Kā bērnam iemācīt skaņas Š un Ž. Padomi un praktiski vingrinājumi

Lai bērns apgūtu mācāmo skaņu, svarīgi ir dot pareizu runas paraugu. Kad bērns ir pavisam mazs, un nav vēl sasniedzis viena gada vecumu, mēs bieži ejam  āra pastaigās. Ļoti labi ir skaņas mācīšanas piemēri, kurus mēs dzirdam dabā.

Veidojam dialogu ar bērnu un skatāmies bērnam virsū, lai viņš labi redz mūsu muti, lūpas.

Kā pūš vējš?
Lūpas ir izstieptas uz priekšu un pūšam skaņu ŠŠŠŠŠŠŠŠ. 
Kā jūrā viļņi skalojas? Atkal sakām kopā ar bērnu ŠŠŠŠŠŠŠŠ.
Kā koki šalc – ŠŠŠŠŠŠ. Svarīgi ir izstiept lūpas uz priekšu, izelpojamā gaisa plūsma ir silta.
Kā saka čūska – ŠŠŠŠŠ?

Skaņas var mācīt uz asociāciju pamata

Kāds ir zilonim snuķis?

Veidojam no lūpām garu snuķi un pievienojam izelpu. Var arī teikt, lai bērns izstiepj lūpiņas uz priekšu, un pūš siltu vēju, izjūtot uz delnas siltu gaisa plūsmu, bet šie vingrinājumi ir mazliet lielākiem bērniem – 1,5, 2.gadi.

Kad bērns ir sajutis vēju pūšam, redzējis,  viļņus šņācam, bijis mežā, kur koki līgojās un šalc, Zooloģiskajā dārzā redzējis čūsku, iepazinies ar skaņas Š artikulāciju, tad jebkurā dienas laikā var uzdot šos jautājumus – kā mežs šalc, kā jūrā viļņi skalojas, kā čūska šņāc?! Svarīgi ir pastiept lūpas uz priekšu un izjust silto gaisa plūsmu uz delnas. Vecāki un citi audzinātāji spēlējas ar jautājumiem un atbildēm, rādot precīzu skaņas Š un Ž artikulāciju.


Kāda ir atšķirība starp Š un Ž skaņu artikulāciju?
Pie skaņas Š balss saites nevibrē, bet pie Ž tās vibrē. Parasti bērniem pietiek tikai saklausīt atšķirību starp Š un Ž artikulāciju, kā arī plaukstu pielikt pie kakla un sajust balss saišu vibrāciju.
Lūpas ir izstieptas uz priekšu un sakām skaņu Ž, plauksta ir pielikta pie kakla, “motoriņš” tiek iedarbināts, tas ir diezgan skaļš, sakām ŽŽŽŽŽŽŽ.
Kā maijvaboles pavasarī žužina, ŽŽŽŽŽ.
Kā dunduri saka, ŽŽŽŽŽŽŽŽ.

Skaņu Š un Ž izrunas sagatavošanai der arī dažādi specifiskie vingrinājumi. 
   • Patskaņu u - i; o - i; a, e, i, o, u mēmā artikulācija;
   • Lūpas smaidā – sakļautas; apaļotas uz priekšu pastieptas – iztaisnotas, viegli sakļautas;
   • Mēli paceļam pie cietajām aukslējām un noturam, paralēli apakšžoklis tiek taisīts vaļā, ciet, vaļā, ciet;
    • Veidot no mēles kausiņu gan mutes dobumā, gan ārpus tā;
    • Lūpas smaidā, izstieptas uz priekšu, iztaisnotas, viegli sakļautas;
    • Mēli noturēt pie cietajā aukslējām, skaitot līdz pieci;
    • Uz mēles gala uzlikt mazu konfektīti un to piespiest pie cietajām aukslējām un noturēt, skaitot līdz pieci;
    • Ar platu mēli apņemt augšlūpu.  Virzīt mēli pa labi, pa kreisi;
    • Atvērt muti, izbāzt platu mēles galu pie augšlūpas tā, lai mēles sāni būtu piespiesti, bet mēles vidū veidotos renīte. Pūst gaisu uz degungalu;
    • Atvērt muti, mēli izbāzt un ar mēles galu ritmiski pieskaries augšlūpai;
    • Atvērt muti, ar mēles galu “glāstīt” cietās aukslējas uz priekšu, atpakaļ, uz priekšu atpakaļ, pa labi, pa kreisi;
    • Pūst ziepju burbuļus, tenisa bumbiņas pa galda virsmu, spalviņas, pūst mazās pudelītēs, veidojot svilpienu. Pūst balonu, pūst caur salmiņu, dažāda veida mūzikas instrumentus – stabulītes, putniņus u.c..

Lai sasniegtu labus rezultātus specifiskie vingrinājumi jāveic katru dienu no 5 – 10 reizēm. 
Svarīga ir siltā gaisa plūsma gan pie Š, gan Ž izrunas. Plus pie Ž skaņas izrunas klāt nāk “ieslēgts motoriņš”. Abas skaņas izrunājot, lūpas vienmēr būs izstieptas uz priekšu.

Dabā dzirdamās skaņas bērnam var mācīt jau no ļoti agra vecuma, bērns sēž ratiņos, skatās apkārt, vēro dabu, satiksi, viņam piecu, sešu mēnešu vecumā vecāki un citi audzinātāji stāsta par notiekošo – ipazīstina ar pasauli.

    • Kad bērns ir iemācījies izrunāt abas skaņas, tad sākas skaņu nostiprināšanas process. 

Ša – ša – ša                  aš – aš – aš                  šau – šau – šau 
Šu – šu – šu                 uš – uš – uš                   šai – šai – šai 
Šo – šo – šo                 oš – oš – oš                  šie – šie - šie
Še – še – še                 eš – eš – eš 
Ši – ši – ši                     iš – iš – iš 

    • Skaņa Š vārdos

    • Š vārda sākumā kopā ar patskani – šodien, šūt, šalle
    • Š vārda sākumā kopā ar līdzskani – šķēres, švīkst, ščauda
    • Š vārda vidū kopā ar patskani – muša, sakša, dakša
    • Š vārda beigās – deguntiņš, auniņš, mēnestiņš
    • Š vārda atkārtojumos – šaušana, šūšana

Pēc tam seko vārdu savienojumi, teikumi, tautasdziesmas, stāsti, pasakas, kur bieži dzirdama mācāmā skaņa. Pēc šī paša principa ir jāmāca skaņa Ž – atvērtās un slēgtās zilbēs, vārdos, kur sākotnēji skaņa Ž ir kopā ar patskani, līdzskani vārda sākumā; Ž vārda vidū kopā ar patskani, Ž vārda beigās un vārda atkārtojumos. Pēc tam seko vārdu savienojumi, teikumi, tautasdziesmas, stāsti, pasakas, kur bieži dzirdama Ž skaņa.

Lai veicas skaņas Š un Ž mācīšanas procesā!

 

Autore: Baiba Strause, sertificēta logopēde, privātprakses “Logopēdijas centrs” un “Logopēdijas privātprakse” dibinātāja, strādā Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā, kā arī savās privātpraksēs. Piedāvā arī attālinātās online konsultācijas un apmācības bērniem ar skaņu izrunas traucējumiem - gan ārzemēs dzīvojošajām ģimenēm, gan Latvijā. Publicējusi logopēdiskos vingrinājumus (teorētisko daļu) bērnu žurnālā “Ezītis”. Latvijas Logopēdu asociācijas biedrs.