Meitai ir jauka audzinātāja, bet viņa smēķē – vai vecākiem ir iemesls iebilst?

Par to, kā vecākiem reaģēt uz dažādu audzinātājas uzvedību, žurnālam Mammamuntetiem.lv "Bērnudārznieks" stāsta Sabīne Bērziņa, psiholoģe, “Mammamuntetiem.lv” eksperte.

Pirmais precizējošais jautājums, ko svarīgi saprast, – vai audzinātājas rīcība kaut kādā veidā apdraud bērnus, piemēram, pusdienlaikā bērni paliek vieni paši, nepieskatīti? Vai audzinātāja smēķē bērnu klātbūtnē un tādējādi apdraud bērnu veselību? Ja šādu bērna apdraudējumu nav, nav iemesla iejaukties audzinātājas rīcībā viņas atpūtas pauzes brīdī. 

Protams, no vienas puses, pieaugušajiem jāmodelē pareiza rīcība, taču audzinātājiem (atšķirībā no vecākiem) tas attiecas tikai uz darba laiku. Ja audzinātāja savā atpūtas pauzē katru dienu grib ēst ātrās ēdināšanas ēdienu vai smēķēt, tā ir viņas izvēle. Turklāt droši vien mūs neuztrauktu ātrās ēdināšanas produktu patēriņš katru dienu, bet smēķēšana uztrauc. Svarīgi saprast, kāpēc tā ir? 

Tas, ka bērni redz vai zina, ka audzinātāja smēķē, dod iespēju ar bērnu runāt par to, ka ne vienmēr pieaugušie rīkojas pareizi, jo smēķēšana ir kaitīga veselībai. 

Ne vienmēr viss ir melns vai balts – audzinātāja un visi citi pieaugušie ne vienmēr dara tikai labas lietas. Vēl var padomāt par to, cik lielā mērā uz mums attiecas “jābūt, jādara” automātiskā doma “bērnudārza audzinātājām ir jābūt ar labiem ieradumiem” vai jebkurš cits “jābūt”. Vai mums nav izveidojies tēls, kādai ir jābūt labai audzinātājai, kas ietver arī audzinātājas personību, hobijus un citas lietas? 

Ja audzinātāja pēc darba apģērbjas kā panks vai metālists, vai tas maina, ka viņa ir laba audzinātāja savā darba laikā? Ja tas to nemaina, tad audzinātājas privātā dzīve un atpūtas pauzes paliek tikai viņas ziņā, tāpat kā arī mums pašiem nepatīk, ja kāds no malas norāda, kā mums jāuzvedas savā privātajā telpā vai atpūtā, lai mēs atbilstu otra izpratnei par labu vecāku.

Vairāk par to, ko darīt, ja vecākiem nepatīk bērna audzinātāja, lasi šajā rakstā.