Problēma – gara diendusa bērnudārzā un sabojāts nakts miegs vakarā

Sertificēta zīdaiņu un bērnu miega konsultante Paula Metāla* dalās savās pārdomās un novērojumos, kā labāk rīkoties, ja mazulim diendusa bērnudārzā sagādā problēmas. 
 

Miega problēmas 3-5 gadu vecumā

Savā darba praksē bieži pie manis vēršas vecāki, kuru 3 - 5 gadus vecajiem bērniem ir miega problēmas. Pārsvarā gan ir viena galvenā problēma – bērns nespēj aiziet gulēt uz nakti agrāk par plkst. 22 vakarā vai pat vēlāk. Vecāki stundām ilgi mēģina bērnu aizmidzināt, sēž blakus, dzied dziesmas, lasa pasakas, paijā muguru līdz spēku izsīkumam, bet bērns nevar aizmigt.
Bērns grib rotaļāties, ēst, padzerties, 10 reizes aiziet uz podiņu,,. Vēlajai gulēt iešanai seko visas no tā izrietošās problēmas - no rīta mazais nav spējīgs pamosties plkst. 7, lai atkal dotos bērnudārza gaitās. Viņš ir nogulējis 6 līdz 9 stundas, bet mostas ar raudāšanu un sliktu noskaņojumu. Vecāki nesaprot, kādēļ tas tā ir? Kur ir problēma? Ko mēs darām nepareizi? Mans pirmais pretjautājums vienmēr ir – vai bērns vēl guļ diendusu? Ja guļ, tad cik garu? Šajās atbildēs arī parasti slēpjas šīs problēmas cēlonis.

Kas ir galvenais vēlās aizmigšanas cēlonis šajā vecuma posmā?

Cēlonis ir ļoti vienkāršs!  Diendusas gulēšana brīdī, kad tā vairs fizioloģiski bērnam nav nepieciešama, vai pārāk garas diendusas gulēšana brīdī, kad nepieciešama īsāka diendusa. Šāda diendusu gulēšana automātiski pabīda daudz vēlāk bērna aizmigšanas laiku uz nakti attiecīgi atņemot bērnam iespēju nogulēt pietiekošā daudzumā pirmās nakts stundas līdz pusnaktij, kas ir tik ļoti svarīgas un nepieciešamas.

Pirmās nakts stundas līdz pusnaktij ir vitāli svarīgas bērna normālai gan fiziskai, gan emocionālai attīstībai un organisma optimālai atjaunošanai. Līdz pusnaktij ir visdziļākais un kvalitatīvākais miegs. Ne velti pat par pieaugušajam iesaka iet gulēt ap 22. Šīs divas stundas līdz pusnaktij var pielīdzināt 4 stundām nogulētām miegā. Maziem bērniem ir tieši tāpat un šīs pirmās nakts stundas ir vajadzīgas vēl vairāk nekā pieaugušajam. Kāpēc?

Pienāk brīdis, kad vecāki saprot, ka ļoti vēlā vakara gulētiešana ir problēma, un atstāj sekas ne tikai uz bērna kopējo dzīves kvalitāti, bet arī uz visas ģimenes dzīves kvalitāti kopumā. Ģimenes vai nu pašas nonāk pie secinājuma, ka diendusa sāk traucēt laicīgi aiziet gulēt, vai arī lūdz palīdzību no malas miega speciālistam, lai šo jautājumu kvalitatīvi sakārtotu.

Bieži vien, meklējot risinājumu, viss atduras pret diendusas gulēšanu bērnudārzā.  Lai bērnam šajā vecumā sakārtotu dienas ritmu un ieviestu naktsmieru, tam atbilstošā laikā ir nepieciešams kontrolēt diendusas garumu vai pat izslēgt diendusu pavisam, ja to ļauj bērna vecums, un viņš ir gatavs. Dažkārt vecāki paši atzīst, ka bērns sakot, ka nevēlas gulēt diendusu, bet dārziņā ir jāguļ. Savukārt brīvdienās bērns vispār neguļ diendusu. Ir pat dzirdēti gadījumi, ka bērnam tiek veltītas bērnudārza audzinātājas vai auklītes dusmas vai draudi par sekām, ja viņš negulēs diendusu.

