Bērniem, kuriem nelasa priekšā, ir "miljons vārdu plaisa", kas ietekmē viņu nākotnes iespējas

"Miljons vārdu plaisa" - šādi apzīmētas atšķirība starp šīm divām bērnu grupām. Tā kā dzirdēto vārdu apjoms ir ļoti liels, tad tas varētu ietekmēt arī to, kā šie bērni nākotnē apgūst lasītprasmi, un cik plašs ir viņu vārdu krājums un spēja izteikties, uzskata pētījuma autore, profesore Džesika Logana. Pētījums publicēts žurnālā "Journal of Developmental and Behavioral Pediatrics". 

Tie bērni, kuriem vecāki izlasīja priekšā vienu grāmatiņu dienā, kopumā dzirdēja 290 000 vārdus vairāk nekā tie, kuriem nelasīja priekšā nemaz. 

Bērni, kuru vārdu krājums ir lielāks, vieglāk iemācās lasīt un labāk atpazīst vārdu grafisko attēlu. Attiecīgi arī skolas gaitu uzsākšana viņiem notiek vieglāk. 

Logana pastāstīja, ka ideja par šo pētījumu radusies viņas iepriekšējā pētījuma iespaidā, kurā atklāts, ka apmēram vienai ceturtajai daļai bērnu nekad nav lasīts priekš, bet otrai ceturtajai daļai lasīts priekšā ir reti, tas ir, vienu vai divas reizes nedēļā.
 

Bērni, kuru vārdu krājums ir lielāks, vieglāk iemācās lasīt un labāk atpazīst vārdu grafisko attēlu. Attiecīgi arī skolas gaitu uzsākšana viņiem notiek vieglāk. 

Sadarbojoties ar Kolumba Metropolitēna bibliotēku, tika identificētas 100 visvairāk lasītākās bērnu grāmatas, izdalot divas mērķauditorijas - zīdaiņus un ļoti mazus bērnus, kuriem vecāki lasa priekšā no cieto vāku grāmatām, un pirmsskolas vecuma bērnus, kas lasīšanai izvēlas bilžu grāmatas.  
Logana un viņas kolēģi pēc nejaušības principa izvēlējās 30 grāmatas no abiem sarakstiem un saskaitīja, cik vārdu kopā bija katrā grāmatu kopā. Viņi atklāja, ka cieto vāku grāmatās bija vidēji 140 vārdi, savukārt bilžu grāmatās bija vidēji 228 vārdi.

Balstoties uz šiem datiem, pētnieki aprēķināja, cik vārdus bērns dzirdēs no dzimšanas brīža līdz viņa 5. dzimšanas dienai.  Viņi pieņēma, ka pirmajos divos dzīves gados bērniem priekšā lasīs cieto vāku grāmatas, bet pēc 3. dzimšanas dienas izvēlēsies bilžu grāmatas.  Savukārt tie vecāki, kas atzina, ka priekšā saviem bērniem nelasa, izlasīs katru otro mēnesi pa vienai grāmatai. 

Aprēķini parādīja, ka bērni, kuriem priekšā nelasīja, līdz 5 gadu vecumam bija dzirdējuši 4662 vārdus. Tie, kuriem lasīja priekšā 1-2 reizes nedēļā - 63 570 vārdus. 3 - 5 reizes nedēļā - 169 520 vārdus, bet tie, kuriem lasīja priekšā katru dienu - 296 660 vārdus. Tie bērni, kuriem paveicās, un kas dienā izpētīja un izlasīja piecas bērnu grāmatiņas, bija dzirdējuši 1 483 300 vārdus līdz savai 5. dzimšanas dienai.

“Dzirdēto vārdu skaita atšķirība ir pārsteidzoša. Tie ir vairāk nekā miljons vārdu, ko dzird bērni, kas audzināti lasošā vidē. Pretstatā viņiem ir bērni, kuriem nekad netika lasīts priekšā,” norāda Logana.

Šajā pētījumā apskatītā "vārdu plaisa" nav vienīgais veids, ar kuru saskaras bērni no lasošās un nelasošās vides.

Pretrunīgi vērtētais 1992. gada pētījums atklāja, ka nabadzīgā vidē augošie bērni līdz 3 gadu vecumam sarunās dzird apmēram par 30 miljoniem vārdu mazāk nekā bērni no priviliģētākas un turīgākas vides. “Šeit nav runa par ikdienas komunikāciju. Vārdi, ko bērni dzird grāmatās, būs daudz sarežģītāki un grūtāki, nekā tie vārdi, kas tiek izmantoti mājās sarunājoties par ikdienas tēmām,” norāda pētniece. 

Piemēram, bērnu grāmatas tēma var būt par Antarktīdas pingvīniem. Attiecīgi bērns apgūst terminus un vārdus, kurus citādi nekad neuzzinātu. Tēmas, kas apskatītas grāmatās, mudina bērnus un vecākus sarunāties vēl vairāk, un attiecīgi komunikācija starp bērnu un pieaugušo vēl vairāk palielina svešvārdu un jaunvārdu krājumu, kurus bērni dzird un apgūst, tālāk vēl vairāk ļaujot paplašināt redzes loku un zināšanu apjomu.