Kam jābūt maza bērna šķīvī?
Visa ģimene kopā pie galda – tas ir viens no dienas jaukākajiem brīžiem daudzās mājās, sevišķi tad, kad pie saimes galda jau var pievienoties arī paši mazākie. Tomēr nereti vecāki piemirst, ka bērns pēc gada vecuma pēkšņi nekļūst pieaudzis – ja viņš pats prot sēdēt un tikt galā ar karoti, tas nenozīmē, ka mazais var ēst to pašu, ko pārējie ģimenes locekļi.
Viņam ir savas organisma īpatnības, un līdz trīs gadu vecumam uz
pieaugušo uzturu jāpāriet pakāpeniski. Par to, kam jābūt maza bērna
šķīvī, pārdomās dalās recepšu bloga “Krustnagliņa”
autore Katrīna Mami.
Bērni ir dažādi
Viens grib ēst putru vakarā, kaut gan to iesaka rīta ēdienreizēm,
jo tajā esošie ogļhidrāti dod enerģiju. Cits nedēļām ilgi spēj
pārtikt no viena produkta. Kāds šodien ēd brokoļus, bet rīt uz tiem
pat neskatīsies. Vēl kāds atsakās ēst gaļu, un tad jādomā, kā
nodrošināt gana daudz olbaltumvielu. Vecākiem jābūt radošiem un
jāpārvar kārdinājums aši aizpildīt tukšumu ar kādu neveselīgu
našķi. Turklāt bērniem no gada līdz trīs gadu vecumam jāēd
regulāri. Maltītes var nebūt lielas, tomēr tām jābūt pietiekami
biežām – četrām, piecām vai pat sešām dienā. Laura un Katrīna
atzīst – vecākiem tas var būt gana sarežģīti. Lai visa diena
nepaietu, stāvot pie plīts, viņas iesaka turēt pa rokai veselīgas
uzkodas un dalās padomos, ko likt uz šķīvja katrā ēdienreizē.
Kas vajadzīgs visiem mazuļiem
Lai bērns ēstu pilnvērtīgi, dienas laikā viņam jāuzņem gan
graudaugi un olbaltumvielas, gan dārzeņi un augļi. Izvēloties
graudaugu produktus, jāatceras, ka pilngraudu produktos ir vairāk B
grupas vitamīnu. Olbaltumvielas nodrošinās gaļa, zivis, pākšaugi,
olas un piena produkti. Tāpat svarīgas ir vērtīgās taukskābes, ko
iespējams uzņemt, pievienojot ēdienam augu eļļas. Tomēr lielākajai
daļai – apmēram pusi šķīvja satura – jāveido dārzeņiem un augļiem.
Nedrīkst aizmirst arī par ūdeni. Dažreiz mazajam var šķist, ka viņš
ir izsalcis, taču patiesībā pienācis laiks padzerties.
Bērniem no gada līdz trīs gadu vecumam jāēd regulāri. Maltītes var nebūt lielas, tomēr tām jābūt pietiekami biežām – četrām, piecām vai pat sešām dienā.
Brokastis
Rīts ir vispiemērotākais laiks ogļhidrātiem – putra ar medu,
pilngraudu pankūkas, maize. Ja nelietojat piena produktus, gardas
putras var izvārīt arī uz ūdens vai augu pienu bāzes. Lieliski
derēs arī dārzeņi, omlete vai citādi pagatavotas olas.
Otrās brokastis
Šī uzkoda starp brokastīm un pusdienām vajadzīga, ja bērni ceļas
ļoti agri. Ja tiek ēstas otrās brokastis, pusdienas var dot mazliet
vēlāk, jo mazajam ir jāpaspēj sajust izsalkumu. Otrajās brokastīs
bērnam var piedāvāt bumbieri, banānu vai citu augli, siera nūjiņas,
smūtiju, pilngraudu maizi ar sieru vai dārzeņiem.
