Pētījums pierāda, ka rotaļāšanās ar lellēm ļauj bērniem attīstīt empātiju un sociālās prasmes

Pierādījumi liecina, ko rotaļāšanās ar lellēm aktivizē smadzeņu daļas, kas saistītas ar sociālās informācijas apstrādi un empātiju, apstiprinot, ka rotaļas ar lellēm ļauj bērniem atkārtot, pielietot un izmantot šīs prasmes pat spēlējoties vienatnē.

Citi pētījuma rezultāti demonstrē, ka spēlēšanās ar lellēm ļauj bērniem attīstīt empātiju un sociālās prasmes vairāk nekā spēles planšetdatorā, pat spēlējoties vieniem pašiem.

Pēdējo 18 mēnešu laikā Kārdifas Universitātes cilvēku attīstības zinātnes centra vecākā lektore, doktore Sāra Gērsone (Sarah Gerson) kopā ar kolēģiem pielietoja neiroattēlu tehnoloģiju, lai gūtu pirmos pierādījumus par to, kādus ieguvumus rotaļas ar lellēm sniedz smadzeņu līmenī. Pārbaudot smadzeņu aktivitāti 33 bērniem* vecumā no 4 līdz 8 gadiem, kamēr viņi spēlējās ar vairākām lellēm, komanda atklāja, ka rotaļāšanās laikā bērniem aktivizējas deniņu daivas augšējā kroka (pSTS), smadzeņu reģions, ko saista ar sociālās informācijas apstrādi, piemēram, empātiju, arī brīžos, kad bērns spēlējas vienatnē. Šos ieguvumus, ko sniedz rotaļāšanās ar lellēm vienatnē vienlīdz lielā mērā novēroja gan zēniem,  gan meitenēm.

Empātiski bērni arī vairāk iestāsies par un aizstāvēs bērnus, kuriem tiek darīts pāri un centīsies iesaistīties un atrisināt konfliktu. 

Lai apkopotu pētījuma datus, bērnu rotaļas sadalīja dažādos posmos, lai Kārdifas komanda varētu atsevišķi novērtēt smadzeņu aktivitāti, ko izraisa katrs rotaļāšanās veids - spēlēšanās ar lellēm vienatnē; spēlēšanās ar lellēm kopā ar citu personu (palīgu pētnieciskajā darbā);  spēļu spēlēšana planšetē vienatnē; spēļu spēlēšana planšetē kopā ar citu personu (palīgu pētnieciskajā darbā).

Pētījuma rezultāti parāda, ka, vienatnē spēlējoties ar lellēm, bērniem novērojama tikpat liela pSTS līmeņu aktivizācija kā spēlējoties ar citiem. Cits atklājums parādīja, ka, vienatnē spēlējot spēles planšetē, bērniem novērojama daudz mazāka pSTS aktivizācija, pat gadījumos, kad spēles ietvēra būtiskus radošos elementus.
 

Lai izprastu šo neirozinātnisko atklājumu atbilstību, Barbie neatkarīgi veica starptautisku izpēti**, kurā aptaujāja vairāk nekā 15 000 bērnu vecākus 22 valstīs. 

Rezultāti parādīja, ka:

• 91 % vecāku uzsvēra empātiju kā svarīgu sociālo prasmi, kas palīdz viņu bērnam attīstīties,
• Tikai 26 % apzinājās, ka rotaļas ar lellēm varētu palīdzēt bērniem attīstīt šīs prasmes.
• Vairāk nekā divas trešdaļas (70  % ) norādīja, ka raizējas par to, kā šī izolācija varētu ietekmēt viņu bērnu un kā viņu bērns mijiedarbojas ar citiem.
• 74 % vecāku vairāk mudinātu bērnu spēlēties ar rotaļlietu, ja zinātu, ka ir pierādīta tās spēja attīstīt bērnā sociālās un emocionālās prasmes, piemēram, empātiju.
   

Mišele Borba (Michele Borba) norāda: “Zinātniskie atklājumi ir pārsteidzoši un tik atbilstoši laikam, kurā dzīvojam, ņemot vērā ierobežoto sociālo mijiedarbību, ko mūsu bērni piedzīvo. Ir pierādīts, ka bērniem, kuri agrīnā vecumā attīsta empātiju un sociālās prasmes, ir labākas atzīmes, viņi ilgāk paliek skolā un kopumā izdara veselīgākas izvēles. Empātiski bērni arī vairāk iestāsies par un aizstāvēs bērnus, kuriem tiek darīts pāri un centīsies iesaistīties un atrisināt konfliktu.”

Pētījuma rezultātus publicēja izdevumā Frontiers in Human Neuroscience ar nosaukumu ‘Neirozinātne parāda ieguvumus, ko sniedz rotaļas ar lellēm’. Sīkāka informācija: http://benefitsofplay.mattel.com/en-gb/home