Kāpēc bērni trīs gadu vecumā vēl nerunā? Logopēdes skaidrojums + praktiski ieteikumi

Mazā bērna valoda attīstās no pirmās dzīves dienas, sākot ar zīšanu. Caur visām maņām -  redzi, dzirdi, garšu, smaržu, tausti bērns uztver apkārtējo pasauli, uztver skaņas, vibrācijas, sajūtas, balss intonāciju. Emocionālais kontakts ar aprūpētāju – māmiņas mīmika, balss rada pozitīvu runas attīstības vidi. Ar bērnu ir jārunā jau kopš dzimšanas.

Divos, trijos mēnešos mazulis sāk gugināt. Piecos, sešos mēnešos sāk jau lalināt, bet 7 – 7,5  mēnesī mazais sāk saprast, ka tas, kurš gugina ir viņš pats. Mazais sevi sāk dzirdēt. Bērnam ar dzirdes traucējumiem 7-7,5 mēnešu vecumā lalināšana izzūd, jo viņš nedzird savu balsi. 

Lai gan mūsdienās dzirdi zīdaiņiem pārbauda jau dzemdību namos, ir ļoti daudz vecāku, kuri NEZINA, KA VIŅA BĒRNS NEDZIRD. Bērns ir veiksmīgi adaptējies un valodu nolasa no aprūpētāju lūpām. Tādēļ ļoti jāpievērš uzmanība mazā bērna valodai no 7 – 7,5 mēnešiem, bērna dzirdei.
 

Kā attīstīt bērna valodu zīdaiņa vecumā?

Pirmajās dzīves dienās svarīgs vecāku siltums, pieskārieni, maigums un labsajūta, mammas un tēta emocionālās sarunas ar mazo. Vēlāk, kad mazajam parādās jau citas intereses bez ēšanas un gulēšanas, pēc iespējas vairāk bērnam vajadzētu dot aptaustīt ar pirkstiņiem grabuļus, čaukstošās grāmatiņas, bumbiņas un citas piemērotas mantiņas – bērns izjutīs formu, apjomu, materiālu. “Ar bērnu runājiet par visu – par krāsu, par garšu par formu, KĀ AR PIEAUGUŠU CILVĒKU. Lai bērns dzird jūsu emocijas, balss tembru un intonāciju. ĻAUJIET bērnam likt mantiņas mutē. Veidojiet emocionāli labvēlīgu vidi,” stāsta speciāliste. 
Viena no biežāk pieļautajām kļūdām - vecāki sāk atkārtot bērna valodu un neļauj aiztikt daudzas lietas, jo paliks rokas netīras, neļauj rāpot, jo paliek drēbes netīras utt. 

Mēdies kopā ar bērnu spoguļa priekšā – pacel uzacis, atver muti, parādi mēli, aizver  acis, piepūt vaigus, taisi bučas. Un vēl... noliec spoguli tā, lai bērns sevi var ieraudzīt un sevi iepazīt. 

Svarīgi ar bērnu runāt normāli

Speciāliste norāda, ka ļoti, ļoti svarīgi nerunāt bērna valodā. “Bērnam ir jādzird PAREIZS RUNAS PARAUGS. Runājiet normāli, izvairieties no pamazināmajām formām – bumbiņas, sunīši u.c.  Ļaujiet bērnam darboties ar pirkstiem. Pirksti, roku darbība attīsta bērna valodu.”

Ejot pastaigā ar ratiem, izcel bērnu no tiem un pieliec viņa roku pie koka stumbra. Viņam ir tikai seši mēneši? Tev liekas, ka viņš vēl ir mazs? Pamēģini! Redzēsi, cik mazajam ir liela interese!

• Tas ir koks! Tā ir koka miza! Tas ir kastaņkoks. Kastaņkokā aug kastaņi.
• Ejiet pie krūma.
• Krūmam ir daudz lapu. Iedod bērnam vienu lapu rokās, lai satausta lapai dzīslas. Satausta lapas robotās maliņas, tās formu. Paņemiet dažādu koku lapas.
• Uzpūta vējš! Vējš pūš šššššššššššššš.  Iepūt bērna austiņā šo skaņu šššššš. Tā pūš vējš.
• Ārā snieg! Sniegs ir balts. Iedod bērnam rokās sniegu. Sniegs ir auksts.
• Tā ir jūra. Jūrā peld kuģis!Tu, tū – tū.
• Šņāc viļņi. (šššššššš).
• Aizbrauca motocikls, aizbrauca mašīna, aizbrauca betona maisītājs.
• Aizskrēja cilvēks.
• Sāka līt lietus!

Lai gan mūsdienās dzirdi zīdaiņiem pārbauda jau dzemdību namos, ir ļoti daudz vecāku, kuri nezina, ka viņa bērns nedzird.

