Apavi bērnudārzniekam. Kādus izvēlēties iekštelpām?

Visbiežāk par apavu izvēli runā pavisam mazu bērnu kontekstā – kādiem jābūt pirmajiem apaviem, kādiem tiem jābūt, kad mazais sāk staigāt. Taču tikpat svarīga ir apavu izvēle bērnudārzniekam, jo bērna stāja turpina veidoties un pēdas muskuļi – attīstīties. 

Piemērotākie apavi telpām – sandales

Bērnam, apmeklējot pirmsskolas izglītības iestādi, iekštelpām vispiemērotākie apavi ir sandales. Ir vecāki, kuri bērnam izvēlas botes, bet tās būtu izmantojamas tikai sporta nodarbībās. 

Vēl viena no biežākajām izvēlēm ir “krokši” (crocs), taču par spīti šo apavu popularitātei tas nav labākais variants, jo kāja tajos nejūtas pietiekami stabili. Šie apavi ir ļoti mīksti un diezgan plati, tāpēc nereti kāja var izslīdēt uz ārpusi vai iekšpusi, un bērns tos var “pazaudēt” vai pakrītot savainoties. “Krokši” vairāk domāti baseina apmeklējumam vai staigāšanai pa dārzu, nevis iekštelpām. Bieži redzēts, ka meitenēm vecāki izvēlas laiviņas. Jāpiekrīt, ka šie apavi ir skaisti, īpaši kopā ar piemērotu kleitu.

Bet pārsvarā laiviņas ir šauras un seklas, ar ļoti plānu zoli, līdz ar to izraisa nogurumu pēdas muskuļos un veicina plakanās pēdas attīstību, jo nenodrošina galvenās pēdas pamatfunkcijas – radīt stabilitāti gaitas balsta fāzē, atvieglot visus trīs pārvēlienus pār pēdu soļa speršanas brīdī un labu pirkstgala atspērienu.

Apavu konstrukcija

Izvēloties iekštelpu apavus bērnam: 

• jāņem vērā zoles cietība. Tai jābūt pietiekami elastīgai – ne par mīkstu, ne par cietu –, tomēr daļēji stingrai vai puscietai, kas iešanu atvieglo, nevis apgrūtina;
• zoles materiālam jābūt ar nelielu reljefu un neslīdošam, lai veidotos laba saķere ar gludu iekštelpu grīdu;

• labāk, ja purngals un papēdis ir slēgts. Slēgts purngals pasargā kāju pirkstus no atsišanas pret mēbelēm vai citiem cietiem priekšmetiem. Vislabāk ieteicams izvēlēties apavus ar platu un augstu purngalu, kurā ir pietiekami daudz vietas, lai bērna pirksti nebūtu saspiesti kopā;
• ieteicams izvēlēties apavus, kam ir sānu kapes. Tās neļauj papēdim novirzīties uz sāniem no apakšējās ekstremitātes gareniskās jeb biomehāniskās ass, citiem vārdiem sakot, kāja pēdas locītavā nenošķiebjas. Ja apavu kape nav dziļa un stingra, nošķiebšanās biežāk notiek uz iekšpusi, īpaši bērniem ar x veida kāju formu. Tā veselam bērnam ir pieļaujama līdz 5–7 gadu vecumam. Apavu virspusei vēlams elpojošs materiāls un augstums līdz potītēm, taču tā, lai neierobežotu kustības pēdas locītavā;
• iekšzoles spilventiņš apava iekšmalā nav obligāts. Ražotāji reizēm izveido nelielu nošūtu pusmēness formas reljefu, kas nepilda supinatora funkciju, bet piesaista pircēju uzmanību, jo it kā kalpo plakanās pēdas profilaksei. Īstenībā 3–4 gadu vecumā bērniem ir fizioloģiska plakanā pēda, kas vairāk prasa staigāšanu pa dažāda reljefa virsmām nekā funkciju ierobežojošus apavus.

Nebūtu vēlams taupības nolūkā izvēlēties izmēru liekākus apavus, jo, visticamāk, papēdis no apava kapes cilāsies ārā un tiks noberzts, purngals būs tukšs un ejot locīsies uz augšu.

Labāk zeķēs nekā sliktos apavos

Ja nav izvēlēti piemēroti iekštelpu apavi, labāk staigāt zeķes nekā sliktos apavos. Vecāki pārsvarā ir ļoti labi informēti par apavu kvalitātes rādītājiem, bet reizēm laika vai naudas taupības nolūkā pērk apavus internetā bez pielaikošanas, un tad izrādās, ka tie ir par cietu vai šauru. 

Visiem zināms, ka ādas apavi ir labāki par sintētiskajiem, jo dabīgais materiāls labāk piekļaujas kājas formai nekā mākslīgais un nesviedrē ādu. No pirkstu deformācijām var izvairīties, valkājot bērna pēdai atbilstoša platuma un garuma apavus. Ieaugušais nags attīstās no infekcijas pievienošanās nepareizi nogrieztam īkšķa nadziņam vai retāk – ja ir izteikti ieliekta naga forma, kas var traumēt apkārt esošos mīkstos audus. Apaviem ir nevis jāierobežo, bet jāveicina un jāstimulē pareizas gaitas un pēdas attīstība. 

Bērni parasti nesūdzas par sāpēm pēdās, bet, ja tādas ir parādījušās, vēlams vērsties pie bērnu ortopēda vai ģimenes ārsta, lai izvērtētu to rašanās iemeslu un savlaicīgi to novērstu.

