"Apēd vismaz pusīti" jeb Kāpēc bērnudārzniekam nav apetītes
Rūpējoties par savu bērnu labsajūtu, vecāki gādā, lai atvases vienmēr būtu kārtīgi paēdušas. Tomēr ne vienmēr vecāku vīzija par to, cik daudz bērnam būtu jāapēd, saskan ar paša bērna domām.
Cik daudz kaloriju dienas laikā bērnam būtu jāuzņem un kā saprast, vai bērnudārznieks tiešām ēd pārāk maz, – skaidro bērnu uztura speciāliste Baiba Grīnberga.
Svarīgās uzturvielas
Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērns pats jūt un zina, cik daudz
dienas laikā būtu jāapēd. Tāpat ir vecāki, kuri ir uzstājīgi un
vēlas, lai bērns katrā ēdienreizē apēstu visu, kas uzlikts uz
šķīvja. Tomēr uztura speciāliste Baiba Grīnberga skaidro, ka
lielāka nozīme ir jāpievērš tam, kādi produkti katrā no ēdienreizēm
tiek iekļauti: „Ja produkti ir kalorijām jeb uzturvielām bagāti,
pietiks ar pavisam nelielām – abu bērna kopā saliktu sauju lieluma
– porcijām 3–4 reizes dienā. Ja bērns labprāt ēd tikai augļus
un/vai dārzeņus, kas lielākoties satur ūdeni un vitamīnus, bet
kaloriju skaits ir ļoti zems, tad gan jārūpējas, lai ēdienreizes
būtu biežākas un tajās tiktu gudri iekļauti arī citi produkti –
graudaugi, piena produkti, gaļa, zivis.”
Pie sliktas apetītes noved našķošanās. Fizioloģiski – ja glikozes līmenis asinīs nekritīsies, tāda īsta bada sajūta bērnam nemaz neveidosies.
Gluži tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem pret dažiem produktiem ir
lielāka patika, pret citiem – mazāka. Turklāt garšu maņas bērniem
mēdz bieži mainīties, tāpēc nevajadzētu satraukties, ja divgadnieks
pēkšņi atteicies ēst gaļu. Būtiski – ikdienas ēdienreizēs piedāvāt
produktus ar līdzvērtīgām uzturvielām. „Svarīgi ir novērtēt bērna
pašsajūtu. Ja viņš ir aktīvs, dzīvespriecīgs, pieņemas svarā un aug
garumā, tad nevajadzētu celt trauksmi, bet gan nogaidīt un pavērot,
kā mainās bērna ēšanas paradumi. Iespējams, pēc mēneša viņš ēdīs
gaļu, bet atteiksies no augļiem. Savukārt, ja bērns jūtas miegains
visas dienas garumā, negrib iesaistīties fiziskās aktivitātēs,
šķiet, ka svarā nemaz nepieņemas un garumā nestiepjas, ir jādodas
pie speciālista un jāizvērtē viņa ēdienkarte. Arī bieža slimošana
un novājināta imunitāte var liecināt, ka uzturā trūkst
olbaltumvielu un vitamīnu,” norāda Grīnberga. Ja ilgstoši bērna
ēdienkarte būs ar nepiemēroti zemu kaloriju skaitu, mazais,
visticamāk, nepieņemsies svarā, taču nebūt ne vienmēr sāks slimot.
Uzmanība jāpievērš tam, lai ēdienkartē būtu pietiekams
olbaltumvielu, ogļhidrātu un vērtīgo taukskābju daudzums, nevis
jākoncentrējas uz noteiktu kaloriju daudzumu.
Kur pazuda apetīte?
Ir mazuļi, kuri apēd visu, ko vecāki viņiem dod, kamēr citi dienas
laikā apēd ļoti maz vai labākajā gadījumā ēdienu tikai pagaršo. Ir
arī gadījumi, kad mazulis, kurš pašos pirmajos dzīves gados bijis
labs ēdējs, nu sācis no ēdiena atteikties. Bērnam ir
pasliktinājusies apetīte, un vecāki sāk satraukties par savas
atvases veselību.
Apetīti var ietekmēt bērna pāreja citā vecumposmā, viņa garastāvoklis, emocijas un pat apkārtējie notikumi.
