Eksperti lauž mītus: bērnu gatavošana skolai nenotiek tikai ar darba lapām

Gatavošanās skolai notiek vairākus gadus

Lai arī visu pavasari pirmsskolnieku gatavošana skolai bijusi uz vecāku pleciem, lielām bažām par to, ka bērniem varētu iztrūkt kādas svarīgas zināšanas, nav pamata. Skola 2030 ekspertes pirmsskolas apmācībā norāda – gatavošanās skolai nenotiek tikai pāris pavasara mēnešos, kad bērni dārziņos tiek kaut kā īpaši gatavoti un mācīti. “Gatavošanās skolai notiek vairākus gadus un tas ir sarežģīts un komplicēts process. Bieži vecāki uztraucas, ka viņiem nebūs īsto darba lapu, burtnīcu vai programmas, pēc kā sagatavot savu bērnu skolai. Bet rakstīšana ir tikai niecīga daļa no gatavošanās skolai!” stāsta Arita Lauka.

Ginta Kārkliņa norāda – šobrīd vecāki izjūt daudz lielāku atbildību, viņiem nākas daudz vairāk pašiem iesaistīties savu bērnu mācībās. Taču, ja bērns ir gatavojies skolai jau iepriekš, ja ir piedalījies pirmsskolas mācību procesā, šie divi mēneši nekādi nevar krasi mainīt bērna gatavībai ne uz vienu pusi. “Bērns mācās visu laiku un no jebkurām situācijām, un bērnu ļoti labi var sagatavot skolas uzsākšanai arī, esot mājās,” ir pārliecināta G. Kārkliņa.

Skola nav tikai par zināšanām 

Nereti vecākiem patīk par bērna gatavību skolai spriest ar dažādu zināšanu rādītājiem – vai bērns lasa, kā raksta, vai rēķina. Reizēm ir dzirdēts, ka bērns ir gatavs skolai tad, kad sāk mainīties piena zobi. Tomēr ekspertes par lielāko bērna gatavību skolai min tieši emocionālo briedumu. “Ap septiņu gadu vecumu parasti var just, ka bērns kļūst vairāk nobriedis, prātīgāks, spēj labāk koncentrēties darbam un identificēt savas emocijas. Tas var sakrist ar laiku, kad viņam krīt zobi, bet tādas tiešas paralēles es nevilktu,” stāsta A. Lauka. 

Reizēm bērniem neveicas tik labi mācību procesā nevis tāpēc, ka viņi kaut ko nesaprot vai nezina, bet gan tāpēc, ka viņiem emocijas traucē uztverei.

Eksperte ļoti uzsver bērna sociāli emocionālo gatavību skolai – kā bērns spēj pārvaldīt un tikt galā ar savām emocijām un vai ir gatavs sadarboties. Šīs ir lietas, kam ir jāpievērš uzmanība, vērtējot, vai bērns ir gatavs skolai. Tāpat patstāvīgas darbošanās prasmes sākot no pašapkalpošanās (ēšana, ģērbšanās, roku mazgāšanu) līdz savu lietu pārvaldīšanai (zina, kur atrodas mācībām nepieciešamās lietas) ir būtisks rādītājs, kā bērnam veiksies skolā. Ekspertes uzsver, ka arī šīs ir prasmes, kuras mājās var ļoti labi attīstīt – radīt iespēju darīt bērnam lietas patstāvīgi, nolikt lietas vietā. Ja bērns būs patstāvīgs, spēs kontrolēt emocijas un pratīs sadarboties, bērns skolā spēs sadzirdēt to, ko skolotājs viņam vēlas pateikt. Reizēm bērniem neveicas tik labi mācību procesā nevis tāpēc, ka viņi kaut ko nesaprot vai nezina, bet gan tāpēc, ka viņiem emocijas traucē uztverei.

Kā mājas apstākļos palīdzēt bērnam sagatavoties skolai

Lai attīstītu prasmi koncentrēties, ar bērnu var spēlēt dažādas spēles, uzdodot bērnam darbiņus, kas ir jāpaveic līdz galam, iesaistīt mājas darbos. Tāpat ir ļoti svarīgi bērnam dod iespēju pašam sevi nodarbināt un izdomāt, ko darīt – atrast, ar ko nodarboties un koncentrēties šim darbam. Vecākiem nevajag vienmēr teikt bērnam priekšā, ko darīt un kā sevi nodarbināt. Pie tam būtiski ir, ka šīm nodarbēm nav jābūt obligāti izglītojošām (pildīt jau minētās darba lapas vai tamlīdzīgi). Bērns mācās caur rotaļām: zīmēšana, spēlēšanās ar rotaļlietām, konstruktoriem, lellēm, mašīnām, grāmatu skatīšanās – šīs ir lieliskas nodarbes, kā bērniem mācīties un gatavoties arī skolai! “Ja bērns pats varēs sevi nodarbināt, izdomāt un atrast, ko darīt, tur jau attīstīsies ļoti daudz prasmju - spēja izvēlēties, spēja koncentrēties, radošums un spēja novest darbu līdz galam,” stāsta G. Kārkliņa.