Vecāki pret bērnudārzu – cīņa ar vējdzirnavām

Vēloties risināt šo jautājumu, visbiežāk vecāki bērnudārzā “atduras kā pret sienu”. Vecāki nevar izdarīt neko, lai bērnam nodrošinātu tik ļoti svarīgu pamatvajadzību – pietiekošu nakts miegu savam bērnam dēļ tā, ka bērnudārzs nav pretimnākošs diendusas jautājumā.

Visbiežākās bērnudārzu audzinātāju vai pat vadītāju atbildes ir: “Nē, mēs nevaram ļaut Jūsu bērnam negulēt, tad jau arī visi citi bērni tā darīs”; “Nē, mēs nevaram pamodināt jūsu bērnu agrāk no diendusas, tad bērns sāks modināt citus bērnus”; “Kad tad audzinātājas padzers kafiju un atpūtīsies, ja kāds bērns būs nomodā un negulēs. Mums arī vajag savu laiku?”; “Mums ir tāda sistēma. Ja jums kaut kas nepatīk, varat meklēt auklīti vai citu bērnudārzu”, “Ja vēlaties, lai bērns neguļ diendusu, tad izņemiet viņu ārā no bērnudārza pirms diendusas gulēšanas”.

Šis ir tas brīdis, kad vecāki un bērns paliek bezspēcīgi bērnudārza priekšā. Ne vienmēr vecāki ir spējīgi nodrošināt auklīti savam bērnam finansiālu apsvērumu dēļ vai atrast citu bērnudārzu.
Ne visi vecāki var atļauties bērnu izņemt no bērnudārza dienas vidū, lai nebūtu jāguļ diendusa. Vēl jo vairāk! Dažkārt uz šiem vecākiem tiek raidīti nosodoši skatieni par to, ka kāds cenšas meklēt risinājumu, primāri par svarīgāko liekot sava bērna miega vajadzības.

Nozarē iesaistītajiem nereti trūkst izpratnes par normālu bērna miega fizioloģiju un vajadzībām katrā vecuma posmā. Tā vietā tiek piemērota puslīdz viena sistēma, kas ir ērta izglītības iestādēm, bet bieži vien ir pretrunā ar katra bērna fizioloģiskajām vajadzībām attiecībā uz miegu.

Rodas jautājums, vai tas nav bērna cilvēktiesību pārkāpums – vajadzības pēc pietiekošas pamatvajadzības nodrošināšanas – pietiekošs un kvalitatīvs miegs? Nē, tā nav tikai vecāku ērtība: nolikt bērnu ātrāk gulēt uz nakti, lai būtu brīvāks vakars. Tā ir bērna fizioloģiska nepieciešamība pēc kvalitatīva un pietiekoša miega, lai varētu normāli augt un kvalitātīvi pavadīt dienu.

Kādas ir aptuvenās bērna miega vajadzības 2-5 gados?

Vecumā no 2 - 5 gadiem diennaktī ir nepieciešams 10 - 13 stundu miegs, no kurām nakts miegs ir 10 - 12 stundas un diendusas 1 - 2 stundas. Vecums, kad bērnam fizioloģiski pazūd vajadzība pēc diendusas, ir 3 - 4 gadi. Šajā pārejas posmā vēl varētu būt pieļaujama diendusa, kas būtu ne ilgāka par 1 stundu, lai saglabātu iespējami laicīgu aizmigšanu vakarā.  Ja diendusa tiek gulēta brīdī, kad bērnam tā vairs nav fizioloģiski nepieciešama vai tā ir pārāk gara, tad tas ir galvenais iemesls tam, ka bērns nespēj laicīgi aiziet gulēt vakarā.

Kādas ir sekas nepietiekošam nakts miegam?

