Vai bērnudārznieks spēj mācīties pats? Vērtīgas idejas pedagogiem un vecākiem

Kas ir pašvadīta mācīšanās

Klīniskais psihologs Edmunds Vanags vietnē “SKOLA2030” raksta, ka “pašvadīta mācīšanās ir process, kurā skolēns apzināti darbina un lieto domāšanas, emocionālo procesu un uzvedības regulēšanas rīkus, lai pats sistemātiski apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. (..) Pašvadīta mācīšanās ir viena no sešām caurviju prasmju grupām, kas iekļautas pilnveidotajā mācību saturā kā nozīmīgs izglītības mērķis. Lai attīstītu pašvadītas mācīšanās prasmes, tās nepieciešams trenēt un pilnveidot visās mācību jomās. Pašvadītas mācīšanās caurviju prasmes palīdz attīstīt un māca skolotāji, kuri paredz skolēniem tādas aktivitātes, kurās iespējams skolēnam darbināt savus emocionālos, domāšanas un uzvedības procesus, tos ieraudzīt, plānot un vadīt.” (Vanags, 2019)

12 FOTO

Pašvadīta mācīšanās. Piemērs no Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Ieviņa”

+ 8

Skatīt visus

Audzinātājas pieredze

“Jau vairāk nekā trīs gadus pašvadīta mācīšanās šādā veidā tiek organizēta Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības “Ieviņa” 7. grupā. Pirmo reizi šādu pieeju sāku izmantot, strādājot ar sagatavošanas vecuma bērniem, taču šogad tā veiksmīgi tiek realizēta darbā arī ar 3 – 4 gadus veciem bērniem, līdz ar to, daži no izstrādātajiem, piedāvātajiem didaktiskajiem materiāliem, kas redzami foto attēlos, atbilst tieši šim vecumposmam, kā arī konkrēto bērnu spēju līmenim. Šis ir veids, kā bērniem organizēju pašvadītu mācīšanos, piedāvājot patstāvīgi mācīties plānot savas darbības soļus noteiktā secībā, akcentēt uzmanību uz konkrētu darbību un pabeigt iesākto uzdevumu līdz galam, kā arī, ja nepieciešams, ar atbalstu pārvarēt grūtības. 

Pirms pašvadītas mācīšanās pieejas ieviešanas šķita, ka būtiskākais nosacījums, kas jāievēro mācību vides iekārtošanā, ir maksimāli piepildīt plauktus ar dažādām rotaļlietām, materiāliem, grāmatām un citām lietām, lai bērniem tiktu nodrošināta pēc iespējas plašāka izvēle, taču, pamatojoties uz novēroto pēc šīs pieejas ieviešanas ikdienā, esmu secinājusi, ka maksimāli piepildītie rotaļu plaukti noteikti nav kritērijs, kas radītu bērnos vēlmi pievērsties patstāvīgam, pašvadītam un organizētam mācīšanās procesam. Pārlieku piepildītie plaukti drīzāk novērsa bērnu uzmanību un koncentrēšanos uz konkrētu uzdevumu, tie radīja lieku haosu ikdienas ritmā, tāpēc tika pieņemts lēmums mainīt ikdienas ieradumus, iekārtot mācību vidi jaunā veidolā, kā arī ievērot citus kritērijus, lai veiksmīgi ieviestu pašvadītas mācīšanās pieeju pirmsskolas mācību procesa organizēšanā,” stāsta K. Lapiņa.

Bērnam veidojas ieradums lietas paņemt pašam un nolikt atpakaļ tām paredzētajā vietā.

Kādi nosacījumi jāievēro, lai veiksmīgi ieviestu pašvadītu mācīšanās procesu pirmsskolā?