Lasītprasme nav tikai tas, ko bērns pats spēj izlasīt. Bērnam ir svarīgi dzirdēt un mācīties uztvert tekstu.

Par svarīgu nodarbi, kā vecāki var attīstīt bērna lasītprasmi, A. Lauka uzsver lasīšanu priekšā – bērns labāk spēs pats iemācīties lasīt tad, ja viņam būs iespēja klausīties tekstā, ko viņam lasa priekšā kāds cits. “Lasītprasme nav tikai tas, ko bērns pats spēj izlasīt. Bērnam ir svarīgi dzirdēt un mācīties uztvert tekstu. Tā viņš saprot galvenos tēlus, izprot darbību, apjauš, kāda stāstā ir noskaņa, vai tur ir kāds konflikts. Priekšā lasīšanai ir milzīga nozīme – tas māca izprast teksta uzbūvi, arī vārdu krājums paplašinās. Pēc tam ir lieliska iespēja kopā ar bērnu pārrunāt, ko esam uzzinājuši, ko jaunu iemācījušies,” norāda A. Lauka.

Lasiet vēl: Praktiski ieteikumi, kā mājās palīdzēt bērnam sagatavoties skolas gaitām

Vai vecāki raksta ar roku?

G. Kārkliņa atzīmē ļoti interesantu faktu – bērni ļoti daudz mācās un pārņem no vecākiem, bet cik bieži bērniem ir iespēja redzēt to, ka vecāki paņem rokās pildspalvu un raksta? “Ja sadzīvē bērns redz gan lasīšanu, gan rēķināšanu, tad rakstīšana nav tik bieži novērojama. Bērns redz īsziņas, e-pastus, bet rakstīšanu ar roku – reti. Tāpēc vecāki var piedomāt pie tā, kur viņi ikdienā izmanto rakstīšanu – bērni ir ļoti labi novērotāji un viņiem gribēsies darīt to, ko dara ģimenē,” stāsta eksperte, norādot, lai bērns rakstītu un lai viņam vispār būtu interese par rakstīšanu, viņam ir jāsaprot, ko tas nozīmē un kur to var pielietot, kam tas dzīvē der.

Lūdzu, bez faktu iekalšanas

Stāstot par to, kas bērniem ir jāmāk, uzsākot mācības 1. klasē, ekspertes uzsver – visur, kur bērnam ir vajadzīgas kādas zināšanas, tās nepieciešams veidot ar izpratni. G. Kārkliņa stāsta: “Šajā vecumā bērni ir ļoti zinātkāri un viņi spēj labi iegaumēt lietas. Tāpēc rodas risks, ka atsevišķas lietas viņi iegaumē, piemēram, 2+2=4, bet viņi īsti nezina, ko tas nozīmē. Iegaumēšana bez izpratnes var radīt sekas un mācīšanās grūtības vēlāk.” 

Tāpat ļoti svarīga ir izpētīšana un novērošana – arī šīm lietām vecāki var pievērst papildu uzmanību. Nevajag arī steigties uzreiz atbildēt uz visiem bērna jautājumiem, bet ir jāļauj arī viņam pašam meklēt un atrast atbildes. Parādot un pasakot priekšā, mēs veicinām iegaumēšanu, bet neveicinām izpratni, taču izglītības stūrakmens ir tieši izpratne.

Un ja nu bērns nav gatavs?

Par to, vai mācības pirmsskolniekiem būs noteiktas arī vasarā, ir grūti spriest – ir jāseko līdzi tālākajiem valdības lēmumiem, taču pēc ekspertu domām ārkārtējā situācija nevarētu būt par iemeslu tam, ka ievērojams skaits bērnu atpaliek no plānotās mācību programmas. Bērna dzīve turpinās un gatavošanās skolai var notikt arī mājas apstākļos. 

Parādot un pasakot priekšā, mēs veicinām iegaumēšanu, bet neveicinām izpratni, taču izglītības stūrakmens ir tieši izpratne.

Jautātas par to, kā rīkoties, ja vecākiem, pavadot pāris mēnešus ar bērniem mājās šķiet, ka bērns galīgi iepaliek zināšanās un prasmēs un skolai nav gatavs, ekspertes uzsver – ir svarīgi nekrist panikā, saglabāt mieru un ar vēsu prātu aprunāties ar pedagogu. “Par bērna gatavību skolai lemj pirmsskolas izglītības iestādes un izsniedz izziņu. Jā, ir gadījumi, kad vecāki vai iestāde ierosina papildu gadu pavadīt pirmsskolā – tas ir kopīgs lēmums. Jāņem vērā, ka galvenās šeit ir bērna vajadzības nevis pieaugušo ambīcijas. Gala lēmums tomēr ir vecāku ziņā, bet jāņem vērā, ka katrs gadījums ir individuāls, tādēļ jāvērtē atsevišķi,” stāsta G. Kārkliņa norādot, ka arī šajā pandēmijas laikā dialogam ar bērnudārzu nevajadzētu būt pārtrūkušam. Visas savas šaubas un bažas ir jāizrunā.