Bērnudārzs bez saldumiem. Kā tas ir iespējams?

„Aptaukošanās kļuvusi par strauji progresējošu sabiedrības problēmu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. It īpaši pēdējos 20 gados strauji pieaudzis bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās, kas medicīniski tiek dēvēta par adipozitāti,” skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande. „Jau sen aiz muguras ir laiki, kad aptaukošanās problēma kā Latvijai tāls „bubulis” raudzījās mums pretim no TV ekrāniem, ļaujot domāt, ka Rietumu kultūras fast food un citas „vērtības” smagi gulst tikai uz aizokeāna valstu pleciem.”

Pārmērīga cukura daudzuma ēdienkartē sekas
Apēstā cukura daudzums ir viens no liekā svara veicinātājiem. Ja grupiņā mācās 20 bērni un katrs atnes kūku vai saldumu tūtu uz savu vārda un dzimšanas dienu, tad 40 dienas gadā bērns apēd saldumus, bez kuriem varēja iztikt. Diemžēl pastāv liela iespēja, ka, pat izslēdzot visus bērnudārza ballītēs apēstos saldumus, vairums mazuļu ikdienā vienalga patērē daudz vairāk saldumu, nekā būtu rekomendējams.

Ja grupiņā mācās 20 bērni un katrs atnes kūku vai saldumu tūtu uz savu vārda un dzimšanas dienu, tad 40 dienas gadā bērns apēd saldumus, bez kuriem varēja iztikt. 

Sekas pārmērīgam cukura daudzumam ēdienkartē var būt hiperaktivitāte, grūtības vakarā iemigt, liekais svars un citas veselības problēmas. Slimību profilakses un kontroles centra 2016. gadā veiktais Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā liecina, ka piektai daļai bērnu ir liekais svars vai aptaukošanās un jau pirmklasnieku vecumā 13 % bērnu ir liekā ķermeņa masa [1]. Bērni ar lieko svaru visbiežāk kļūst par pieaugušajiem ar lieko svaru.

Cik cukura bērns dienas laikā drīkst apēst?
Pasaules Veselības organizācijas jaunākās rekomendācijas iesaka samazināt cukura daudzumu ikdienā: ieteicamajai normai no kopējās dienas laikā uzņemtās enerģijas vajadzētu būt ne lielākai par 5 % (iepriekš tā bija 10 %). Praksē tas nozīmē, ka bērnudārznieks dienā drīkstētu apēst tikai trīs tējkarotes cukura, ieskaitot to, kas pievienots tējai vai putrai. Jāatzīmē, ka šīs trīs tējkarotes dienā var sasniegt, pat neēdot konfektes, – ikdienas produktos ir daudz vairāk cukura, nekā mēs iedomājamies. Apēdot 220 mililitrus jogurta un 100 gramus saldējuma, kā arī izdzerot glāzi vīnogu sulas, ir uzņemtas jau 5–6 tējkarotes cukura [2]. Savukārt puslitrs saldinātas ledustējas satur pat 7–9 tējkarotes cukura. Tiesa, lai ikdienā ēstu patiešām veselīgi, jāpatur prātā ne tikai cukura normas, bet arī daudzi citi nosacījumi, piemēram, jāēd vairāk augļu un dārzeņu, jāseko līdzi, lai nenotiek našķošanās starp ēdienreizēm u. c. 

Situācija bērnudārzos 
„Latvijā izglītības iestādēm ir ļoti striktas prasības attiecībā uz bērnu uzturu un uzturvērtībām. Mēs visi esam par veselīgu uzturu, tomēr esmu arī par to, lai šis jautājums tiktu skatīts ne tikai uzturvērtību, bet arī domāšanas līmenī. Lai mainītu domāšanu, viena no lietām, ko savos bērnudārzos praktizējam jau septiņus gadus, – esam sevi pasludinājuši par bērnudārzu bez saldumiem. Šo ideju pārņēmām no Norvēģijas bērnudārza,” pieredzē dalās privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. Bērnudārzs bez saldumiem nozīmē, ka svētku reizēs saldumi uz dārziņu netiek nesti, tie nav iekļauti arī Ziemassvētku paciņās. „Galvenais notikums bērna jubilejā taču nav svētku galds, bet gan jubilāra godināšana un kopā būšana. Mums ir jubilāra lāde, kas stāv grupiņā, un jubilāram tajā vienmēr ir kronis un apmetnis, un uz pusdienu galda ir īpašs paliktnis. Tāpat ir jubilāra krēsls, un par godu jubilāram tiek rīkota kāda rotaļa. Ja svētki ir skolotājām, arī viņas tiek godinātas šādā pašā veidā – ar kroni un apmetni. Bērni ļoti, ļoti priecājas! Es domāju, ka tas tiešām ir daudz vairāk par izdalītu konfekti,” uzskata Daina Kājiņa.

