Manam bērnam utis. Ko darīt?
Vasaras brīvlaiks veiksmīgi pārlaists. Mīļotos pēctečus varēs atkal katru darba dienu uzticēt dārziņu un pamatskolu audzinātājām. Un, protams, tam visam arī ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, ko darīt, ja pēc dažām dienām līksmas mācību un spēļu dzīves bērns sāk arvien biežāk kasīt galvu?
Nieze pakausī, deniņos un aiz ausīm var izrādīties viena no pirmajām pedikulozes (vai vienkāršāk – galvas utis) pazīmēm.
Galvas utis (Pediculus humanus capitis) ir bāli vai gaiši pelēki puscaurspīdīgi asinssūcēji parazīti. Tās ir divus līdz četrus milimetrus gari bezspārnu kukaiņi ar sešām labi attīstītām tvērējkājām, kuru galos atrodamas nelielas, bet stipras āķveida spīles, ar kurām tie spēj ļoti cieši aptvert un pieķerties matam.
Utis nav tāllēcējas kā blusas, un tās dod priekšroku uz jauniem ganību laukiem vienkārši pārrāpot. Tāpēc visbiežāk pakļauti šim insektu invāzijas riskam ir bērnudārza un sākumskolas vecuma bērni, kuri dienas gaitā bieži savā starpā veido ciešu fizisku kontaktu
Galvenokārt utis mitinās cilvēka matos, taču ja tām dod laiku
dzīrot un raženi vairoties, tās šo iespēju izmanto un var
izplatīties arī uzacīs, skropstās, un tiem, kam tāda ir, bārdā.
Galvas utis pārtiek no asinīm, caurdurot ādu ar snuķīti. Uts
barošanās laikā ādā nokļūst tās siekalas, un pēc aptuveni deviņām
līdz desmit stundām organisma pretreakcijas rezultātā sajūtama
nieze.
Galvas uts dzīves ilgums ir 20–30 dienas, un šajā laikā viena utu mātīte spēj izdēt vairāk nekā 100 oliņu (sauktas arī par gnīdām), kuras stingri piestiprina pie mata pamatnes. Tāpēc pēc oliņas attāluma no galvas ādas var noteikt, cik sen jau utis galvā ieperinājušās – ja mati mēnesī izaug par centimetru garāki, tad pamesti olu apvalciņi (tie ir caurspīdīgāki) divu centimetru augstumā liecina par problēmas sākumu jau pirms diviem mēnešiem.
Utis (pedikuloze) var piemeklēt katru cilvēku. Taču atšķirībā no blusām, tās nav nekādas tāllēcējas, un dod priekšroku uz jauniem ganību laukiem vienkārši pārrāpot. Tāpēc visbiežāk pakļauti šim insektu invāzijas riskam ir bērnudārza un sākumskolas vecuma bērni, kuri dienas gaitā bieži savā starpā veido ciešu fizisku kontaktu.
Tāpat kā infekcijas slimību gadījumos, ja konstatēta utu invāzija, saslimušos bērnus vajadzētu uz slimības laiku izolēt no bērnu grupas. Praksē tas ietver gan audzinātāju iesaisti, brīdinot vecākus par utu invāzijas gadījumu un informējot par nepieciešamajām pārbaudēm, gan vecāku veiktus ārstniecības un profilakses pasākumus.
Ja parādās aizdomas par iespējamu utu invāziju, pedikulozes pārbaudes jāveic visiem ģimenes locekļiem.
Vienkārša matu griešana problēmu neatrisinās, lai gan droši vien atvieglos galvas apstrādi ar ārstniecības līdzekļiem. Utīm patīk matu biezoknī slēpties no gaismas, taču mums nozīmīgākie to dzīves mirkļi – barošanās un oliņu dēšana – norisinās pie galvas ādas.
Ja parādās aizdomas par iespējamu utu invāziju, pedikulozes pārbaudes jāveic visiem ģimenes locekļiem. No samīļošanās ar bērnu taču neatteiksimies. Tāpat arī pārbaudē konstatējot utu esamību, ārstniecības procesu būtu vēlams iziet visai ģimenei.
Ja kādam no ģimenes locekļiem konstatētas utis, stingri ieteicams arī vismaz uz laiku atteikties no kopīgas cepuru un šaļļu lietošanas, vēlams arī atturēties no kopīgām ķiverēm un ķemmēm. Iespējami inficētos apģērbus un priekšmetus var karsēt (mazgājot temperatūrā virs 60 °C) vai ievietot uz dažām nedēļām slēgtā plastmasas maisā. Ja uz tiem būs utis, tās nomirs bada nāvē.
Tirgū ir pieejami dažādi pedikulozes ārstēšanas un profilakses līdzekļi. Daļa no tiem ir veidoti uz insekticīdu bāzes, citi darbojas mehāniski, nosmacējot nevēlamos asinssūcējus. Lai kādu jūs izvēlētos izmantot, ārstniecības procesam būtu vēlams pievērsties ar visu iespējamo rūpību un precīzi sekot ražotāja un ģimenes ārsta sniegtajām instrukcijām.
Ja utu invāzija piemeklējusi kādu jūsu ģimenē, nesatraucieties un sev nepārmetiet. Tas var gadīties katram. Tā nav nevīžības vai netīrības pazīme. Un tas pilnīgi noteikti ir risināmi.
Ņemiet vērā, ka daļa utu ārstniecības procedūras laikā var vēl nebūt izšķīlušās, tāpēc procedūru visdrīzāk būs jāatkārto pēc apmēram nedēļas. Pirmās desmit dienas pēc izšķilšanās uts pavada nimfas (jaunuļa) stadijā un nav spējīga dēt jaunas olas.
Divu sekmīgu ārstēšanas procedūru laikā utīm nevajadzētu spēt izveidot noturību pret izmantoto insekticīdu (ja izvēlaties šādu preparātu).
Arīdzan būtiski, ja utis piemeklējušas mazus bērnus – ārstniecības līdzekļiem, arī tādiem, kas risina utu jautājumu mehāniski, var būt norādīti ievērojamie bērnu vecuma ierobežojumi. Bērniem zem divu gadu vecuma būtu piemērots, piemēram, aerosols Paranit.
Un visbeidzot, ja šī kaite ir piemeklējusi kādu jūsu ģimenē, nesatraucieties un sev nepārmetiet. Tas var gadīties katram. Tā nav nevīžības vai netīrības pazīme. Un tas pilnīgi noteikti ir risināmi.
Un esiet tik labi, pabrīdiniet savu dārziņa vai skolas audzinātāju.