības bērnudārzu, es vismaz esmu pārliecināta par bērna drošību," rezumē jaunā māmiņa, vienlaikus paužot sajūtu, ka privātās pirmsskolas iestādes ttiek uzraudzītas mazāk kā pašvaldības dārziņi. 

Vēl vienas mammas pieredzes stāsts. "Privātā bērnudārza izvēlei veltīju daudz laika - lasīju atsauksmes, iepazinos ar informāciju mājas lapās, devos apskatīt bērnudārzus klātienē. Finālā, kā man pašai šķita, izvēlējos ļoti labu bērnudārzu. Pirmo nedēļu katru dienu pavadīju ar bērniem bērnudārzā, lai bērni labāk adaptētos jaunajiem apstākļiem un redzētais mani nepatīkami pārsteidza. Mazos, divgadīgos bērnus auklītes raustīja aiz rokām, ja tika darīts tā, kā auklītēm nebija pa prātam, uz bērniem mēdza arī sakliegt. Ar vadītāju vienojāmies, ka vecākais bērns, kurš vairs neguļ diendusu, varēs tajā laikā gultiņā mierīgi šķirstīt grāmatu vai, tad kad citi bērni aizmigs, doties klusi paspēlēties. Rezultātā bērnam neatļāva neko, toties lika acīm vaļā divas stundas pavadīt guļus stāvoklī. Kad vērsos pie vadītāja, norādot, ka tas nu galīgi nav tas, par ko runājām un vienojāmies, man atbildēja, ka neko tādu man nav teikuši, liekot saprast, ka es meloju.  Bijām izmisumā, bērni negribēja apmeklēt bērnudārzu (iepriekšējais bērnudārzs pirms pārcelšanās viņiem ļoti patika), raudāja no rītiem, kad uzzināja, ka atkal uz turieni jādodas. Meklējām citu bērnudārzu un pēc trīs nedēļām no šī aizgājām. Esam apmierināti ar tagadējo bērnudārzu, uzskatu, ka tas ir vidusceļš starp ideālo un iespējamo, ļoti būtiska atšķirība ir tāda, ka vadītāja ir atsaucīga sarunās ar vecākiem, uzklausa un risina problēmjautājumus."

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības  vadītāja Daina Kājiņa skaidro, ka gan pašvaldības, gan privātos bērnudārzus uzrauga vienas un tās pašas iestādes, tāpēc pakalpojumu kvalitātei visās iestādēs vajadzētu būt vienādai: "Visiem ir vienādas prasības, bet pieļauju, ka pašvadības pakļautības iestādes, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādes, pašvaldības pēc savas iniciatīvas uzraiga papildus."

Higiēnas normas un sanitāros apstākļus novērtē un kontrolē Veselības inspekcija, ugunsdrošību telpās novērtē  Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Izglītības jomu un prasības, kas skar mācību saturu un kas attiecās arī uz bērnudārzu jomu, uzrauga Izglītības Kvalitātes valsts dienests. Jāatzīmē, kas šis dienests neveic rutīnas uzraudzību, bet gan reaģē uz konkrētām saņemtām sudzībām. 

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Vecākā eksperte Jana Veinberga precizē, ka IKVD kompetencē ir izglītības procesa tiesiskuma uzraudzība un ieteikumu sniegšana konstatēto trūkumu novēršanai. Tāpat kvalitātes dienests var izvērtēt izglītības iestādes vadītāja un pedagogu vai viņu rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Uzraugot izglītības procesu pirmsskolās, tiek pārbaudīta izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu ievērošana, t.i. piemēram, vai pedagogiem ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, vai uz pirmsskolas pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem neattiecas Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi (attiecībā uz sodāmību), vai pirmsskolā ir nepieciešamā dokumentācija pedagoģiskā procesa organizēšanai, vai mācību process tiek īstenots atbilstoši licencētajai izglītības programmai. 

Saistībā ar bērnu drošību kvalitātes dienests uzrauga arī Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumos Nr.1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” noteiktā ievērošanu, t.sk., vai pirmsskolas vadītāja un pedagogu rīcība atbildusi noteiktajai pastaigu organizēšanas kārtībai, vai pirmsskolas vadītājs pildījis šajos noteikumos noteiktās funkcijas izglītojamo drošības jautājumos, vai bērni un vecāki ir iepazīstināti ar iekšējās kārtības un drošības noteikumiem.

Kvalitātes dienesta Uzraudzības departaments pārbaudes pirmsskolās veic, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem/sūdzībām, līdz ar to pārbaužu laikā tiek izskatīts konkrētā iesnieguma vai sūdzības saturs un ar to saistītā informācija. 

Taujāta, kāda rakstura sūdzības dienests visbiežāk saņem no vecākiem, Veinberga skaidro, ka tās pārsvarā saistītas ar drošības noteikumu ievērošanu izglītības iestādē un tās teritorijā, pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību, kā arī izglītības iestādes un vecāku savstarpējo nesaprašanos, kas bieži vien veidojusies nepietiekamas vai nekorektas komunikācijas dēļ.

2018. gadā kvalitātes dienesta Uzraudzības departaments kopumā saņēmis un izskatījis 660 iesniegumus/sūdzības, no kuriem 18 % saistīti ar pirmsskolas izglītības iestādēm.

