Kāpēc bērnam mācīt krist? Fizisko aktivitāšu idejas pastaigas laikā

Informācija no pedagoģes, psiholoģes Annas Bikovas grāmatas “”Ideālas mammas" attīstošās nodarbības". 

Studējot pedagoģiju, jau pirmajā kursā mums iemācīja, ka audzināšanas mērķis ir vispusīga un harmoniska personības attīstīšana. Tad es to vienkārši "iekalu", bet sapratu tikai pēc vairākiem gadiem, strādājot par audzinātāju bērnudārzā. Bija tik daudz bērnu, taču "vispusīgi attīstītu" daudz mazāk. 

Piemēram Jūlija. Lieliska runa. Lieliska atmiņa. Ātri iegaumē dzejolīšus un dziesmas. Labprāt dzied, ar izteiksmi deklamē. Daudz ko zina. Bet lēkāt neprot. Skrien neveikli. Krīt uz līdzenas vietas un vienmēr sasit galvu. 
 

Līdz bērnudārza apmeklēšanai ar Jūliju sēdēja vecmāmiņa. Mammas vecmāmiņa,  tātad vecvecmāmiņa. Vārda burtiskā nozīmē sēdēja ar bērnu. Sēž uz dīvāna, Jūliju tur klēpī. Stāsta pasakas, dzied dziesmiņas. Jūlija ir mierīga. Vecmāmiņai to vien vajag, lai bērns sēdētu. Un arī pastaigas laikā iziet abas uz soliņa apsēžas, grāmatu palasa, baložus baro. Jo, ja nu Jūlija daudz staigās vai iedomāsies kaut kur ielīst, — tas būs apgrūtinoši, tas būs grūti. Vecāki pamanīja, ka meita ir neveikla, taču domāja, ka viņa vēl maziņa. lr taču arī cilvēki, kuri nav sportiski. Ir. Nav jau visiem jābūt sportistiem. Taču laba fiziskā sagatavotība ir gan bērna veselības, gan drošības garants. Bērns retāk slimo un retāk krīt. Tāpēc ir svarīgi staigāt ar bērnu. Tieši staigāt, nevis turēt uz soliņa vai šūpolēs.
 

Laba fiziskā sagatavotība ir gan bērna veselības, gan drošības garants. Bērns retāk slimo un retāk krīt. Tāpēc ir svarīgi staigāt ar bērnu. Tieši staigāt, nevis turēt uz soliņa vai šūpolēs.
 

Vajag daudz skraidīt. Skriet uz priekšu, skriet pa apli, skriet atmuguriski. Vajag spēlēties ar bumbu. Mācīt ar kāju trāpīt bumbai, to panākt, saķert un mest atpakaļ. Kādam tas liksies dīvaini, taču esmu satikusies ar bērniem, kuri pat četru gadu vecumā to nemācēja. Ja nemācīsim bērnu saķert kādu priekšmetu, tad pati no sevis šī māka neradīsies. Zināšanas nerodas tikai tāpēc vien, ka bērns pieaug. lr jākāpj pa kāpnēm gan uz augšu, gan uz leju. Nav jāizsauc lifts jau pirmajā stāvā. Var uzkāpt līdz trešajam stāvam, skaitot pakāpienus, bet pēc tam izsaukt liftu un doties uz savu devīto stāvu. 

Ļaujiet bērnam staigāt pa apmalēm — tas lieliski attīsta līdzsvaru. 

Ļaujiet bērnam rāpties uz celmiem, soliem, lieliem akmeņiem. Nesteidzieties viņam palīgā. Bieži vien redzu, ka bērns tikai uzliek kāju uz sola, lai uzrāptos, bet izpalīdzīgā māmiņa jau paņem bērnu un apsēdina. Nevairieties no zviedru sienām, slīdkalniņiem un citām līdzīgām konstrukcijām bērnu laukumos. Rūpējieties par bērna drošību, bet ļaujiet rāpties.

Trenējiet spēju kāpt kalnā un tikt lejā no tā. Ja apkārtnē nav šāda kalniņa, to var izveidot pats, piemēram, uzliekot dēli uz pakāpieniem.

Dēlis vispār ir universāls trenažieris. Bērnudārzā pēc verandas būvniecības palika labs ēvelēts dēlis, tā ka mēs ar to rotaļājāmies ļoti ilgi. Likām dēli uz diviem ķieģeļiem un spēlējām spēli "Pārej pāri tiltiņam".  Trenējām iemaņas pāriet šķērslim. Sākumā kāpām pāri uz zemes gulošam dēlim, tad nolikām to uz sānu malas (atbalstījām ar ķieģeļiem), tad likām uz ķieģeļiem un kāpām pāri (tā jau bija trešā grūtības pakāpe). Nolikām ķieģeli pa vidu dēlim — un izveidojās līdzsvara attīstītājs. let bērns no viena dēja gala uz otru līdz vidum, dēja gals paceļas, solis — un dēlis maina stāvokli, tagad var iet lejup. Un turklāt jānotur līdzsvars. (Protams, ka blakus atrodas pieaugušais drošinājumam.) Atbalstījām dēli pret smilšu kastes malu, ieguvām slīpumu, lai trenētos kāpt kalnā un lejā no kalniņa.

