Kāpēc ir vajadzīgs minimālisms bērnistabā
Ar rotaļlietām, drēbēm, zīmēšanas piederumiem un citiem ikdienas niekiem pārblīvētas bērnistabas nav tā harmoniskākā vide, kurā bērns var justies labi. Pētījumi atklāj, ka tieši minimālisms ir tas, kas patiesībā ir vajadzīgs mazuļiem. Tīra, brīva telpa ļauj justies mierīgāk, nosvērtāk, un iemāca būt mērķtiecīgākiem.
FOTO: Pexels.com
Jo mazāk rotaļlietu, jo radošāk jāpieiet to izmantošanai.
Izrādās, ka rotaļlietu haoss skapī, plauktos un uz grīdas negatīvi ietekmē emocionālo pašsajūtu ne tikai mammām, kurām šis haoss ir jāsavāc! Arī bērni šādā vidē nejutās labi. Jo vairāk visapkārt izvēles variantu, ar ko spēlēties, kuru mantu paņemt, jo lielāku trauksmi tas rada. Ir veseli domāšanas higiēnas virzieni, kas māca, kā pareizi izvēlēties mantas un priekšmetus savam mājoklim, lai to nebūtu ne par daudz, ne par maz. Viens no šādiem virzieniem ir minimālisms un to var attiecināt arī uz bērnistabas vidi.
Lasītākais
Kādi no minimālisma ir ieguvumi bērnam, raksta portāls Zenhabits.net
Miers
Pētījumi rāda - jo mazāk pieejamo mantu, jo labāk bērns attīsta tādu rakstura īpašību kā spēju koncentrēties un prasmi ilgāk sevi nodarbināt ar vienu rotaļlietu. Bērns mācās koncentrēt savu uzmanību tikai uz vienu pieejamo priekšmetu. Iespējams, ka laiku pa laikam viņš izjūt garlaicību, bet arī ar to viņš iemācās tikt galā.
Spēja novērtēt to, kas ir
Minimālisms iemāca novērtēt to, kas ir. Ja izvēle nav plaša, bērns rūpējas par savām mantām un izturas pret tām saudzīgāk. Bērni var mainīties vai aizdot viens otram savas rotaļlietas, un tas, savukārt, veicina sociālās prasmes un māca komunicēt.
Vairāk laika svaigā gaisā
Ja mājās nav ar ko sevi nodarbināt, ir iemesls biežāk iet ārā. Draugi, daba, kustības aizstāj spēlēšanos iekštelpās.
Radošums
Jo mazāk rotaļlietu, jo radošāk jāpieiet to izmantošanai. Tas attīsta fantāziju. No spilveniem var būvēt mājas, no ķebļiem - nocietinājumus. Var izspēlēt lomu spēles un izdomāt jaunus scenārijus. Turklāt no pieejamajiem materiāliem var pats izgatavot jaunu mantiņu, piemēram, koka pistoli. Jau gatava un nokomplektēta leļļu māja atstāj maz vietas iztēlei. Mazāk gatavu risinājumu - vairāk paša darinājumu.
Mērķtiecība
Zinot, ka vecāki nepirkt katru rotaļlietu, kas atrodama veikala plauktā, bērns daudz saprātīgāk un mērķtiecīgāk izvēlas mantiņas, kuras prasīt uzdāvināt vai kurām tērēt savu kabatas naudu. Rotaļlietas iegāde nav impulsīvs pirkums, bet pārdomāts lēmums. Tādējādi bērns iemācās rīkoties ar naudu, apdomājot, kur to ir vērts ieguldīt, bet bez kā var iztikt.
Vairāk laika ar pārējiem ģimenes locekļiem
Alternatīva mantiņām ir galda spēles, kopīga filmas skatīšanās, kopīga darbošanās mājās un virtuvē un iešana kopīgos pārgājienos.
Priekšroka emocionālam piedzīvojumam pretstatā kārtējai mantai
Ierobežots mantu klāsts iemāca priecāties par emocionāliem piedzīvojumiem un novērtēt sīkumus. Novērots, ka bērni, kuriem mantu izvēle ir ierobežota, labāk prot priecāties par laiku, ko pavada ar ģimeni, draugiem, aktivitātēs un interešu pulciņos.
Kā izvērtēt, kuras no rotaļlietām paturēt bērnistabā, bet no kurām var droši atvadīties? Pavērojiet, ar kurām mantām bērns spēlējas visbiežāk un jēgpilnāk. Rotaļlietas ir mācību līdzeklis, spēlēšanās ir maza bērna dzīves prasmju apgūšanas veids. Pēc tam izvērtējiet, kuras no mantām ir noderīgas, bet kuras vienkārši aizņem vietu bērnistabā un krāj putekļus. Vienojaties kopā ar bērnu, kuram mantas atdoties citiem vai vienkārši izmetīsiet.
Mantiņu skaita samazināšana nedrīkst būt kā soda mērs par kaut kādu pārkāpumu!