• Mācību videi ir jābūt fiziski drošai un pārskatāmai, tāpēc galvenais nosacījums – mēbeles jāizvieto tā, lai telpa ir pārredzama;
• Mācību vidē mācību līdzekļi jāizvieto bērnam zināmās zonās vai centros, tāpēc mēbeles tika izvietotas tā, lai veidotos četri mācību centri, balstoties uz mācību jomu skaitu – valodas centrs, matemātikas centrs, mākslas centrs un dabas centrs;
• Mācību vidē mācību līdzekļi izvietoti bērnam viegli pieejamās vietās, kas nozīmē, ka visi izveidotie didaktiskie materiāli tiek izvietoti uz paplātēm bērnu redzeslokā. Tās ir viegli paņemt un materiāls ir pārskatāms, uztverams un interesants;
• Mācību vide rada priekšstatu par to, ko un kā bērns mācās un kāds ir izzināmais mēneša temats. Palūkojoties uz jebkuru didaktisko materiālu uzreiz ir skaidrs, kāds ir tā galvenais uzdevums un kāda ir mēneša tēma;
• Rotaļlietas tiek novietotas citā telpā bērniem brīvi pieejamā vietā, taču tiek ievērots nosacījums, ka tās drīkst izmantot pēc rotaļnodarbības vai pēcpusdienas cēlienā, līdz ar to, rotaļlietas nenovērš bērnu uzmanību mācību procesa laikā un rotaļāšanās ar tām ir daudz mērķtiecīgāks process, kā bijis līdz šim;
• Mācību vidē ir iekārtota vieta atpūtai, kuru bērns var izmantot jebkurā brīdī, vienojoties ar skolotāju par konkrētu atpūtas brīža garumu. Netālu no šīs vietas atrodas pulkstenis, tas palīdz organizēt atpūtas pauzes ilgumu;
• Izstrādātajiem mācību materiāliem jābūt diferencētiem, tie tiek izstrādāti, balstoties uz vairākiem sasniedzamajiem rezultātiem konkrētā mācību jomā, tiem jābūt viegli uztveramiem un jāieinteresē bērns. Izstrādātā mācību materiāla izpildes ilgumam nevajadzētu pārsniegt 15 – 20 minūšu intervālu. Izstrādāto mācību materiālu skaits atbilst bērnu skaitam grupā.

Piemērs - materiāls par Latviju. Foto no personīgā arhīva.

Kā tiek organizēta pašvadīta mācīšanās pirmsskolā?

Bērns ienāk grupiņā un patstāvīgi izvēlas, kurā mācību centrā vēlas darboties. Dodas uz izvēlēto centru un izvēlas, ar kuru didaktisko materiālu šodien darboties, paņem paplāti, uz kuras tas izvietots un dodas apsēsties pie atbilstošā centriņa galda. Pedagogs vēro procesu un nepieciešamības gadījumā ir pieejams, lai izstāstītu uzdevuma nosacījumus, kā arī piefiksētu un palīdzētu grūtībās, ja tādas rodas, bērnam darbojoties ar atbilstošo materiālu. Šis ir lielisks brīdis, kurā noteikt bērna apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un plānotos bērnam sasniedzamos rezultātus atgriezeniskās saites sasniegšanai bērnam un skolotājam, lai uzlabotu bērna sasniegumus un plānotu turpmāko mācību procesu (formatīvā vērtēšana). Pēc uzdevuma veikšanas bērns sakārto didaktisko materiālu tieši tā, kāds tas bija sākuma brīdī, lai ar to varētu patstāvīgi darboties nākamais bērns. Kad materiāls novietots atbilstošajā vietā, bērns turpina lūkoties pēc jauna didaktiskā materiāla jebkurā mācību centrā. Pedagogs ir klātesošs un gatavs jebkurā brīdī izstāstīt uzdevuma nosacījumus, pārbaudīt rezultātu, iedrošināt, motivēt, atbalstīt un uzmundrināt bērnu šajā procesā.

Kā tas strādā?