Laba fiziskā sagatavotība ir gan bērna veselības, gan drošības garants. Bērns retāk slimo un retāk krīt.

Laba doma — bumbiņu velt kalniņā un no kalniņa lejā. Ja dēli atbalsta pret soliņu, iegūst stāvāku kalniņu, kam jābūt labi nostiprinātam. Var arī līst cauri dēla slīpumu, kas arī svarīga prasme.

Šūpo bērnu!

Ļoti svarīgi ir trenēt vestibulāro aparātu. Tam lieliski noder šūpoles, karuselis, līdzsvara dēlis. Taču var iztikt arī bez tiem —spēcīgs pieaugušais var bērnu šūpot rokās vai uz kājas. Var arī dejot mūzikas pavadījumā, turot bērnu rokās, var virpuļot riņķī, turot mazo aiz abām rokām, vai griezt, turot aiz rokas un kājas — kā lidmašīnu.

Laba izklaide ģimenei ir, ja vecāki nogulda mazo uz segas. Mamma tur segu aiz diviem stūriem, bet tētis aiz pretējiem diviem stūriem. Segu reizē paceļ un šūpo pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju, augstāk, zemāk, te lēnāk, te ātrāk.

Vēl var uzsēdināt bērnu uz segas vienas malas un "vizināt" pa dzīvokli.
 

Kādas vēl fiziskās attīstības ierīces noder mājās:

• Šūpuļzirdziņš. Ja noņemam paliktnīti, iegūstam staigriteņa analogu — atgrūdies ar kājām un braukā pa visu dzīvokli. Arī paliktnis noder — uz tā var šūpoties stāvot kājās, kājas uzliek uz malām  pārnes svaru no vienas kājas uz otru.
• Futbols. Tā ir liela bumba, uz kuras var šūpoties un velties. Sākumā, piepalīdzot vecākiem, bet pēc tam patstāvīgi, atsperoties ar kājām.
• Neliels apaļš batuts. Par spīti manām gaidām, tas neglāba no lēkāšanas pa krēsliem un gultām. Bērni lēkāja visur. Arī no dīvāna atzveltnes uz batutu.
• Sporta komplekss: zviedru siena, virvju kāpnes, gredzeni.
• Paklājs jogai. Paklājs tika nopirkts mammai. Taču biežāk uz tā veļas, šūpojas un "lido" bērni.
• Mīksti spilveni. "Spilvenu kaujas" mūsmājās nav aizliegtas, tās pat tiek veicinātas. Šādās kaujās attīstās spēja izvairīties no sitieniem (noderēs bērnu rotaļlaukumos), attīstās reakcijas ātrums.
• Basketbola grozs. Šeit trenē spēju trāpīt mērķī, precizitāti. Bērnam augot, grozs jāpaceļ augstāk un augstāk. Taču basketbola bumbas vietā izmanto mīkstu bumbiņu, kas piepildīta ar sinteponu. Īstas basketbola bumbas izmantošanu man nepiedotu apakšstāva.
• Mīksts paklājs. Nepieciešams drošībai zem sporta kompleksa. Un vēl uz tā var mācīties kūleņot un velties. Tas nepieciešams, lai iemācītos mīksti krist. Salīdziniet: bērns krīt no stāvus stāvokļa, viss trieciens tiek pakausim, vai arī bērns ieliecas ceļgalos un viegli pārveļas no gurniem uz muguras, piespiežot zodu krūtīm. 
  
   

Internetā var atrast daudz videomateriālu, kā precīzi krist. Noskatieties, izmēģiniet paši, bet pēc tam iemāciet to bērnam! 

Nepietiek, ja redzat piemērus un apgūstat teoriju. Svarīgi ir izstrādāt kustības tā, lai vajadzīgajā brīdī nav jādomā, lai ķermenis darbotos automātiski. Sākumā vienkārši māciet bērnam velties, bet pēc tam krist, viegli pagriežot bērnu uz mīkstā paklāja rotaļā "Krīti nu!".
 

Gramatā autore Anna Bikova – pedagoģe, psiholoģe un vairāku grāmatu autore – dalās pieredzē, kā attīstīt bērnā radošumu, loģisko un matemātisko domāšanu, runu, veiklību u.c. iemaņas.
Grāmata domāta dažāda pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem, vecvecākiem un auklītēm, skaidrojot, kā palīdzēt attīstīties bērniem gan pastaigu laikā, gan veicot ikdienas soli, gan kopā rotaļājoties, un kliedē mītus par obligāti nepieciešamu nodarbību apmeklēšanu.
Lasiet arī šīs autores iepriekšējo grāmatu "Patstāvīgs bērns vai kā kļūt par ideālu mammu".