Atradināšana no knupīša

Vislabāk bērnu jau laika gaitā radināt pie tāda knupīša lietošanas ritma, ka tas tiek izmantots tikai patiešām nepieciešamības gadījumā, nevis kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Ja bērnam ir nepieciešams īpašs rituāls vai process, lai atteiktos no knupja lietošanas, visticamāk, līdz tam tas ikdienā lietots par daudz un par biežu.

Atradināšanas procesā jāievēro konsekvence un iejūtība, jāpaskaidro, kāpēc vairs nav knupja. 

Ja bērns pie knupja pārlieku pieradis, atradināšana zināmā mērā ir atkarīga no vecākiem – cik viņi ir gatavi paciesties, jo loģiski, ka mazais prasīs savu iemīļoto mantu. Atradināšanas procesā jāievēro konsekvence un iejūtība, jāpaskaidro, kāpēc vairs nav knupja. Ja atradināšanas process ir uzsākts, vecākiem jāiztur līdz galam un jābūt nepiekāpīgiem. Var izmantot pierunāšanas stratēģiju: knupi tikai mājās, bet ciemos, ejot laukā, veikalā un citās šādās vietās – nē. Var sarunāt, ka knupis tiek atdots kādam dzīvnieku mazulim, jo tam to vajag vairāk, var atdot atkritumu mašīnai vai kādam putnēnam.

Taču, ja bērnam ir tieksme sūkāt, piemēram, īkšķi, tad labāk atstāt knupi. Reizēm bērns par knupīti izrāda pastiprinātu interesi zobu augšanas laikā, kad viņam sāp smaganas.