Pusdienas
Šī ir ļoti svarīga ēdienreize, īpaši vasarā, kad bērni rotaļājas
ārā un nereti aizmieg vēl pirms vakariņām. Ja bērns negrib
vakariņas, tās uzspiest nevajag, taču tieši tāpēc pusdienām ir
jābūt sātīgām.
Pusdienām piemēroti būs tvaicēti dārzeņi – burkāns, saldie
kartupeļi, bietes, kabači, sezonas dārzeņi, kā arī gaļa, zivs vai
pākšaugi, lai uzņemtu olbaltumvielas. Ieteicams būt atturīgiem ar
sāli, tomēr mazu šķipsniņu ēdienam var pievienot, lai izceltu
dabiskās garšas. Pusdienas ir arī lielisks veids, kā “iemānīt”
bērnam vērtīgus produktus, kas viņam negaršo. Daudzi mazuļi labprāt
ēd krēmzupas un sautējumus, kuros var “paslēpt” vajadzīgo; tāpat
iespējams pagatvot uzturvielām bagātas mērces. Ja bērns negrib ēst
gaļu, var pagatavot krēmzupu uz gaļas buljona bāzes, nodrošinot
nepieciešamās vielas.
Uz šķīvja šajā ēdienreizē būtu jābūt apmēram 50% dārzeņu, 25% graudaugu un 25% olbaltumvielu. Piemēram, mazajam var piedāvāt pilngraudu makaronus vai pilngraudu un kviešu makaronu sajaukumu ar dārzeņiem, pievienojot gaļu, zivi, pākšaugus, piena produktus, piemēram, biezpienu. Ja mazais “ieciklējies” uz vienu produktu, nevajadzētu pārdzīvot par to, ko viņš neēd, bet priecāties par to, ko ēd, un mēģināt iecienīto lietu pēc iespējas dažādi pagatavot. Uzturvielas visos dārzeņos ir līdzīgas, tāpēc nav vērts satraukties, ja jūsu un bērna iecienītie dārzeņi atšķiras. Galvenais, lai ēdiens būtu krāsains un vizuāli pievilcīgs, jo bērni ēd “ar acīm”.
Launags
Pēcpusdiena ir labo našķu laiks – te noderēs žāvēti augļi, rozīnes,
aprikozes, svaigi augļi, jogurts ar musli, rieksti, dārzeņi, siers,
galetes, riekstu sviests. Ja vecākiem nav laika, var pagatavot
gardus plācenīšus no pusdienu pārpalikumiem. Daudzi baidās, ka ar
riekstiem bērns var aizrīties – tad laba alternatīva būs žāvētu
augļu un riekstu batoniņi. Protams, mazuļi grib arī saldumus, un
pilnībā aizliegt tos nevajag, bet tiem noteikti nevajadzētu
ierindoties līdzās pamatproduktiem.
Vakariņas
Jāseko līdzi, cik ilgs laiks paiet no vakariņām līdz gulētiešanai.
Ja bērns ēd tieši pirms miega, vakariņām nevajadzētu būt smagām.
Mazulim atsevišķu maltīti var negatavot, tomēr to noteikti
nepieciešams pielāgot. Piemēram, ja vecākiem garšo asi ēdieni, šī
ir tā reize, kad var gatavot visiem vienu un to pašu, bet asās
garšvielas pievienot tikai pašās beigās, kad bērnam porcija jau ir
nodalīta.
Pēc vakariņām?
Nereti mazie pēc vakariņām vēl kaut ko grib uzēst. Ja dienā nav
lietoti pārāk daudzi piena produkti, var piedāvāt jogurtu, glāzi
piena vai kefīra. Tāpat noderēs kāda sausmaizīte vai
dārzeņi.
Ēšana ārpus mājas
Dodoties ceļojumā, ieteicams ņemt līdzi veselīgas uzkodas, taču
ceļojums ir tā reize, kad var arī piemirst par ierasto dienas
kārtību un “sagrēkot” ar kādu kārumu. Ceļojumos gribas gūt jaunus
iespaidus, un, ja ikdienā bērns ēd veselīgi un pilnvērtīgi, viena
našķu diena neko sliktu nenodarīs.