Kā novērst šļupstēšanu. Logopēda skaidrojums un vingrinājumi

Starpzobu izruna (šļupstēšana) jeb interdentālais sigmatisms ir pietiekami sarežģīts skaņu izrunas traucējums, kura labošana aizņem daudz laika un vecāku pūļu. Tomēr, savlaicīgi novēršot starpzobu izrunu un regulāri strādājot ar bērnu mājās, tas ir izdarāms.  

Ja bērnam ir starpzobu izruna, logopēdisko palīdzību vajadzētu saņemt jau no 3 gadu vecuma.

FOTO: Shutterstock.com

Ja bērnam ir starpzobu izruna, logopēdisko palīdzību vajadzētu saņemt jau no 3 gadu vecuma.

Sertificēta logopēde Baiba Strause* uzsver, ka katram bērnam šī traucējuma koriģēšana var aizņemt individuālu laika posmu – vienam nepieciešams sešu mēnešu pastāvīga darba, citam pat divus gadus.


Kāpēc veidojas starpzobu izruna?

Logopēdijā šo izrunas traucējumu sauc par interdentālo sigmatismu - skaņas S, Z, C, Dz artikulācijas laikā mēles gals atrodas starp augšējiem un apakšējiem priekšzobiem,  tāpēc bērns nevar pareizi un skaidri izrunāt konkrētas skaņas.
 

Ar izrunas traucējumiem sastopas bērni, kuriem ir šādas problēmas :

  • priekšējais vaļējais sakodiens;
  • piena zobu maiņa;
  • mēles gala muskuļa vājums;
  • palielināta aizdegunes mandele (adenoīdi), kuru dēļ bērns spiests turēt puspavērtu muti, kas arī sekmē mēles atrašanos starp zobiem.

 

Logopēdiskā prakse rāda, ka bērni, kas nonāk logopēda kabinetā, bieži vien ir mazāk fiziski attīstīti, runas artikulācijas aparāts ir gļēvs. Izrunu ietekmē arī stāja, gaita, kas saistās ar pareizu elpošanu. Īpaši skaņu S, Z, C, Dz artikulācijā liela uzmanība tiek vērsta uz elpošanas un pūšanas vingrinājumiem. 

 

Tāpēc, paralēli izrunas aparāta pilnveidošanai logopēda kabinetā, bērnu būtu vēlams attīstīt arī fiziski. Der tādas fiziskās aktivitātes kā dejas, peldēšana, mākslas vingrošana, balets, pat rotaļāšanās spēļu laukumā – kūku cepšana no smiltīm un citas nodarbes.


Uzdevumi starpzobu izrunas novēršanai 

Tā kā vidējā pirmsskolas vecumā vadošā darbība ir rotaļas, tad tieši rotaļājoties šo izrunas veidu var vislabāk koriģēt. 
 

Pūšanas vingrinājumi bērniem: 

  • Ziepju burbuļus, salvetes, svilpju, balonu, vates piciņu, svecīšu, bumbiņu, pudelīšu pūšana;
  • Spēlēšanās ar skaņām, zilbēm, vārdiem;
  • Dziesmiņas un skaitāmpantu deklamēšana;
  • Vingrinājumi pie spoguļa, piemēram, mēdīšanās pie spoguļa, kur iesaistīta mēle.
  • Šķīvja laizīšana. Uzdevums būs aizraujošāks, ja uz šķīvja uzpilinās mazliet izkausētas šokolādes vai ievārījuma. Vēl - lieciet laizīt saldējumu.
     

Ja bērns izrunā kādu skaņu nepareizi, to nevajadzētu labot, jo, visdrīzāk, ka viņš pats nedzird, ka kļūdās. Tas, ko šādā situācijā var darīt vecāki – atkārtot vārdu vai visu teikumu  pareizi, tad bērns dzirdēs, kā tam vajadzētu skanēt. 
Vecākiem un citiem audzinātājiem ir vairāk laika jāpavada ar bērnu rotaļājoties, jo pirmsskolas vecumā bērns caur rotaļām uztver pasauli. Rotaļāšanās procesā bērns klausās, atbild uz jautājumiem, attīsta iztēli, fantāziju, izprot vispārcilvēciskās vērtības, attīsta runas prasmes. 

Otra praktiska metode, kas sekmīgi nodrošina koriģējoši attīstošo darbu svelpeņu izrunas (S, Z, C, Dz) traucējumu novēršanā, ir dzirdes vingrinājumi. Caur vingrinājumiem bērns attīsta fonemātisko dzirdi. Piemēram, rotaļa - vingrinājums “Klausies uzmanīgi!” veido iemaņas vārdu grupā noteikt to skaņu, kura bieži atkārtojas. Šim pašam nolūkam var izmantot piemērotus dzejoļus un tautasdziesmas. Sākumā vecāki un citi audzinātāji atvieglo bērniem uzdevumu izpildi, attiecīgo skaņu vārdā izrunājot pastiprināti. Citā vārdā bērns pasaka, kurā vietā atrodas attiecīgā skaņa vārdā. Piemēram, “Izdomāsim vārdus ar skaņu S vārda sākumā!” Bērns sauc “Saule, suns” u.c. 

