Trīs soļi, kā ārstēt aizcietējumus trīsgadniekam

Biežāk iemesli tā sauktajiem ieraduma aizcietējumiem ir bērnudārza gaitu uzsākšana un ar to saistītais stress, pārāk ātri apgūta podiņmācība vai arī vienu reizi piedzīvotas nepatīkamas sajūtas kakājot, tāpēc bērns sākt izvairīties no savlaicīgas iešanas uz poda. Sākas apburtais loks – vienu reizi bija nepatīkama defekācija, bērns kaku aiztur, tā paliek arvien cietāka, un katra nākamā vēdera izeja saistās ar vēl nepatīkamākām sajūtām. 
 

Kas notiek resnajā zarnā? 

Ieraduma aizcietējums veidojas, ja resnajā zarnā pārāk ilgi paliek neizvadītas fēces. Ja šī masa tiek aizturēta un paliek taisnajā zarnā, tā kļūst arvien cietāka un cietāka, līdz to izvadīt ir arvien grūtāk un sāpīgāk. Vienreiz piedzīvojot šādas sajūtas, mazais sāk vēdera izeju aizturēt, aizcietējums pastiprinās un katru reizi ir arvien mokošāks. 2–3 gadu vecumā bērniem ir grūti ieskaidrot, ka kakājot vairs nesāpēs. Negatīvā pieredze paliek ļoti spēcīgi atmiņā, un mazais ilgi nespēk noticēt, ka nākamreiz vairs tā nebūs. Viņš cenšas izvairīties no apstākļiem, kas saistās ar šīm sajūtām.
 

Kā rīkoties, ja bērnam ir izveidojies ieraduma aizcietējums? 

Jāpārskata ēdienkarte
Jāizslēdz produkti, kas cietina vēderu. Tradicionāli tie ir balto miltu izstrādājumi, rīsi, banāni, produkti, kas satur daudz cietes. Daļai bērnu pret aizcietējumiem palīdz plūmju, biešu, skābpiena produktu iekļaušana ēdienkartē. Tomēr ārste norāda, ka tā nav panaceja pret aizcietējumiem un ne visiem tas palīdz. Eiropas un Ziemeļamerikas bērnu gastroenterologu asociācija ik pa laikam izdod rekomendācijas dažādu slimību ārstēšanai, to skaitā aizcietējumu mazināšanai. Pēdējās vadlīnijās ir lasāmi pētījumi, kas apstiprina, ka vienkārši svaigs piens var veicināt aizcietējumus. Tāpēc bērniem, kas cieš no cietas vēdera izejas, pienu lietot nevajadzētu. 
Skābpienu var, bet nedrīkst to uzņemt par daudz, jo kefīrs un biezpiens satur daudz olbaltumvielu. Ja olbaltumvielu ir par daudz, tas var veicināt vēdera aizcietējumus. 
Optimālais piena un skābpiena produktu daudzums bērniem bērnudārza vecumā un līdz pat pusaudža vecumam ir 300–400 grami dienā. Tās ir vidēji 2 lielas krūzes piena produktu, kuros ieskaita gan sieru, gan pienu, gan piena produktus, ko izmanto mērču gatavošanai. Arī liels izdzertā ūdens daudzums aizcietējumus nemazinās. Dienas norma bērnudārzniekam ir 500–1000 mililitru. 

Jāievieš tualetes treniņš 
Bērnam jāmāca sēdēt uz poda pēc lielajām pamata ēdienreizēm – pusdienām, brokastīm, vakariņām. Visiem cilvēkiem, ne tikai bērniem, zarnas darbojas līdzīgi – kad notiek ēšana un ēdiens nonāk kuņģī, zarnas sāk darboties. Saturs no augšas sāk bīdīties uz leju. Tas ir tā sauktais gastrokoliskais reflekss. Tiek stimulēta resnās zarnas apakšējā daļa, un var rasties vajadzība pēc nokārtošanās. Tāpēc liela daļa zīdaiņu uzreiz pēc ēšanas arī pakakā. Līdzīgs reflekss strādā arī pamostoties un sākot kustēties.

Kustība, kas sākas ar ēdiena rīšanu, iedarbina visu zarnu trakta darbību un veicina arī nokārtošanos podiņā. Tas nenozīmē, ka bērns obligāti kakās, un vecākiem nav jāliek mazajam kaut ko izspiest. Bet tie ir fizioloģiski izdevīgi brīži, kad piedāvāt pasēdēt uz poda 5–7 minūtes. Pat tad, ja podā nekā nebūs, fēču masas būs pabīdījušās uz leju, un nākamreiz vēdera izeja notiks vieglāk. 

Tas ir labs veids, kā palīdzēt sakārtot vēdera izeju. Tāpat kā pirms ēšanas roku mazgāšanu, tā pēc ēšanas pasēdēšanu uz podiņa var ieviest kā ikdienas rituālu. Pāris mēnešu laikā bērna organisms parasti pierod pie šādas sistēmas un iemācās darboties. 

Turklāt iepriekš paredzamais rituāls noņem bērnam trauksmi, ka sēdēšana uz poda būs sāpīga. Šāds rituāls palīdz “piebremzēt” arī vecākus, kuri dažreiz ir iekļuvuši tādā kā apburtajā lokā – sēdina bērnu uz poda neskaitāmas reizes dienā un rada gan sev, gan bērnam trauksmi par kakāšanas tēmu. 

Nav jābaidās no medikamentu lietošanas
Medikamenti un klizmas tiek izmantotas, ja nepalīdz neviena no iepriekšminētajām metodēm. Gastroenteroloģe Jeļena Sergejeva novērojusi, ka vecāki no medikamentu lietošanas ļoti baidās, bet, kamēr bērns neiemācīsies, ka kakāšana ir nesāpīga, īsti citu risinājumu nav. Medikamentu lietošana var ilgt vairākus mēnešus. Tos var uzņemt regulāri un pat ilgstoši, jo to darbība ir mīkstinoša – šķidrina fēces, nevis ietekmē zarnu trakta darbību. Medikamenti atļauti no 4 mēnešu vecuma, un parasti pie tiem nepierod. Izņēmums ir, ja vecāki neizmanto tualetes treniņu un neseko, ko ēd bērns, bet paļaujas tikai uz zālēm. 

Savukārt klizma ir ātrā palīdzība, ja aizcietējums ir akūts un kaut kā jāpalīdz. Ja vēdera aizcietējumi saistās ar bailēm, tad klizma nav veiksmīgs risinājums, jo tas bailes tikai palielinās un bērns sasprindzināsies vēl vairāk.