Sekas ilgstošam un nepietiekošam nakts bērna miegam var būt nopietnas. Pirmkārt, bērns, kurš ilgākā laikā posmā nebūs pietiekoši izgulējies naktī, pa dienu būs noguris un ļoti miegains. Vienlaikus bērns var būt izteikti hiperaktīvs. Tāpat arī bērnam var sākties uzvedības problēmas –, pastiprināta aizkaitināmība, ļoti biežas dusmu lēkmes vai cita agresijas izpausmes (košana, sišana). Otrkārt, bērnam var būt izteikts koncentrēšanās spēju zudums, kas gala rezultātā var atstāt iespaidu uz bērna domāšanas spējām.
 

Apburtais loks – pa dienu par daudz, naktī par maz

Parastais pretarguments iebildumiem pret diendusas gulēšanu ir šāds: “Jā, bet bērni arī 4 un 5 gados taču vienmēr aiziet gulēt diendusu un arī noguļ garas diendusas. Tāpēc nepiekrītu tam, ka vajag bērnus modināt vai neļaut gulēt diendusu”. Jā, protams, ka bērni aizmieg un guļ diendusu arī 4 un 5 gados. Tam ir savi iemesli, kāpēc tas tā ir.

Ja bērns naktī ir nogulējis 6-9 stundas, tad no rīta bērns mostas noguris un neizgulējies, miegains. Loģiski, ka šis bērns pēc tam vēlēsies gulēt diendusu pa dienu, jo viņam trūkst nakts miega, un viņš pazaudēto miegu cenšas atgūt pa dienu.  Veidojas apburtais loks, kur bērns sāk gulēt pārāk daudz par dienu un stipri par maz naktī. Lai šo apburto loku varētu lauzt, ir nepieciešama diendusas garuma pakontrolēšana vai izslēgšana vispār. Minēšu arī to, ka bērnudārza vecumā, sākot no 3 - 4 gadiem, diendusa vairs nespēj aizstāt bērna organisma atjaunojošo funkciju, ko pilda kvalitatīvs un pietiekošs, bet jo īpaši savlaicīgi uzsākts nakts miegs. Sekojoši, ja bērnudārzs nav pretimnākošs diendusas jautājumā, tad varam rēķināties ar no tām izrietošām sekām.

Diendusas bērnudārzā – sistēmas problēma

Šī viedokļa mērķis nav vainot bērnudārzu  auklītes vai audzinātājas. Saprotams, ka bērnudārzā ir noteikts vienots dienas režīms, lai būtu iespējams saprātīgi organizēt iestādes darbu. Tāpat arī saprotu, ka darbs bērnudārzā ir izaicinošs un grūts, bet vienlaikus nav labi atalgots, nemotivējot darbiniekus meklēt risinājumus nestandarta situācijās.  Tā ir bērnudārzu kopējās sistēmas problēma, kas būtu jārisina valstiskā līmenī.

Nozarē iesaistītajiem nereti trūkst izpratnes par normālu bērna miega fizioloģiju un vajadzībām katrā vecuma posmā. Tā vietā tiek piemērota puslīdz viena sistēma, kas ir ērta izglītības iestādēm, bet bieži vien ir pretrunā ar katra bērna fizioloģiskajām vajadzībām attiecībā uz miegu.

Tomēr ir jāmeklē jauni risinājumi, kā bērniem nodrošināt kvalitatīva miega vajadzības apmierināšanu arī bērnudārza gaitās, jo bērnudārzs ir bērna otrās mājas. Iespējams, ka risinajums tomēr ir atļaušana gulēt īsākas diendusas stundas vai negulēt nemaz, ja tas vairs nav nepieciešams. Tas palīdzēs uzlabot dzīves kvalitāti gan bērniem, gan arī vecākiem un, iespējams, arī audzinātājām un auklītēm, jo bērna uzvedība pa dienu bieži vien ir spogulis miega trūkumam naktī.

Kādi varētu būt iespējamie diendusas risinājumi?
 

