9 "NE", kas jāievēro labiem vecākiem

Tāpēc ievies 9 baušļus, kurus ievērot, audzinot bērnus.

1. Nenervozē

Bērni ļoti izjūt mammas un tēta garastāvokļa maiņas. Tāpēc vecākiem ir jārūpējas par to, lai viņiem pašiem būtu labs garastāvoklis. Ļoti būtiski ir atpūsties, uzgulēties un uzlādēt savas baterijas. Daudz svarīgāk par to, cik kārtīga ir māja un vai ir paveikti visi ieplānotie mājas darbi. 
Neatsakies no radinieku palīdzības, ja tāda tiek piedāvāta. Mēģiniet atrast laiku pāra attiecībām vai laikam ar draudzenēm, jo bērnam patiešām ir vajadzīga laimīga, ar dzīvi apmierināta un emocionāli uzpildīta mamma.
 

2. Nemaini noteikumus 

Ja bērnam kaut kas ir apsolīts, to noteikti ir jāizpilda. Tas pats attiecas uz aizliegumiem - ja kaut kas vienreiz tika aizliegts, tad šis aizlieguma ir konsekventi jāievēro. Nedrīkst būt tā, ka mamma kaut ko aizliedz, bet tētis atļauj. Visiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem jābūt vienotiem savos audzināšanas uzskatos, ja negribat, lai bērns izaug par neirotiķi.
 

3. Nesit 

Te jau pat diskusiju nav – rokas pacelšana pret mazāku un vājāku, pat ja tas ir tikai uzšāviens pa dupsi, iemāca, ka konfliktus var risināt vardarbīgi, un uzvar stiprākais. Bērns iemācīsies, ka tas, kas lielāks, vecāks, spēcīgāks, tam pieder vienīgā patiesība. Kad viņš izaugs, bet vecāki paliks vāji un aprūpējami, šis dzīves princips var atspēlēties jums pašiem.
 

4. Nemelo

Ja ir jāiet pie zobārsta, nevajag teikt “Tev nesāpēs”, jo visdrīzāk sajūtas būs nepatīkamas, un bērns zaudēs paļaušanās sajūtu, ka mamma saka patiesību. Labāk saku, ka būt nepatīkami, bet es tev būšu līdzās. Ja tu smēķē, un nevari atmest, tā arī saki, ka tas ir slikts ieradums, kuru atmest ir grūti, bet tu centies. Ja kaut ko esi aizmirsis, izdarījis nepareizi, aizsvilies dusmās, vienkārši atvainojies. Katrs var kļūdīties, bet te jau tas grauj vecāku autoritāti, bet gan meli, pat ļoti sīki.
 

5. Nešantažē un nedraudi 

"Ja tu pārtrauksi kliegt, es tev iedošu konfekti," "Ja tu tūlīt nepārtraukt to darīt, tad neskatīsies multeni”. Tā nav audzināšana, bet šantāža un manipulācijas. Lai audzinātu ar cieņu, jārunā un jāvienojas. Ja neproti atrast īstos vārdus un pieeju, iespējams, ka tā nav bērna vaina, bet vecāku neprasme audzināt.

6. Neaizliedz 

Pirms kaut ko aizliedz bērnam, padomā, vai šī prasība patiešām ir tik svarīga un pamatota. Jo mazāk aizliegumu un jo pamatotāki tie ir, jo labāk bērns spēs tos ievērot. Aizliegt kaut ko tikai principu pēc vai kā sodu ir neefektīvi. Bērns to nepildīs, nesapratīs aizliegumu jēgu un tos pārkāps, bet vecākiem būs jāreaģē. Elektrības rozetes, karsta plīts, palodzes pie atvērtiem logiem, nedrošs ceļš – tas viss vispirms jāatrisina ar drošiem risinājumiem, un tikai tad, ja nav iespējas riskus novērst, kaut ko var arī aizliegt. Ja bērna rokās nokļuvis dārgais telefons vai mammas jaunā lūpukrāsa, tā ir pašu vecāku atbildība, ka dārgā lieta nav nolikta nesasniedzamā vietā.

7. Nerādi nepareizu piemēru

Ir muļķīgi stāstīt bērnam, cik slikti ir pīpēt vai dzert vakaros vīnu un to darīt viņa klātbūtnē. Skaidrojums "Es esmu pieaugušais, es drīkstu " nedarbojas!

8. Nebaidieties atzīt savas kļūdas 

Neviens nav ideāls, visi cilvēki kļūdās. Un tie, kas kaut ko dara, tai skaitā audzina bērnus, kļūdās. Ja jūs dusmu lēkmē pēkšņi kliedzi bērnam vai pat uzšāvi pa dibenu, ja esi pieņēmis nepareizu lēmumu, vai neesi pareizi sapratis situāciju, vienmēr var un vajag atvainoties. No sirds un patiesi, un paskaidrot, kāpē ir noticis tā. Paskaidro, kāpēc notikusi kļūda un atvainojies. Tas nesagraus vecāku autoritāti, toties iemācīs, ka cilvēki kļūdās un no tā nav jākaunas.

9. Nebaidieties izlutināt

Nebaidieties vēlreiz apskaut bērnu, paņemt viņu klēpī, palutināt ar kaut ko jauku vai garšīgu. Maigums un robežas, kas ir skaidras un nemainīgas, nesabojās bērnu’, bet uzpildīs viņa emocionālo krātuvīti visai dzīvei. Galu galā bērnība ir tikai viena, kad var atļauties būt tiki bezrūpīgs un lutināts.