Piektajai daļai bērnu Latvijā ir liekais svars vai aptaukošanās, un jau pirmklasnieku vecumā 13 % bērnu ir liekā ķermeņa masa. Bērni ar lieko svaru visbiežāk kļūst par pieaugušajiem ar lieko svaru.

Par noteikumiem, kas attiecas uz bērnudārzu bez saldumiem, vecākiem tiek atgādināts katru gadu rudens sapulcē, un bērnudārza vadītāja teic, ka līdz šim neviens no vecākiem ar pretenzijām pie viņas nav vērsies. Gluži pretēji: ir vecāki, kas šo bērnudārzu izvēlējušies tieši bezsaldumu filozofijas dēļ.

Dzimšanas diena bez saldumiem? Ko saka bērni?
„Ja vecāki bērna jubilejā vēlas nest ēdienu, tad var nest, piemēram, augļus. Ir vecāki, kas gardumu vietā sarūpē iespēju visai grupiņai aiziet uz kādu muzeju. Muzejs tiek brīdināts, ka šeit būs jubilārs, un tad parasti pret visu grupiņu izturas īpaši – laiž pa priekšu, sēdina īpašās vietās, jubilārs tiek cildināts, un bērni jūtas fantastiski. Citi vecāki noorganizē kādu ekskursiju vai animatoru. Caur šo prizmu bērniem var lieliski ierādīt, ka jubilejas var atzīmēt citādi, un redzu, ka bērniem šāda nostāja nesagādā ne mazākās problēmas – saldumus svētkos viņi pat neprasa,” stāsta „CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. 
Smaidot viņa teic, ka dažkārt bērni paši apzinīgi uzmanot, lai šis noteikums par bērnudārzu bez saldumiem būtu ievērots: „Piemēram, reiz grupiņā tika veikts krāsu eksperiments ar „Skittles” konfektēm. Kāds no bērniem teica, ka ļoti gribētu tās konfektes apēst, savukārt otrs atgādināja, ka šis taču ir bērnudārzs bez saldumiem.”

Bērnu dzimšanas dienas veselīgu uzkodu idejas
„Bērni ēd ar acīm, tāpēc, ja padarīsi veselīgo našķi atraktīvu un pievilcīgu, tā noteikti būs laba motivācija ja ne to apēst, tad vismaz pagaršot. Pat visvienkāršākais ābols var kļūt par elegantu uzkodu, ja to attiecīgi „sapucē”!” domā uztura speciāliste Guna Bīlande. Viņas meita par godu savai jubilejai mācību iestādē visiem draugiem pagatavojusi augļu smūtijus – prieks par notikumu bijis liels!

Laužot mītus, ka veselīgs ēdiens ir garlaicīgs, šeit dažas alternatīvas tik ierastajām šokolādes konfekšu tūtām un kūkām:
• augļu irbulīši (vīnogu tārpiņi uz irbulīša vai vienkārši augļu mikss u. c.);
• smūtiji (variācijas ir visdažādākās, piemēram, banāns, zemenes, apelsīns un rīsu piens; jāgatavo pirms pasniegšanas);
• dārzeņu stienīši ar humusu vai jogurta mērci;
• krāsnī cepts ābols ar ogu mērci un jogurtu;
• žāvēto augļu un riekstu trifeles (piemērs receptei: dateles, kaltētas dzērvenes, mandeles, ķirbju sēklas un kakao);
• mājās gatavoti dārzeņu čipsi (piemēram, biete, pastinaks, saldais kartupelis);
• augļu, ogu pastilas, bišu maizes pastilas (pastilas var iegādāties veikalā vai pagatavot paši, tikai vajadzēs vairāk laika: sablendē augļus un ogas, nedaudz izkarsē, lai reducētu mitrumu, izklāj uz plāts un izkaltē krāsnī. No gatavās masas var spiest dažāda veida formiņas vai satīt rullīšus);
• mājās gatavoti pilngraudu auzu cepumi ar āboliem un rozīnēm;
• pašu gatavotas popkorna turziņas;
• „sapucēti” augļi (ābolu nindzjas, banānu rūķi u. c.);
• žāvēto ābolu un rozīņu krelles.

Atsauces:
1. https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/B%C4%93rnu%20antropometrisko%20parametru%20p%C4%93t%C4%ABjums/bernu_antropom_parametru_petijums_2015_2016.pdf
2. http://www.mammamuntetiem.lv/articles/43298/cik-daudz-cukura-dienas-laika-drikst-apest-katrs-gimenes-loceklis/