• Bērnam draudzīga bērnudārza izvēle
  Lai izvairītos no šāda veida situācijām ar savu bērnu, izvēloties bērnudārzu, ir vērts noskaidrot katras pirmsskolas izglītības iestādes politiku attiecībā uz diendusu jautājumu. Bērnam draudzīga bērnudārza izvēle nodrošinās to, ka ģimene varēs izvairīties no būtiskām bērna miega problēmām bērnudārza vecumā.
• Atklātība un atvērta komunikācija vecākiem ar darbiniekiem
  Vecākiem bērnudārzā ir jārunā par šo jautājumu ar audzinātāju un vadītāju. Svarīgi būt atklātiem un nebaidīties diskutēt par miega vajadzībām konkrētā vecuma posmā, tādā veidā izglītojot darbiniekus un mēģinot rast risinājumus.
• Klusā stunda vai īsāka diendusa
  Bērniem, kuriem diendusa nav nepieciešama, būtu jābūt iespējai piedāvāt kluso stundu ar mierīgām aktivitātēm 1-1,5 stundas garumā (klausoties audio pasakas, krāsojot grāmatiņas, pašķirstot grāmatas, paspēlējot mierīgas spēles). Ideālā gadījumā, bērniem, kuriem vairs nav nepieciešama diendusa, būtu jānodrošina atsevišķa telpa, kur varētu nodoties šai atpūtai un darbiņiem. Svarīgi atcerēties, ka bērniem atpūta ir vajadzīga arī ja diendusa nav. Šos pasākumus nav grūti realizēt un uzskatu, ka problēma ir vairāk negribēšanā nekā nevarēšanā.  Uz maiņām piesaistīt vienu esošo auklīti vai audzinātāju uz kluso stundu varētu būt labs risinājums, lai uzraudzītu bērnus divās telpās. Tieši tāpat kā varēja ieviest veģetāro ēdienkarti bērnudārzos, tāpat arī var ieviest izmaiņas bērna gulēšanas jautājumos.

Tieši tas pats attiecināms arī uz agrāku pamodināšanu no diendusas. Ja ir vēlme, tad to arī var izdarīt tā, lai netraucētu citiem bērniņiem diendusas laikā. Kad bērnu pamodina – ļaut palikt padzīvoties gultiņā, paskatīties kādu grāmatu, paspēlēties ar auto vai lelli.

Kvalitatīvs miegs ir viens no priekšnosacījumiem labai bērna pašsajūtai un arī labai uzvedībai dienā. Miegs ir katra cilvēka pamatvajadzība, kuru nevajag ignorēt tāpat kā vajadzību pēc ēdiena un ūdens. Bērnudārza vecumā 6 - 9 stundas miega naktī nav pietiekošs miegs bērnam. Šāds nakts miega stundu skaits ir piemērots pieaugušam cilvēkam, ne mazam bērnam! Lai palielinātu nakts miega ilgumu, var būt nepieciešama bērnudārza pretimnākšana bērnu gulēšanas jautājumā pa dienu.

Bērnudārziem būtu jābūt bērnam draudzīgām vietām nevis traumatisku pieredzi raisošām – arī diendusu gulēšanas jautājumā. Savas bērnudārza gaitas atceros ar traumatisku pieredzi, jo man lika gulēt diendusas brīdī, kad es to nevēlējos darīt. Tas arī ir tas spilgtākais kas man ir palicis atmiņā no bērnudārza un tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc nevēlējos uz bērnudārzu doties. Protams, ne visi pieredzes stāsti ir šādi. Ir dzirdēti arī pozitīvie pieredzes stāsti par atsevišķiem bērnudārziem, kas ir pretimnākoši šāda veida jautājumos un pat dažkārt bērniem piedāvā pagulēt 2 diendusas, ja tas ir nepieciešams. Šādi stāsti vieš cerību, ka drīz bērnam draudzīgs bērnudārzs attiecībā uz miegu kaut kad varētu arī kļūt par realitāti.

Autore: Paula Metāla, sertificēta zīdaiņu un bērnu miega konsultante,  uzņēmuma Miega Pele dibinātāja un vadītāja. Piedāvā individuālas  klātienes/attālinātas konsultācijas ģimenēm bērna miega problēmu risināšanā un labu miega paradumu veidošanā gan Latvijā, gan ārpus tās.