Prasības bērnu audzinātājām izglītības un tālākizglītības jomā 
Atbilstoši Ministru kabineta 11.09.2018. noteikumiem Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” par vispārējās izglītības pirmsskolas pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:
 • augstākā pedagoģiskā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
 • augstākā pedagoģiskā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
 • augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta vismaz 72 stundu profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā,
 • maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā, ja tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
• pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Ja dārziņā notiek vardarbība pret bērniem no personāla puses, tad ir divas iespējas. Valsts un pašvaldības iestādes kontrolē Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bet, ja šāds pārkāpums tiek fiksēts privātā bērnudārzā, tad to risina Valsts Policija saskaņā ar Administratīvi pārkāpumu kodeksu.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem pedagogam jāpilnveido profesionālā kompetence, triju gadu laikā apgūstot programmu vismaz 36 stundu apjomā. Profesionālā pilnveide pedagogiem jāplāno sadarbībā ar pirmsskolas vadītāju. 

Gadījumā, ja, piemēram, vecākiem ir aizdomas, ka pirmsskola neīsteno programmu atbilstoši saņemtajai licencei vai neīsteno to pietiekami kvalitatīvi, viņi var lūgt skaidrojumu pirmsskolas vadītājam, vērsties pie pirmsskolas dibinātāja (pašvaldības dibinātai pirmsskolai – pašvaldībā), un, ja risinājumu rast neizdodas – kvalitātes dienestā. 

Eksperti, vērtējot pirmsskolas un pirmsskolas vadītāja darbu, ņem vērā arī vecāku viedokli, īstenojot intervijas ar vecākiem un vecāku aptaujas. Jāuzsver, ka vecāki var aktīvi piedalīties pirmsskolas darba kvalitātes pilnveidē, pirmkārt, iesaistoties iestādes pašvērtēšanā, otrkārt, darbojoties izglītības iestādes padomē. 

 

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības birojs arī uzrauga bērnudārzu darbu, reaģējot uz iesniegtajām sūdzībām vai konstatētajiem pārkāpumiem. 

Runājot par pirmsskolas izglītības iestāžu profesionālās kompetences prasībām, tad iestādes vadītājai ir jāatbilst noteikumu "Pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas kompetences novērtējums", savukārt bērnudārza audzinātājām ir jābūt augstākajai pedagoģiskajai izglītībai un ik pēc 3 gadiem jābūt apgūtiem tālākizglītības kursiem. 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece Baiba Skrabāne stāsta, ka inspekcija samērā bieži saņem iesniegumus par dažāda veida pārkāpumiem pirmsskolas izglītības iestādēs. 

Pārsvarā ir trīs veidu sūdzības - personāla vardarbīgas izturēšanās pret bērniem; nepiemērotas bērniem telpas, kurās tiek gūtas traumas un savainojumi, un bērnu savstarpējā vardarbība. 

VBTAI pārstāve uzsver, ka bērnudārza pamatuzdevums ir bērnu izglītošana, bet audzināt bērnus ir vecāku pienākums. Ir arī saprotams, ka bērnudārzā bērni tikai mācās socializēties, tāpēc kaušanās ir viens no veidiem, kā bērni mēģina risināt savstarpējās problēmas. Bet tāpēc ir profesionāls personāls un vecāki, kuriem šādas situācijas būtu jārisina. Ja atrisināt neizdodas, tad visdrīzāk tas liecina par komunikācijas problēmām starp pieaugušajiem, atšķiras priekšstati, ko bērniem māca vecāki, piemēram, ka visās situācijās par sevi jāpastāv kaut vai ar fizisku spēku, un ko sagaida pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāja. Tad iesaistās arī VBTAI. 

Pārsvarā ir trīs veidu sūdzības - personāla vardarbīgas izturēšanās pret bērniem; nepiemērotas bērniem telpas, kurās tiek gūtas traumas un savainojumi, un bērnu savstarpējā vardarbība

Ja dārziņā notiek vardarbība pret bērniem no personāla puses, tad ir divas iespējas. Valsts un pašvaldības iestādes kontrolē Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bet, ja šāds pārkāpums tiek fiksēts privātā bērnudārzā, tad to risina Valsts Policija saskaņā ar Administratīvi pārkāpumu kodeksu. Normatīvais regulējums, pamatojoties uz kuru policija izskata gadījumus, kuri saistīti ar privāto izglītības iestāžu darbinieku vardarbīgu rīcību pret bērniem,ir noteikts LAPK 172.2 pantā, kur norādīts, ka par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrsimt euro.

Savukārt LAPK 247.panta trešajā daļā noteikts, ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda Valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

Baiba Skrabāne  arī norāda, ka inspekcijā joprojām vairāk sūdzību saņem no skolām, tomēr arī no pirmsskolas iestādēm ir pietiekami daudz iesniegumu, kurus iesniedz gan paši vecāki, gan cilvēki, kas novērojuši situāciju un uzskata, ka ir jāreaģē. 

Ja dārziņā notiek vardarbība pret bērniem no personāla puses, tad ir divas iespējas. Valsts un pašvaldības iestādes kontrolē Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bet, ja šāds pārkāpums tiek fiksēts privātā bērnudārzā, tad to risina Valsts Policija saskaņā ar Administratīvi pārkāpumu kodeksu.