Nebūtu vēlams taupības nolūkā izvēlēties izmēru liekākus apavus, jo, visticamāk, papēdis no apava kapes cilāsies ārā un tiks noberzts, purngals būs tukšs un ejot locīsies uz augšu. Ja apavi ir par lielu, lai spertu soli, kāja būs vairāk jāizceļ uz augšu priekšā ar saliektu celi, lai nepakluptu. Tāpat nevajadzētu vilkt vecāko brāļu un māsu līdz galam nenovalkātos apavus. Tas nav higiēniski. Nošķiebti un deformējušies, pieņēmuši iepriekšējā valkātāja kājas formu, tie otram vairs nepielāgosies kā jauni apavi un nederēs citam valkātājam, kā arī var veicināt patoloģiskas stājas un gaitas veidošanos. 

Apaviem jābūt funkcionāliem

Vecāku biežāk pieļautā kļūda, izvēloties iekštelpu apavus bērnam, ir, ka tie pārsvarā tiek novērtēti vizuāli, nevis funkcionāli. Tātad pēc krāsas un gaismiņām, nevis zoles amortizācijas, slīdamības un materiāla kvalitātes. Nevajadzētu pirkt apavus bez pielaikošanas. Tas pieļaujams tikai pašiem mazākajiem valkātājiem, kas vēl patstāvīgi nestaigā. Viņiem var mājās uz kartona apvilkt pēdas kontūru, izgriezt to un tad veikalā šo paraugu brīvi ievietot izvēlētajos apavos, lai paliktu vēl brīva vieta 5–10 milimetrus. 

Nedaudz lielāki – ar pielaidi 15 milimetri – jāpērk ziemas apavi, lai tajos vienmēr varētu ievilkt siltāku un biezāku zeķi un pirksti nebūtu saspiesti. Tuvojoties aukstam un slapjam laikam, kāja ātri atdziest gumijas zābakos, un tos nevajag vilkt, kad āra temperatūra tuvojas nullei. Katram bērnam savu reizi patīk iebrist peļķē, bet pēc tam, ja apavus savlaicīgi nenovelk un ārā ir 5 grādi, var ātri saaukstēties.

SVARĪGI! 

Laikojot jaunus apavus, uzvelc tos bērnam un, kad mazais piecelsies kājās, uzspiežot uz purngala, pārbaudi, vai apavi ir pietiekami gari. Pareizi pielāgotai kurpei jābūt par sešiem līdz 10 milimetriem garākai nekā pēda, lai staigājot pirkstiem būtu vieta.

Ieteicams staigāt ar basām kājām pa dažāda reljefa  virsmām, lai stimulētu pēdu neirosensoro un vaskulāro jeb asins apgādi un ķermeņa līdzsvara attīstību.

Supinatori – vecāku sirdsmieram vai bērna veselībai?

Ir vecāki, kuri, drošs paliek drošs, izvēlas bērna apavos ievietot supinatorus. Taču veselai bērna kājai apavos supinatori nav nepieciešami. Fizioloģiska plakanā pēda ir pieļaujama bērnam līdz 4–5 gadu vecumam, kad kaulu velve tikai veidojas un pēdas apakšu aizpilda saistaudu spilventiņš.

Profilaktiski ortopēdiskos apavus valkāt nav ieteicams, jo veikalos pieejamie bērnu zīmolu apavi jau ir gana profilaktiski un speciāli izstrādāti ar visiem pēdu stabilitāti nodrošinošiem elementiem. Tā vietā labāk ikdienā veikt fizioterapijas vingrojumus, kas nostiprina pēdas un apakšstilba muskuļus. Tāpat ieteicams staigāt basām kājām pa dažāda reljefa virsmām, lai stimulētu pēdu neirosensoro un vaskulāro jeb asins apgādi un ķermeņa līdzsvara attīstību. 

Ar supinatoriem tiek pacelta pēdas iekšējā mala. Tos lieto plakanās pēdas gadījumā pēc ārsta ortopēda norādījuma. 

ZINĀŠANAI! 

Supinators ir ortopēdiska apavos liekama iekšzole, ko ievieto standarta vai ortopēdiskos apavos pēdas gareniskās velves atbalstīšanai un noturēšanai nepieciešamā augstumā. Ar supinatoriem tiek pacelta pēdas iekšējā mala. Tos lieto plakanās pēdas gadījumā pēc ārsta ortopēda norādījuma. Supinatori tiek izgatavoti rūpnieciski vai individuāli no ļoti dažādiem materiāliem. Pieejami pilna garuma un īsāki jeb trīs ceturtdaļas no pēdas garuma, bez pirkstu daļas. Pēdējos pirmsskolas vecuma bērniem neizmanto. Izvēli var atvieglot speciālista konsultācija un podometrijas izmeklējums dinamikā, ko pilnvērtīgi var veikt un izvērtēt pārsvarā no piecu gadu vecuma. Lai izgatavotu individuālus apavus un zoles, tam ir noteiktas atbilstošas medicīniska rakstura indikācijas, kad ir liela atšķirība pēdu garumā, platumā un formā.

Nepieciešamības gadījumā pieaugušiem izmanto arī pēdu šķērsvelvi kompensējošas pelotes, kas netiek lietoti bērniem.

Raksts no Mammām un tētiem žurnāla “Bērnudārznieks”.