Uztura speciāliste Baiba Grīnberga skaidro sliktas apetītes
iespējamos iemeslus: „Jāzina, ka apetīti var ietekmēt bērna pāreja
citā vecumposmā, viņa garastāvoklis, emocijas un pat apkārtējie
notikumi. Reizēm pieaugušie kļūdaini vērtē bērna apetīti pēc
savējās – liek mazajam paredzēto ēdienu uz lieliem šķīvjiem, bet
tad raizējas, ja viņš to nevar apēst. Apetītes nebūs arī tad, ja
bērns ir mazaktīvs un nevesels. Noteikti jāņem vērā, ka pie sliktas
apetītes noved našķošanās. Fizioloģiski – ja glikozes līmenis
asinīs nekritīsies, tāda īsta bada sajūta bērnam nemaz
neveidosies.”
Bērniem, kuriem ir mazāka apetīte, ēdiens jāpiedāvā vairākkārt un
jādod izvēles iespējas starp uzturvielu ziņā līdzvērtīgiem
produktiem, piemēram, gaļa vai zivs, pupiņas vai zirņi, kartupeļu
biezputra vai lēcas. Pirms plānotās ēdienreizes bērnu jārosina
izkustēties un arī piedalīties ēdiena gatavošanas
procesā.
Uztura speciāliste Baiba Grīnberga apstiprina, ka jēdziens
„mazēdājs” nudien pastāv un ikdiena ar šādiem bērniem nebūt nav
viegla: „Vecākiem nepieciešama liela pacietība un izdoma, kā bērnam
iemānīt veselīgu, uzturvielām bagātu ēdienu. Šādos gadījumos ir
vērtīgi gatavot biezzupas, kurām pievienoti rieksti, sēklas,
kvalitatīva eļļa vai olu dzeltenumi.” Reizēm launagu var aizstāt
arī ar smūtija kokteiļiem, kam pievienoti kalorijām un
olbaltumvielām bagāti produkti, piemēram, „Piena spēks”, „BIO Lakto
Pro”, riekstu sviests.
Ieteikumi, lai arī „mazēdājs” būtu paēdis:
• kā uzkodas starp ēdienreizēm piedāvājiet riekstus
un sēklas, jo tajās ir ne tikai kalorijas, bet arī taukos šķīstošie
vitamīni un nepiesātinātās taukskābes;
• pievērsiet uzmanību, vai bērns ikdienā ar gaļu,
zivīm, olām un piena produktiem uzņem pietiekami daudz
olbaltumvielu;
• brokastis ir dienas svarīgākā maltīte, un, lai
bērnam būtu enerģija, ir būtiski šajā ēdienreizē apēst ko
uzturvielām vērtīgu. Tā var būt pilngraudu putra vai kāds spēcinošs
muslis ar pienu vai jogurtu;
• ja bērns ēd mazas porcijas, tām palieliniet
kaloriju daudzumu, pievienojot tējkaroti kaņepju vai kvalitatīvas
linsēklu eļļas.
Vērtīgi padomi!
• Ēdienreižu starplaikos izvairieties no pārmērīgi
daudz sulu došanas bērnam. Tā radīs sāta sajūtu, un mazulis nākamās
maltītes laikā var atteikties ēst.
• Plānojiet kopīgas ģimenes maltītes vismaz reizi
dienā. Tā bērns iemācīsies ne tikai galda kultūru, bet arī redzēs,
ko ēd vecāki.
• Ļaujiet bērnam izvēlēties un pirms kāda ēdiena
pagatavošanas varat pajautāt, vai sautējumam pievienosim pupiņas
vai zirņus. Bērni jutīs, ka arī viņu viedoklis ir svarīgs.
• Lai vairāk koncentrētos uz ēdiena garšu un apēsto
daudzumu, izvairieties no televīzijas skatīšanās vai viedierīču
izmantošanas maltītes laikā.
• Trīs lielo ēdienreižu vietā bērnam var piedāvāt
vairākas veselīgas, bet mazāk apjomīgas ēdienreizes.
• Iesaistiet bērnus maltītes sagatavošanā. Tā var
būt, piemēram, augļu un dārzeņu nomazgāšana vai galda uzklāšana.
Bērns jutīsies novērtēts, un tas, iespējams, raisīs lielāku vēlmi
pašam baudīt maltīti.
• Turiet neveselīgos našķus ārpus bērna redzesloka.
Ja mazais saldumus neredzēs, viņš tos arī neprasīs.
• Ļaujiet bērnam pašam uzlikt ēdienu uz sava šķīvja.
Tas iemācīs apzināties savas sajūtas un spējas, cik daudz gribas
apēst.