7 lielākās vecāku kļūdas, kas iznīcina bērna mentālo veselību

Bērna jūtu nozīmes “samazināšana”

Bērniem ir jāzina, ka ir veselīgi izrādīt un runāt par savām emocijām. Kad vecāki saviem bērniem saka ‘’neesi nu tik bēdīgs par tādu nieku’’ vai ‘’tas nav nekas tik svarīgs’’, vecāki nodod bērnam ziņu, ka jūtas nav svarīgas un tās labāk ir apslāpēt.

Piemēram, ja bērns izrāda bailes vētras laikā, saki ko šādu ‘’Es zinu, ka tu šobrīd esi nobijies’’. Tad apvaicājies, kas, viņuprāt, šobrīd liktu justies labāk. Šāda veida situācija un saruna māca, kā pārvaldīt savas emocijas pašam. 

Mērķis ir palīdzēt bērnam praktizēt risinājumus, līdz viņš pats atrod kaut ko, kas darbojas.

Paglābšana no kļūdu pieļaušanas

Vecākiem ir grūti noskatīties, kā bērni cīnās ar dažādiem dzīves izaicinājumiem, ar kuriem mēs paši ļoti vienkārši tiktu galā.

Bet padomājiet par to šādi: ja jūsu bērnam ir grūtības skolā, tad mājasdarbu pildīšana viņa vietā visu tikai pasliktinās, jo kontroldarbi bērnam būs jāpilda pašam.

Izgāšanās ir liela veiksmes sastāvdaļa. Ja bērnam nekad nav bijusi iespēja mācīties no savām kļūdām, tad viņā neattīstīsies neatlaidība, kas nepieciešama, lai pēc piedzīvotas neveiksmes atkal celtos un turpinātu darīt tālāk.

Dot bērnam visu, ko viņš vēlas

Kad vecāks dod bērnam visu, ko vien viņš vēlas, bērnā neattīstās pašdisciplīna. Vislabāk ir ļaut bērnam pieaugt, zinot, ka ir iespējams sasniegt visu, ko viņš vēlas, ja vien viņš pats pie tā strādā. Vecāki var iemācīt paškontroli ieviešot skaidrus noteikumus, piemēram, mājasdarbi jāizpilda pirms gadžetu izmantošanas (TV, sērfošana internetā) vai mājas uzkopšana noteiktā laikā.

Sagaidīt izcilību

Ir pavisam dabiski, ka vēlamies, lai bērns tiecas pēc lieliem mērķiem un viņam veicas it visā, ko dara. Bet tā tas nenotiek. Ja vecāki ir pacēluši latiņu, uz kuru bērnam jātiecas, tas var novest pie pašnovērtējuma un pašpārliecinātības problēmām vēlāk bērna dzīvē.

Veidojiet bērna mentālo veselību noturīgu, izvirzot reālistiskas ekspektācijas. Un, pat ja jūsu bērns netiecas uz to, ko jūs sagaidāt no viņa, tad neveiksmes, ar kurām bērns dzīvē saskaries, tāpat iemācīs vērtīgas dzīves mācības un to, kā gūt panākumus nākamreiz.

Pārliecināšanās, ka bērns vienmēr jūtas komfortabli

Ir ļoti daudz lietu, kas bērnam varētu likt justies neērti, īpaši, ja tas saistīts ar kaut ko jaunu: jauna ēdiena izmēģināšana, jaunu draugu iegūšana, jauna sporta veida apguve, pārvākšanās un ierastās skolas maiņa. 

Tieši tāpat kā dažādas neveiksmes, arī neērti un nepatīkami brīži spēcina mentālo veselību. Mudini un iedrošini bērnu izmēģināt jaunas lietas! Palīdziet viņam uzsākt šo jauno lietu izmēģināšanu, jo tā ir pati grūtākā daļa. Tiklīdz  bērns sper pirmo soli nezināmajā, viņš varētu saprast, ka tas nemaz nav tik sarežģīti, kā viņš to bija iedomājies.

Nenoteiktas vecāku – bērnu robežas

Bērnam pašam ir jāspēj pieņemt dažādi lēmumi, tajā pašā laikā zinot, ka jūs esat ‘’boss’’. 
Bērniem, kuri ir mentāli spēcīgi, ir vecāki, kuri saprot robežu un konsekvences nozīmi. Pakļaušanās un pārāk bieža noteikumu maiņa vai atļaušanās pierunāt, ka šoreiz kāds no noteikumiem tiek atcelts, var novest pie cīņas pār varu starp vecāku un bērnu.

Nerūpēšanās par sevi

Jo vecāki kļūstam, jo grūtāk ir savā ikdienā ieviest veselīgus paradumus (veselīga ēšana, sportošana, pienācīga atpūta). Tieši tāpēc ir svarīgi ierādīt dažādus veselīgus paradumus savam bērnam. Kamēr bērns pats savā ikdienā ievieš šos paradumus, vecākam tas varētu būt izaicinoši. Piemēram, ja jūs esat uztraucies par darba lietām, tā arī bērnam pasakiet: ‘’Man šodien bija ļoti nogurdinoša diena, tāpēc šobrīd es vēlos mazliet atvilkt elpu, dzerot tēju un lasot grāmatu’’. 

No: http://cnbc.com