Attālinātais darbs ar logopēdu pandēmijas laikā ir iespējams

Šobrīd vecāki, skolotāji un citi audzinātāji ir nonākuši situācijā, kurai ir ātri jāpielāgojas – darbs ar bērnu dažāda veida interneta platformās – Zoom, SKYPE, Microsoft Teams. Pieredze rāda, ja bērns ir apmeklējis logopēdiskās nodarbības, un pēc tam uz kādu laiku pārtrauc tās apmeklēt, iemācītā skaņa nav bijusi nostiprināta teikumos un saistītā runā, tad nereti skaņu izrunas traucējums “atnāk atpakaļ”, un logopēdiskā korekcija ir jāsāk no sākuma. Apstāties nav ieteicams pat uz pāris nedēļām. Labākais veids, kā esošajā situācijā strādāt, ir attālinātās nodarbības.

Daudzas lietas ar bērnu izpaliek, bet tajā pašā laikā, ja logopēds ar vecāku vienojas, ka uz attiecīgo nodarbību ir jāsagatavojas, jāpaņem ziepju burbuļi, baloni, spalviņas, kuras bērns pūtīs nodarbības laikā, lai veicinātu pareizu mēles stāvokli svelpeņu izrunai. Katrai skaņai ir atbilstoši vingrinājumi, uz katru nodarbību ir atbilstoši jāsagatavojas.

Svarīga ir logopēda un vecāku pozitīva sadarbība par veicamajiem uzdevumiem, vecākiem ir jābūt blakus bērnam nodarbības laikā, lai palīdzētu. Nereti bērniem sanāk nejauši izslēgt video kameru vai pārtraukt nodarbību, tad vecāki ir tie, kuri iemāca bērnam pieņemt jauno mācīšanās veidu. Vecāki kontrolē nodarbību norisi – skaņas kvalitāti, video attēlu, bērna koncentrēšanās spējas, veicamo uzdevumu kvalitāti. Vecāks ir asistents logopēdiskajai nodarbībai. 

Prakse rāda, ka attālinātais darbs ir līdzvērtīgs klātienes nodarbībām, ja vecāki ir ieinteresēti palīdzēt. Ne vienmēr ir jāsēž bērnam fiziski blakus, dažkārt pietiek atrasties blakus telpā, lai nepieciešamības gadījumā bērns vecāku var sasaukt. Skaņu izrunas traucējumus attālinātajās nodarbībās var novērst tikpat efektīvi, cik mācoties klātienē.

Prakse rāda, ka attālinātais darbs ir līdzvērtīgs klātienes nodarbībām, ja vecāki ir ieinteresēti palīdzēt. Ne vienmēr ir jāsēž bērnam fiziski blakus, dažkārt pietiek atrasties blakus telpā, lai nepieciešamības gadījumā bērns vecāku var sasaukt.

5 - 7 gadus veci bērni attālinātās nodarbības uztver kā kaut ko interesantu un aizraujošu, tā ir bērnu pirmā pieredze – skatīties kamerā, veikt specifiskos vingrinājumus, redzēt sevi nevis spogulī, bet video ekrānā. Bērni mācās no video ierakstiem, kas arī nebija klātienes nodarbībās tik aktuāli. Vecāki palīdz bērnam precīzi veikt specifiskos vingrinājumus, logopēds konsultē nodarbības laikā blakus esošo vecāku – kā labāk, kā precīzāk pildīt vingrinājumus. 
Nedrīkst aizmirst bērnus uzslavēt un motivēt – piedāvāt mazas balviņas par labi padarītu darbiņu. Tās var būt uzlīmes, saldējums vai konfekte, ko vecāks pasniedz pēc nodrabības. Citiem bērniem tās ir atļautās trīsdesmit minūtes animācijas filmu skatīšanai.
Arī logopēdiskās konsultācijas ir jāsniedz attālināti jaunajiem vecākiem, kuru bērniņi ir pavisam mazi, lai preventīvi varētu ar bērnu mājās strādāt.
 

Kādas sekas var atstāt skaņu izrunas traucējumi?
Jo vēlāk sāk labot tautā saukto “šļupstēšanu” jeb starpzobu izrunu un citus sigmatisma veidus, jo grūtāk un ilgāks laiks paies, lai to izlabotu. Nereti septiņos, astoņos, deviņos gados sigmatismus ir izlabot ļoti grūti, tādēļ nāk klāt virkne problēmu. Miofunkcionālo speciālistu apmeklējumi, platītes pielāgošana un intensīvs darbs ar bērnu skolas vecumā. Kā zināms, pirmā klase bērnam ir kaut kas jauns, nezināms, tādēļ logopēda nodarbības ir papildus slodze, kas varētu nebūt. Ir gadījumi, ka “šļupstēšanu” tā arī nesanāk izlabot.

Iedrošinu vecākus būt ieinteresētiem palīdzēt saviem bērniem novērst skaņu izrunas traucējumus, negaidīt, negaidīt, NEGAIDĪT, bet vērsties pie speciālistiem, strādājot attālināti.

Jo vēlāk sāk bērnam mācīt atšķirt skaņas, kuras aizstāj ar citām skaņām, piem., lauva – vauva, oga – ūga, runcis – vuncis u.c., jo grūtāk un nesaprtotamāk pirmajā, otrajā, trešajā klasē būs pildīt uzdevumus, izlasīt tekstu, uztvert tekstu, rakstīt diktātus.

Ja skaņa R nav iemācīta līdz skolas vecumam un vecāki nepievērš uzmanību skaņas R artikulācijai, bērns to izrunā kā “franču R”, tad, iespējams, šis skaņu izrunas traucējums var kļūt par tik lielu ieradumu, ka bērns, kļūstot pieaudzis, joprojām artikulē skaņu R “franču izrunā”, jo mēles gals netika trenēts, tas nevibrē, netika veikta logopēdiskā korekcija.

Psihoemocionālajam aspektam ir liela nozīme valodas attīstībā. Ja bērnam kaut kas nesanāk, viņš to ļoti pārdzīvo, tas ietekmē viņa raksturu, pašsajūtu, emocionālo noskaņojumu. Nereti bērni izvēlās noslēgties, nerunāt, kļūst agresīvi, nepatīkamas sajūtas par sliktām sekmēm latviešu valodā, literatūrā, kaunuma sajūta par to, ka klasesbiedri izsmies, kompleksi un negatīvas atmiņas dzīves garumā.

Iedrošinu vecākus būt ieinteresētiem palīdzēt saviem bērniem novērst skaņu izrunas traucējumus, negaidīt, negaidīt, NEGAIDĪT, bet vērsties pie speciālistiem, strādājot attālināti.


Autore: Baiba Strause, sertificēta logopēde, privātprakses “Logopēdijas centrs” un “Logopēdijas privātprakse” dibinātāja, strādā Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolā, kā arī savās privātpraksēs. Piedāvā attālinātās online konsultācijas un apmācības bērniem ar skaņu izrunas traucējumiem - gan ārzemēs dzīvojošajām ģimenēm, gan Latvijā. Publicējusi logopēdiskos vingrinājumus (teorētisko daļu) bērnu žurnālā “Ezītis”. Latvijas Logopēdu asociācijas biedrs.