 

Reklāma
Reklāma

Darbojoties ar bērnu ar mērķi novērst starpzobu izrunu, uzmanīgi jāseko līdzi tam, lai mēles gals mutē ir pie apakšējiem priekšzobiem. Bērnam ik pa laikam ir jāatgādina, ka mēles galam jāatrodas “savā mājiņā”. 


Ja ar uzdevumu izpildi neizdodas panākt iecerēto, tad ilgstošāk jāpilda pūšanas vingrinājumi un vingrinājumi mēles gala nostiprināšanai, ko veic pie spoguļa. 


Vingrojumi mēles gala nostiprināšanai

  • plats mēles gals pie augšlūpas un pārvirza uz apakšlūpu;
  • mēles gals pie augšējiem priekšzobiem un uz apakšējiem priekšzobiem;
  • mēles gals aiz augšējiem priekšzobiem un pārvirza aiz apakšējiem priekšzobiem;
  • mēles gals starp lūpām, starp zobiem, aiz apakšējiem priekšzobiem.


Vieni no galvenajiem koriģējoši attīstošajiem posmiem un starpzobu izrunas cēloņu novēršanas paņēmieniem ir pareizs runas paraugs, emocionāli pozitīva sociālā vide un  laba logopēda sadarbība ar vecākiem.   

 

Skaņu atdarināšanai un skaņu izrunas uzlabošanai der arī dažādi sadzīves priekšmeti, kas ir atrodami gandrīz katrā mājsaimniecībā. Piemēram, lai bērns pareizi saklausītu skaņu S, var izmantot balonu, kuram lēnām laiž ārā gaisu. Tad var skaidri sadzirdēt skaņu S. Balonu piepūst var arī bērns pats, jo tas sekmē pozitīvu starpzobu izrunas novēršanu.

 

Mēles muskulatūru trenē arī tādas nodarbes kā augšlūpas un apakšlūpas aplaizīšana, maza šokolādes gabaliņa vai ogas noturēšana uz mēles gala, mēles rādīšana, smaidīšana, vienlaikus sakot pagarinātu skaņu Ī. Mēles muskulatūru trenē svilpošana, jo ar mēli ir jāmēģina izveidot trubiņa. 


Pacietīgi veidot šādus uzdevumus ikdienā, mēle ieņems pareizo stāvokli mutē  - pie apakšējiem priekšzobiem, un ļaus  izrunāt skaņas S, Z, C, Dz skaidri un pareizi. 


Roku pirkstu sīkās muskulatūras nozīme

Liela loma runas attīstībā ir roku sīkās muskulatūras vingrināšanai un roku un pirkstu kustību koordinācijai. Tas attīsta gan domāšanas procesus, gan runu. 

Ja bērna pirksti ir saspringti, bērns nevar atliekt vai saliekt katru pirkstu atsevišķi, tad tas var ietekmēt arī runas attīstību. 
Kamēr visu pirkstu kustības nekļūst brīvas un atraisītas, arī runas attīstība paliks ierobežota. Pirkstu sīko motoriku uzlabo spēlēšanās ar kinētiskajām smiltīm, rotaļas smilšu kastē, smilšu terapija, dažādu priekšmetu likšana un pārlikšana (puzles, lego, sēnītes, kastaņi, ozola zīles, pogas u.c.), griešana ar šķērēm, zīmēšana ar atbilstošiem zīmuļiem, pirkstiņrotaļu spēles “Vāru, vāru putriņu...”, u.c.).
 

Rotaļas, kas uzlabo gan sīko pirkstu motoriku, gan runas prasmes: 

1. Uz spoguļa uzber sausas, birstošas smiltis, kurās bērns ar pirkstu zīmē  skaņas - S, Z, C, Dz paralēli tās izrunājot. 

3. No dažādiem materiāliem (dzija, aukla) izveido apgūstamo skaņu S, Z, C, Dz un ar pirkstiem pa to nobrauc tā,  it kā to rakstītu. 

Ja bērnam ir starpzobu izruna, logopēdisko palīdzību vajadzētu saņemt jau no 3 gadu vecuma. Pūšanas vingrinājumus, mēles gala muskulatūras vingrinājumus, sīkās pirkstu motorikas pilnveidošanas vingrinājumus vecāki kopā ar bērnu var veikt arī agrāk.  Lai sasniegtu iecerēto rezultātu, svarīgi vingrinājumus veikt katru dienu un regulāri.
      

*Autore: Baiba Strause, sertificēta logopēde, privātprakses “Logopēdijas centrs” dibinātāja, strādā Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā, kā arī “Logopēdijas privātpraksē”. Latvijas Logopēdu asociācijas biedrs. Publicējusi logopēdiskos vingrinājumus (teorētisko daļu) bērnu žurnālā “Ezītis”.   

Saistītie raksti