Pētījums: Labāki lasītprasmes rezulāti bērniem, kuri sākuši to apgūt 3 - 4 gadu vecumā

Tāpat pētījumos vērojama tendence, ka lielākā ietekme uz skolēnu lasītprasmes sasniegumiem ir kopīgai grāmatu lasīšanai pirmsskolas vecumā, kas ir vistiešākā lasīšanu veicinošā aktivitāte, ziņo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. 

Pētījumi parāda, ka ģimenei ir ļoti liela ietekme uz skolēnu sniegumiem, tai skaitā uz lasītprasmi. Ģimenes ietekme ietver tādus faktorus kā ģimenes materiālo stāvokli, vecāku izglītību, attieksmi pret izglītību un kultūru, lietotās valodas bagātību, brīvā laika pavadīšanas paradumus, bērniem veltīto laiku. Īpaša nozīme bērna lasītprasmes attīstīšanā ir vecāku lasītprasmi veicinošajām darbībām – lasīšana priekšā, dziedāšana, sarunas ar bērnu par lasīto, kopīgas spēles u.c.

Īpaša nozīme bērna lasītprasmes attīstīšanā ir vecāku lasītprasmi veicinošajām darbībām – lasīšana priekšā, dziedāšana, sarunas ar bērnu par lasīto, kopīgas spēles u.c.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošie pētnieki Andrejs Geske un Antra Ozola savā zinātniskajā darbā norāda, ka fakts, ka vecākiem ir augstākā izglītība, nozīmē tādas lasītprasmi veicinošas darbības kā, piemēram, runāšana ar plašāku vārdu krājumu, runāšana par plašāku tēmu loku, bērna motivēšana labai lasītprasmei un citas. 

Pētījums rāda, ka zemāki sasniegumi lasītprasmē ir skolēniem, kurus vecāki sāka mācīt lasīt 5 gadu vecumā. Vēl ievērojamākas atšķirības ir skolēniem, kurus vecāki sāka mācīt tikai 6 vai 7 gadu vecumā, un to īpatsvars sasniedz 10%. Augstāki sasniegumi ir skolēniem, kuru vecāki uzskata, ka galvenais atbildīgais par lasītprasmi ir vecāki vai pats bērns, nevis tikai izglītības iestāde.

Pētījums rāda, ka zemāki sasniegumi lasītprasmē ir skolēniem, kurus vecāki sāka mācīt lasīt 5 gadu vecumā.

Jāatzīmē, ka Latvijā tikai 60% vecāku bieži lasījuši priekšā saviem pirmsskolas vecuma bērniem, tikai 43% bieži dziedājuši dziesmas un bieži stāstījuši stāstus. Arī stāstu stāstīšana pirmsskolas vecumā ir nozīmīga aktivitāte, kas paaugstina bērnu lasītprasmi skolas vecumā. Tomēr pētījuma dati parāda, ka kopējai grāmatu lasīšanai pirmsskolas vecumā ir lielāka ietekme uz vēlāko lasītprasmi nekā stāstu stāstīšanai, kas noteikti ietver tradicionāli stāstītās vakara pasaciņas.

Vecāku lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm pirmsskolas vecumā ir reāls ieguldījums 4. klases skolēnu lasītprasmē. Tāpat nav iespējams izdalīt vienu aktivitāti, kura būtu noteicoša bērnu lasītprasmes veicināšanā. Kopumā vecāki, kuri vairāk realizē kādu no aktivitātēm, vairāk arī iesaistās citās darbībās. Aplūkojot skolēnu sasniegumu izmaiņas no 2006. gada līdz 2016. gadam, tieši vecāku lasītprasmes veicināšanas aktivitātīšu pieaugumam ir vislielākā nozīme skolēnu lasītprasmes izaugsmē. Un arī šeit jāatzīmē, ka svarīgs ir visu vecāku veikto lasītprasmes veicināšanas aktivitāšu kopīgs ieguldījums.

Latvijas dalība pētījumā IEA PIRLS notiek ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.