Pamatojoties uz novēroto, bērni pēc šīs pieejas ieviešanas mācību procesā, bieži rotaļlietu vietā izvēlas strādāt ar didaktiskajiem materiāliem, reizēm novēroti gadījumi, ka vienu materiālu izvēlas katru dienu vairākas reizes pēc kārtas. Lai neveidotos šāda situācija, ka bērns veic tikai vienu uzdevumu vairākas reizes pēc kārtas visu mēnesi, ir iespēja didaktiskajiem materiāliem klāt pievienot “kontrollapiņu”, kurā bērns patstāvīgi pēc uzdevuma izpildes atzīmē, ka konkrētais uzdevums veikts. Šīs “kontrollapiņas” galvenais uzdevums – motivēt bērnu veikt to didaktisko materiālu, kura “kontrollapiņā” vēl nav atzīme, ka šo ir veicis. Balstoties uz novēroto, visātrāk visus uzdevumus veic tie bērni, kuri visagrāk ierodas bērnudārzā. Lai šiem bērniem process saglabātu interesi, tiek ieviesti jauni nosacījumi, ja izpildīti visi didaktiskie materiāli, bērnam ir iespēja izvēlēties – pirmkārt, var veikt jebkuru uzdevumu, kurš visvairāk patīk, otrkārt, bērns var iegūt titulu “Grupiņas profesors” (īpaša piespraude, zīmīte uz skapīša u.tml.) un palīdzēt tiem, kuriem kāds uzdevums sagādā grūtības. Šī ir papildu motivācija paveikt visus uzdevumus, jo viņi ar lepnumu vēlas iegūt šo svarīgo titulu. 

Kā zināms, ir bērni, kuri bērnudārzā ierodas īsi pirms brokastīm, šajā gadījumā didaktiskos materiālus var piedāvāt veikt pēc rotaļnodarbības vai pēcpusdienas cēlienā.

Pašvadītas mācīšanās pozitīvie un negatīvie aspekti

Pozitīvie aspekti

• Mācību vide ir pārredzama un strukturēta;
• Rīta cēliens ir mērķtiecīgs un pašvadīts;
• Bērni ir patstāvīgi un organizēti;
• Tiek realizēta individuāla pieeja katram bērnam;
• Rotaļlietas vairs nenovērš bērna uzmanību;
• Izmantojot rotaļlietas tām atvēlētajā laikā, bērni tās izmanto mērķtiecīgāk;
• Pašvadītas mācīšanās laikā pedagogs spēj veikt bērna formatīvo vērtēšanu;
• Bērni seko līdzi jaunu didaktisko materiālu izstrādes procesam un pozitīvi novērtē to maiņu katra jauna mēneša sākumā;
• Bērnam veidojas ieradums lietas paņemt pašam un nolikt atpakaļ tām paredzētajā vietā;
• Mācību vide teicami atspoguļo mācību, mēneša tēmu un rosina darboties;
• Bērns iemācās paveikt darbību līdz galam;
• Bērns lepojas ar sasniegumiem un tiecas sasniegt mērķi;
• Viegli organizēt diferencētu darbu, mācību materiālus izstrādāt dažādās grūtības pakāpēs;
• Sadarbība ar kolēģi, vienojoties par jaunu didaktisko materiālu izstrādi;
• Pēc vairāku mēnešu pašvadītas mācīšanās ir vērojami teicami rezultāti bērnu zināšanās, prasmēs un izpratnē.

Negatīvie aspekti:

• Grūtības sagādā mācību jomu centru izveide, ja grupas telpa nav pietiekami plaša;
• Ja nav papildus telpa, iespējams, rodas grūtības rotaļlietas novietot tā, lai tās nenovērstu bērnu uzmanību;
• Katra mēneša beigās pedagogam nepieciešams ļoti daudz laika un iniciatīvas, radošo spēju, lai izstrādātu jaunus didaktiskos materiālus, balstoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem;
• Pietrūkst vietas jau izstrādāto materiālu uzglabāšanai;
• Organizējot pašvadītu mācīšanos jaunākā vecuma bērniem, pedagogam ir jābūt visu redzošam un veiklam. Pedagogam ir jāiegulda milzīgs spēks, laiks un piepūle, lai ievirzītu bērnus šajā procesā. Sākuma stadijā gandrīz 90% no bērniem nespēj patstāvīgi izdomāt, kas jādara konkrētajā didaktiskajā materiālā, tāpēc pedagogs ir tas, kurš iepazīstina katru bērnu ar uzdevuma nosacījumiem. Sagatavošanas vecuma bērni spēj izdomāt konkrētā uzdevuma veikšanas soļus vai izlasīt uzdevuma nosacījumus.
• Bērnu vēlā ierašanās bērnudārzā;
• Pedagogam jābūt ļoti motivētam, lai ikdienas procesā ieviestu pašvadītu mācīšanos.

Autore: Kristīne Lapiņa.