Lai mazā bērna runa attīstītos veiksmīgi, vecākiem no pirmās dienas ar bērnu ir skaidri jārunā, normālā balsī jākomentē jaunā pasaule, kurā viņš ir ieradies. Tādā veidā bērnam iemācīsi ļoti daudz vārdus. Parādīsi emocijas ar savu runas tembru un ritmu.

Svarīgi! Vedot bērnu ārā, neturi viņu aizsegtā ratu kulbā. Ļauj redzēt pasauli, atdarini dabā dzirdamās skaņas, izziniet pasauli kopā!  
 

• Kā saka pīle? Pēk, pēk.
• Kā zivtiņa saka? (plātiet muti).
• Kā rēja suns? Vau, vau!
• Kā šalc jūra? ( ššššššššš)
• Kā saka vārna? (krā, krā)
• Kā stārķis spārnus plivina? ( parādiet, kā plivina).
• Tā ir lampa, lampa deg.
• Tā ir grāmata, grāmatu var lasīt.
• Tas ir ābols. Ābols ir garšīgs. Ābols ir apaļš.

Tieši šis posms no tikko dzimuša bērniņa līdz diviem gadiem ir vissvarīgākais runas attīstībā. Mēs veidojam pamatus bērna valodai.

Liela problēma ir tā, ka vecāki ar bērniem pietiekoši daudz nerunā pirmajos divos dzīves gados. Pirmajā gadā vecāki veic aprūpētāja funkciju – nomaina autiņbiksītes, pabaro. Vecāki domā, ka pirmajā dzīves gadā bērns tāpat neko nesaprot. Jāteic, ka šī ir viena no lielākajām kļūdām. Bērns ir jāpaņem uz rokām un jārāda, jāstāsta.
 

Bērna vecumposms no diviem līdz trīs gadiem

Problēma – joprojām nerunā, bērna runu saprot tikai aprūpētāji. Trijos gados bērnam būtu jāzina apmēram 300 vārdu. Reālā situācija ir tāda, ka bērnam ir izpalikusi komunikācija ar aprūpētājiem, viņš runā savā valodā, krietni atpaliek no vienaudžiem. Bērns paliek dusmīgs un agresīvs, jo ar valodu nespēj izteikties. Vecāku pieļautās kļūdas ir iepriekš minētās plus klāt nāk animācijas filmas. Nereti tieši vecāki ir tie, kuri ļoti daudz bērniem ļauj skatīties virtuālās vides saturu. Bērns joprojām runā maz.

Ieteikums! LŪDZU ŅEM NOST ZILOS EKRĀNUS! Tā vietā piedāvā skaistas bilžu grāmatas, lasi bērnam pasakas, stāstus, dziediet dziesmas, skaitiet skaitāmpantus ar plaukšķināšanu, mētājiet bumbu! 

Tipiskās kļūdas

Bērniem ļoti ilgi dod sasmalcinātu ēdienu. Ja bērnam mutē ir zobi, dārzeņus var dot bērnam nesmalcinātus, jo tādā veidā attīstās mazajam bērnam artikulācijas aparāts. Viņš košļā, mācās norīt, mācās spļaut ēdienu no mutes ārā, ja negaršo, parāda ar mīmikām, vai ir garšīgs vai nav, mācās padzerties no krūzītes. 

Ilgu laiku mazais bērns lieto knupīti un kaut ko mēģina runāt ar knupi mutē. Atradini no knupīša. Knupis veicina nepareizu sakodienu un sarunas ar knupi mutē veido nepareizu valodu.

Aprūpētāja runas ritms. Nerunā pārāk ātri, runā normāli, lai mazais bērns var saprast, ko tu jautā. Un sagaidi viņa reakciju uz atbildi, ko un kā bērns atbild. Neatbildi viņa vietā.

Logopēdijā viens no biežākajiem skaņu izrunas traucējumiem ir starpzobu izruna jeb tautā sauktā šļupstēšana. Lai šo skaņu izrunas traucējumu nepieļautu vai novērstu, tad ļauj bērnam pūst ziepju burbuļus, laizīt šķīvi, laizīt saldējumu, nosmērē lūpas ar šokolādi – ļauj tās laizīt, māci svilpot, taisīt no mēles trubiņu, pūst stabulītes, svilpītes, caur salmiņu pūst, šie visi vingrinājumi sagatavos mēli pareizai skaņas S, Z, C, DZ artikulācijai. 

Padoms! Mēdies kopā ar bērnu spoguļa priekšā – pacel uzacis, atver muti, parādi mēli, aizver  acis, piepūt vaigus, taisi bučas. Un vēl... noliec spoguli tā, lai bērns sevi var ieraudzīt un sevi iepazīt. 

Autore: Baiba Strause, sertificēta logopēde, privātprakses “Logopēdijas centrs” dibinātāja, strādā Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā, kā arī “Logopēdijas privātpraksē”. Publicējusi logopēdiskos vingrinājumus (teorētisko daļu) bērnu žurnālā “Ezītis”.