Kā bērnam radīt labvēlīgus apstākļus fiziskajai attīstībai

Lai tās trenētu, izrādās, ne vienmēr vajadzīga īpaša piepūle – lielākoties pietiek vienkārši netraucēt bērnam. Rimi kustības “Labākai dzīvei” fiziskās sagatavotības eksperts, fitnesa treneris Kārlis Birmanis dalās padomos, kā veicināt bērna fizisko attīstību ikdienā, lai bērns izaugtu par spēcīgu un veiklu jaunieti.

“Bērna fizisko attīstību veicina tas, ko ļaujam viņam pašam paveikt,” norāda Rimi kustības “Labākai dzīvei” eksperts Kārlis Birmanis. “Protams, vecākiem jābūt tuvumā, lai mazinātu traumu risku, taču bērnam ir jāļauj nokļūt dažādās situācijās, jo tikai tā mazais apzināsies riskus un turpmāk spēs no tiem izvairīties arī pats.”
 

Idejas rāpotājiem 
Veiklība un it sevišķi koordinācija tiek attīstīta jau kopš mazotnes. “Tiklīdz mazais sāk mācīties rāpot, padariet viņam šo procesu par izaicinājumu, salieciet dažādus šķēršļus – segas, spilvenus, kam nāksies rāpot pāri. Protams, vecākiem ir jāievēro drošības normas, bet būtiski, lai drošības ievērošana nekļūtu par attīstību ierobežojošu faktoru, kad bērnam neko neļauj darīt pašam. Ja mazulis ir uzrāpies uz nestabilas rotaļlietas, nesteidzieties viņu uzreiz “glābt” vai, gluži pretēji, nestabilo pamatu papildus kustināt. Atrodoties uz nestabilas virsmas, bērns pats to kustinās un, saprotot kustību radītās sekas, trenēs līdzsvara izjūtu,” iesaka Kārlis Birmanis. Tiesa, lai gan kritiens ir daļa no kustību apguves, sasišanās nokrītot nemāca kļūt stabilākam. Tāpēc vecākiem jābūt gataviem mazo ķert, lai pasargātu no traumām, tomēr nevajadzētu bērnu apturēt pirms kritiena vai līdzsvara zaudēšanas brīdī. Tikai tā bērns iemācīsies noturēt līdzsvaru un attīstīs koordināciju. 

Atbalstīt jebkuru aktivitāti
Pusotru līdz trīs gadus veci bērni ir ļoti aktīvi un mācās kāpt pa kāpnēm, lēkt, atraujot no zemes abas kājas, utt. Kārlis Birmanis saka – vecāku uzdevums ir to visu atbalstīt, nevis aizliegt vai izdarīt mazuļa vietā. “Ja bērns ir spējīgs saviem spēkiem uzkāpt rotaļu laukuma konstrukcijā, esiet viņam blakus un pastāstiet, kā tur uzvesties – kur turēties, kur ir droši likt kāju. Runājiet uzmundrinoši, stāstiet, ko var darīt, un izvairieties no noliegumiem “nekāp”, “nekrīti”, “nebaidies”. Ja mazais pats spēj uzkāpt, viņš ātri vien iemācīsies arī nokāpt,” iedrošina eksperts. 
Mājās mazajam, atbilstoši pieskatot, var ļaut kāpt uz dīvāniem, krēsliem, soliem, šļūkt no dīvāna ar spilvenu vai segu, lēkāt pa gultu un krist tajā, rāpties pa virvēm, spert pa bumbu, mest to un darīt citas jautras lietas. Dažādas aktivitātes varēs izmēģināt arī Tet Rīgas maratona Rimi Bērnu dienas ietvaros, kur līdztekus skriešanai bērni varēs varēs pārbaudīt savus spēkus crossfit nodarbībās, boksā, stepā, zumbā, cheerdance un taekvondo, kā arī virvju trasē “Turies!”, un, kas zina, varbūt atrast jaunu hobiju!
 

Jaunas prasmes soli pa solim 
Trīs līdz sešus gadus veci bērni labprāt mācās ko jaunu – braukt ar skrejriteni, slēpot, šļūkt no kalniņa. Jāatceras, ka arī šeit svarīgs pakāpeniskums. “Ja bērnu uzsēdinās uz skrejriteņa un stums uz priekšu cerībā, ka viņš iemācīsies stūrēt, vajadzēs vairāk laika un emociju līdz sekmīgai darbības apguvei,” atgādina Kārlis Birmanis. “Tāpēc ieteicams sākt ar pašiem pamatiem, piemēram, kā uzkāpt uz skrejriteņa un nokāpt no tā. Arī šajā procesā iespējams nokrist, taču, nonākot kritiena pozīcijā, mazais sapratīs, ka līdzsvars zūd uz sāniem, tāpēc jutīsies drošāk, pārvietojoties uz priekšu.”
 

Fizisko attīstību veicinoši vecuma posmi

    • Lokanību var sekmīgi attīstīt no 4 gadu vecuma. 
   • Veiklības attīstīšanai piemērots posms ir 7–14 gadi, kad  var trenēt koordināciju, orientēšanos telpā, ķeršanu un mešanu, līdzsvara noturēšanu un saglabāšanu pēc dinamiskām kustībām un virziena maiņas. 
    • Spēka un ātruma attīstīšana būs sekmīga, sākot ar pubertātes iestāšanos, bet arī 9–11 gadu vecumā ātrumu palīdzēs attīstīt īslaicīgas rotaļas un stafetes, kas saistītas ar skriešanu, mešanu, roku kustību un veiklību, ļaujot bērnam starp uzdevumiem atpūsties, lai mazinātu pārslodzes riskus.
    • Izturības attīstīšana rekomendējama, sākot no 16 gadu vecuma, bet to var uzlabot jau no 8–9 gadiem. Tikai jāatceras, ka šajā laikā ir grūtāk noturēt bērna uzmanību, jo ilgstoši atkārtojot vienveidīgas kustības, bērns emocionāli nogurst.